Aptauja: ar rokām darinātas dāvanas vairāk populāras Igaunijā

Ziemassvētki ir laiks, kad cilvēki lielā apjomā iegādājas dāvanas, ne vienmēr domājot par to izcelsmi, ietekmi uz vidi un iespējamo lietderību ilgtermiņā. Vidēji svētku dāvanām Baltijas iedzīvotāji tērē līdz 30% no saviem ikmēneša ienākumiem. Lai šajā laikā tērētu gudrāk, patērētu mazāk un samazinātu Ziemassvētku drudža atstāto nospiedumu vidē, SEB banka aicina izvērtēt dāvanu iegādes paradumus.

“Pieaugot resursu cenām, proporcionāli pieaug arī dāvanu iegādes radītais slogs uz mājsaimniecībām, tāpēc ir vēl jo īpaši svarīgāk izvēlēties jēgpilnas dāvanas, neļauties mirkļa iespaidiem, bet gan domāt ilgtermiņā. Pirmkārt, svarīgi izvērtēt pašu dāvanu – varbūt varam to izgatavot paši. Otrkārt, iegādājoties preces no vietējiem ražotājiem, mēs palīdzam uzturēt vietējo ekonomiku. Treškārt, nozīme ir arī tam, kādu iesaiņojumu izvēlamies. Katrs atsevišķi šie faktori var šķist maznozīmīgi, tomēr visi kopā tie veido būtisku daļu no svētku atstātās ietekmes uz vidi un arī katra individuālajiem tēriņiem,” uzsver SEB bankas Privātpersonu segmenta vadītāja Elīna Kalniņa.

Dāvanu ietekme uz vidi – priekšroka dodama vietējam produktam

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju dāvanas iegādājas klātienes (70%) vai interneta (48%) veikalos*, kas skaidrojams ar plašo sortimentu un preču pieejamību vienuviet. Tomēr Elīna Kalniņa aicina izvērtēt iespēju iegādāties preces, kas radītas tepat, Latvijā, jo, iegādājoties vietējo preci, tiek samazināta negatīvā ietekme uz vidi, jo tas nozīmē, ka tā nav ilgi ceļojusi no citām zemēm, tātad – nav radījusi liekus transportēšanas izmešus.

Piektā daļa (20%) Latvijas iedzīvotāju plāno pirkt dāvanas Ziemassvētku gadatirgos, bet desmitā daļa (10%) iegādāsies ar rokām darinātas dāvanas no amatniekiem un mājražotājiem. Savukārt vairāk nekā desmitā daļa jeb 12% iedzīvotāju dāvanas gatavos paši.

Salīdzinoši kaimiņvalsts Igaunijas iedzīvotāji ir čaklāki rokdarbnieki un teju piektā daļa jeb 19% aptaujāto dāvanas gatavos paši. Tikpat liela daļa (19%) Igaunijas iedzīvotāju dod priekšroku Ziemassvētku tirdziņiem, bet desmitā daļa (10%) meklēs ar rokām darinātas dāvanas no amatniekiem un mājražotājiem.

Nedaudz vairāk nekā desmitā daļa (12%) Lietuvas iedzīvotāju dāvanas iegādāsies svētku tirdziņos vai tieši no amatniekiem un ražotājiem (9%), savukārt 14% – tās gatavos paši.

“Vēlamākā dāvana Eiropas valstu iedzīvotāju vidū ir grāmata, taču pirktākā – šokolāde. Šis ir fakts no lietotnes ManaEkopēda | SEB, kurā ikviens var aprēķināt savu oglekļa pēdu un piedalīties dažādos izaicinājumos, lai uzzinātu vairāk par to, kā mūsu dzīvesveids ietekmē vidi. Tieši tagad ir iespēja piedalīties jaunajā “Ziemassvētku izaicinājumā” un iedvesmoties svinēt svētkus ilgtspējīgāk. gan Tas atvieglos dāvanu meklēšanu, gan arī samazinās lieku mantu vai atkritumu uzkrāšanos pēc svētkiem,” dalās Elīna Kalniņa.

Lietotus iepakojuma materiālus aktīvāk izmanto Lietuvā

39% Latvijas iedzīvotāju dāvanas iesaiņo paši, izmantojot atkārtoti lietotu iepakojumu, tomēr lielākā daļa (58%) sabiedrības vienmēr izmanto jaunu ietinamo papīru.

Salīdzinoši Lietuvā vairāk nekā puse (55%) iedzīvotāju izvēlas dāvanas saiņošanai izmantot atkārtoti lietotus iepakojuma materiālus, savukārt Igaunijā šādi rīkojas 44% aptaujāto.

Savukārt gandrīz desmitā daļa (9%) Latvijas un Igaunijas iedzīvotāju, kā arī 13% Lietuvas sabiedrības dāvanas nesaiņo vispār.

Elīna Kalniņā uzsver, ka ietinamais papīrs rada emisijas aptuveni 11,8 miljoni kg CO₂e gadā. Šis skaitlis ir līdzvērtīgs 4917 automašīnu izņemšanai no satiksmes. “Noteikti nav jāaizmirst dāvināšanas prieks gan tās saņēmējam, gan sniedzējam, tomēr, ņemot vērā dažas nianses, ir iespējams ne tikai radīt patīkamu pārsteigumu, bet arī veicināt kvalitatīvas vides veidošanu nākamajām paaudzēm,” noslēdz viņa.

*Iedzīvotāju aptauju Baltijā pēc SEB bankas pasūtījuma šā gada novembrī veica uzņēmums Norstat. Tajā piedalījās 3006 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.