Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šī gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pieauga par 0,4%, gada laikā par 1,7%.
Ekonomika atgūstas, lai arī lēnāk, kā varētu vēlēties. Pretēji iepriekšējām prognozēm, iespējamā potenciāla privātā patēriņa aktivizēšanās buksē. Otrajā ceturksnī tas ir sarucis par 0,3%.
Lai arī reālo algu kāpums saglabājas spēcīgs, piezemētais noskaņojums un inflācija turpina ierobežot vēlmi tērēt un liek pārskatīt paradumus. Domājams, ka savu artavu patēriņā ir atstājuši arī samērā vēsie laikapstākļi. Taču, nostiprinoties izaugsmei, patēriņš atgūsies, liecina mazumtirdzniecības izaugsme jūlijā. Par to indikatīvi norāda noteiktu segmentu izaugsme, piemēram, nekustamais īpašums vai jaunu auto iegāde.
Tikmēr, kā gaidīts, savu devumu izaugsmē sniedz investīcijas, kas balstās gan Eiropas Savienības fondu ieplūdē, gan augošos kreditēšanas apjomos, un lielā mērā atspoguļojas būvniecības kāpumā. Arī šeit ir pamats tuvāko divu gadu laikā sagaidīt tālāku pozitīvu virzību.
Pieaudzis ir arī eksports (+2,3%), kura mērenā atgūšanās rit atbilstoši gaidām. Līdz ar to starp nozarēm lielu pārsteigumu nav. Lejupvērstais tranzīta vektors vēl pārskatāmā nākotnē turpināsies. Diemžēl laikapstākļi būs iedragājuši lauksaimniecības veikumu. Aktivizējoties patēriņam, pozitīvāks skats būs arī komercpakalpojumu nozarē.
Gada sākums ir bijis vājāks nekā gaidīts ne tikai Latvijas ekonomikā, kur lielāko vilšanos ir sagādājusi tieši patēriņa izaugsmes trūkums. Taču tam ir jāaktivizējas un pretēji vasaras prognožu ciklam, kas tika koriģēts uz leju, jaunākie vērtējumi par šo gadu ir mazliet uzlabojušies, kas varētu atsaukties arī uz Latviju.
Lai arī nenoteiktība un piezemēts noskaņojums ir nosacījumi, kas diktēs apstākļus ekonomikā, mērena izaugsmes nostiprināšanās turpināsies. Līdz ar to nav izslēgts, ka pašreizējo prognozi šim gadam – 1,3%, drīzāk var nākties koriģēt uz augšu, nekā uz leju.
