SEB aptauja: 58% Latvijas iedzīvotāju svētku galdam veltīs līdz 100 eiro

Ziemassvētki ierasti ir laiks, ko pavadīt kopā ar ģimeni vai draugiem, turklāt latviešu tradīcijas paredz, ka jāklāj bagātīgs svētku galds. SEB veiktā aptauja* liecina, ka gandrīz ceturtā daļa (23%) Latvijas iedzīvotāju šogad svētku mielastam tērēs mazāk naudas nekā pērn. Lielākā daļa jeb 58% aptaujāto tam veltīs līdz 100 eiro.

Nedaudz vairāk nekā ceturtā daļa jeb 27% Latvijas iedzīvotāju svētku galdam tērēs līdz 50 eiro, savukārt 31% aptaujāto norāda, ka galda klāšanai veltīs no 50 līdz 100 eiro. Vairāk nekā desmitā daļa (13%) respondentu svētku galdam veltīs no 101 līdz 150 eiro, savukārt vairāk par 151 eiro svētku galda klāšanā plāno tērēt 8% Latvijas iedzīvotāju.

“Ziemassvētki ir tradīciju laiks, un nevar noliegt, ka latviešiem galda kultūra ir viena no izteiktākajām svētku tradīcijām. To apliecina arī SEB bankas veiktā aptauja, proti, lielākā daļa jeb 63% aptaujāto svētku galdam veltīs tikpat daudz līdzekļu cik pērn, savukārt, teju katrs desmitais svētku galdam ir gatavs tērēt vairāk nekā pagājušajos Ziemassvētkos. Tas varētu būt skaidrojams ar to, ka iedzīvotāji svētkos vēlas nodrošināt tikpat bagātīgi klātu galdu kā citus gadus, taču, ņemot vērā patēriņa cenu pieaugumu, šogad tas izmaksā vairāk,” skaidro SEB bankas Privātpersonu segmenta vadītāja Elīna Kalniņa.

Lielākā daļa iedzīvotāju Ziemassvētkus svinēs kopā ar ģimeni vai draugiem. Lai optimizētu izdevumus svētku galda klāšanai, Elīna Kalniņa iesaka kooperēties ar tiem, ar kuriem paredzēta kopīga svētku svinēšana: “Kopīga svētku mielasta gatavošana var būt kā daļa no Ziemassvētku sajūtas radīšanas. Savukārt, sadalot izmaksas vai vienojoties, ko kurš pagatavos, ir iespējams ne tikai ietaupīt, bet arī samazināt pārtikas atkritumus, kas ierasti pēc svētkiem krietni palielinās.”

SEB bankas aptauja liecina, ka 37% iedzīvotāju atzīst, ka sadala, kurš no svinētājiem ko gatavos un atnesīs jau gatavu. Katrs desmitais respondents norāda, ka gan sadala izmaksas, gan arī vienojas par to, ko kurš vēl papildus pagatavos vai iegādāsies likšanai galdā. Savukārt 5% sabiedrības Ziemassvētku galda izmaksas sadala starp visiem kopā svinētājiem.

Vienlaikus 36% aptaujāto, kas Ziemassvētkus svin kopā ar radiem vai draugiem, norāda, ka svētku galda izdevumus parasti sedz tas, kura mājā notiek svinības, savukārt 6% neplāno ieturēt svētku mielastu.

Jau ziņots, ka šogad vairāk nekā puse (52%) Latvijas iedzīvotāju svētku dāvanām atvēlēs summu līdz 100 eiro. No 100 līdz 250 eiro dāvanu iegādei veltīs nedaudz vairāk nekā ceturtā daļa (27%) Latvijas iedzīvotāju, savukārt 12% uz dāvanām tērēs virs 250 eiro. Aptuveni desmitā daļa (11%) Latvijas iedzīvotāju ir gatavi šogad tērēt vairāk nekā pērn, savukārt puse sabiedrības dāvanām plāno veltīt aptuveni tikpat daudz līdzekļu, cik pērn. Toties ap 30% aptaujāto šogad plāno samazināt tēriņus svētku dāvanām, savukārt ap 10% iedzīvotāju vispār neplāno tērēt naudu dāvanām.

Aptuveni trešā daļa Latvijas iedzīvotāju lielākiem tēriņiem gada nogalē gatavojas jau laikus, proti 32% respondentu naudu Ziemassvētku dāvanu iegādei sāk krāt jau laicīgi. Visbiežāk (38%) tie, kuri krāj naudu dāvanām, sāk to darīt dažus mēnešus pirms svētkiem, proti, rudenī. Ceturtā daļa (25%) respondentu sāk veidot uzkrājumus Ziemassvētku tēriņiem, iestājoties ziemai, savukārt piektā daļa (20%) – sāk krāt jau vasarā. 15% aptaujāto atzīst, ka krāj naudu Ziemassvētku dāvanām jau no gada sākuma.

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju dāvanas iegādājas klātienes (70%) vai interneta (48%) veikalos*, kas skaidrojams ar plašo sortimentu un preču pieejamību vienuviet. Piektā daļa (20%) Latvijas iedzīvotāju plāno pirkt dāvanas Ziemassvētku gadatirgos, bet desmitā daļa (10%) iegādāsies ar rokām darinātas dāvanas no amatniekiem un mājražotājiem. Savukārt vairāk nekā desmitā daļa jeb 12% iedzīvotāju dāvanas gatavos pašu rokām.

*Iedzīvotāju aptauju Baltijā pēc SEB bankas pasūtījuma šā gada novembrī veica uzņēmums Norstat. Tajā piedalījās 3006 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.