2026. gadā Latvijas ekonomikas virzību noteiks gan ārējie apstākļi, gan mūsu pašu spēja pieņemt atbilstošus lēmumus un izmantot daudzās nozarēs apslēpto potenciālu. Apskatām, kas 2026. gadā varētu notikt pašmāju darba tirgū un atalgojumā, kā arī prognozējam inflācijas un ekonomikas attīstību.
Vai Eiropas Centrālā banka mainīs procentu likmes?
Globālie inflācijas mazināšanas spēki šobrīd tiek uzskatīti par pietiekami spēcīgiem, lai saprātīgā laika posmā atgrieztu inflāciju 2 % mērķa līmenī. Šī tendence izriet no Ķīnas eksporta cenu krituma, zemākām izejvielu un enerģijas cenām un mākslīgā intelekta radītā efektivitātes pieauguma.
Eirozonas inflācijas lejupvērsta tendence gada otrajā pusē saglabājās. Lai gan skaitļi ir nedaudz augstāki par Eiropas Centrālās bankas (ECB) prognozēm, tie netiek uztverti ar bažām. Preču, enerģijas un pārtikas tirgus tendences ir labvēlīgas cenu pieauguma tempa palēninājumam.
Bažas joprojām rada pakalpojumu cenas, taču inflācijas tempa krituma tendence daudzās lielajās ekonomikās ir iepriecinoša un sekos lejupvērstajai tendencei algu pieaugumā.
Tādēļ ECB politikas likme tuvākajā laikā paliks 2,00 % līmenī. Galvenie riski inflācijai ir pastiprināts tarifu karš, traucējumi tirdzniecības un transporta ķēdēs vai energoresursu cenu pieaugums, kas var ātri izraisīt augstāku inflāciju un zemāku izaugsmi.
Kas notiks ar cenām Latvijas veikalu plauktos?
2025. gada novembrī gada inflācija Latvijā atkāpās līdz 3,8 %, no kuriem 2,45 procentpunktus veido mājsaimniecībām būtiskākās izdevumu pozīcijas – pārtika un mājoklis.
Inflācijas augšupejošais vilnis savā augstākajā punktā noturējās mazliet ilgāk nekā tika gaidīts. Tomēr turpmāk inflācijas temps palēnināsies – tas ir, turpināsies lēnīgs cenu pieaugums.
Galvenais straujās inflācijas iemesls Latvijā bija pārtikas cenu lēciens 2025. gada pirmajos mēnešos. Sekojot globālajām tendencēm, pārtikas cenu kāpumam ir jāstabilizējas un noteiktos segmentos to varētu nomainīt īslaicīgs cenu samazinājums.
FAO pārtikas cenu indekss 2025. gada novembrī sasniedza 125,1 punktu, kas ir par 1,5 punktiem (1,2 %) zemāk nekā oktobrī. Tas ir trešais samazinājums pēc kārtas. Kritumu ietekmēja piena produktu, gaļas, cukura un augu eļļu cenu indeksu kritums, kas atsvēra graudu indeksa pieaugumu.
Iespējams, ka nelielas cenu korekcijas – pārbīdes atsevišķu produktu klāstā viesīs arī pārtikas memorands. Taču kopējo, gan pārtikas cenu līmeni vairāk ietekmēs globālās un citu izmaksu, kā darbaspēka, pieaugums, kas turpinās izpausties pakalpojumu cenrāžos. Labvēlīgas tendences vērojamas arī enerģijas cenu dinamikā.
Janvārī inflācijā parādīsies nodokļu un tarifu izmaiņu izpausmes. 2025. gadā inflācija prognozējama 3,7 % apmērā, 2026. gada inflācijas prognoze ir 2,4 %.
Uzņēmumi meklēs darbiniekus
2026. gadā, sekojot ekonomikai, darba tirgus kļūs aktīvāks. Būtisks pieprasījums gaidāms no apstrādes rūpniecības un būvniecības nozarēm. Savukārt arī pakalpojumu sfērā gaidāma aktīvāka darbinieku piesaiste. Tādēļ, augot pieprasījumam, iespējas iesaistīties darba tirgū uzlabosies.
Viens no būtiskākajiem izaicinājumiem būs iespēju un vēlmju nesaderība starp darba devēju un darbinieku. Pie risinājuma būs jāpiestrādā abām pusēm. Noteiktos aspektos piepalīdzot arī valstij.
Sagaidāms, ka darba meklētāju īpatsvars samazināsies. Grūti prognozēt, cik liela interese parādīsies šobrīd ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju vidū uzsākt darba gaitas. Tas attiecīgi ietekmēs bezdarba līmeni. Šādā gadījumā bezdarba mazināšanās var noritēt lēnīgāk, bet tas ir pozitīvs aspekts. Svarīgi, ka 2026. gadā nodarbinātība pieaugs.
Situāciju raksturo 2025. gada 3. ceturkšņa dati, kas liecināja, ka bezdarbs jeb darba meklētāju īpatsvars pieauga līdz 6,9 %, kas varētu šķist slikta zīme par ekonomikā notiekošo. Taču tā drīzāk liecināja par iedzīvotāju nākotnes vērtējuma uzlabošanos. Darba meklētāju skaits pieauga uz to rēķina, kas iepriekš darbu nemeklēja, ne tādēļ, ka tika zaudēts darbs.
Tā kā nodarbinātība pieauga, tā ir laba zīme, ka vairāk iedzīvotāju iesaistās darba tirgū. Ne visiem uzreiz izdodas darbu atrast, kā dēļ daļa darba meklējumos pavadīs ilgāku laiku, ceļot bezdarbu. Taču ekonomikas izaugsmes paātrināšanās sola iespēju uzlabošanos. 2026. gada beigās bezdarba līmenis varētu sarukt līdz 6,2 %.
Algas turpinās kāpt, bet radīsies sarežģījumi
Darba samaksas kāpums 2026. gadā turpinās palēnināties, tomēr temps saglabāsies augsts, saglabājot izaicinājumus konkurētspējai un peļņai. Tādēļ daudzās nozarēs noturēt esošo algu pieaugumu kļūst sarežģīti.
Atbalstošs faktors būs arī inflācijas kritums. Ierasti, ka process noritēs nevienmērīgi nozaru, uzņēmumu un arī katra kolektīva vidū, kas nozīmē, ka personiskās perspektīvas situācija var atšķirties no kopējās.
Nav gaidāma neviena nozare, kur darba samaksas līmenis nepieaugs. Lielākās izmaiņas varētu piedzīvot zemāk atalgotās darba vietas, jo šajās varētu strauji pavērties pieprasījums, piemēram, būvniecībā, apstrādes rūpniecībā.
Kopējo tempu slāpēs arī ierobežojumi algu celšanai sabiedriskajā sektorā, kā dēļ privātajā sektorā tas būs augstāks. Tomēr no otras puses gaidāmā ekonomikas un darba tirgus aktivizēšanās nozīmē darbinieku iespēju uzlabošanos un darba devējiem pieaugošu izaicinājumu noturēt darbinieku motivāciju.
Vidējās darba samaksas temps 2026. gadā varētu būt nedaudz virs 7 %. Temps saglabāsies straujš, apsteidzot inflāciju, kas nozīmēs tālāku vidējās pirktspējas pieaugumu.
Ekonomikas izaugsmes prognozes
Eirozonas izaugsmes prognozes attiecībā uz 2026. gadu ir mēreni uzlabojušās, jo tarifu šoka negatīvā ietekme ir bijusi mazāka nekā gaidīts. Tomēr noraidīt tarifu ietekmi pilnībā nevar, tāpēc to ietekme turpinās izpausties. Tāpat Donalda Trampa politikas neprognozējamība un Ukrainas karš uztur nenoteiktību un ietekmē ekonomiku.
Izaugsmes temps Baltijas valstu vidū ir bijis atšķirīgs un Lietuvā tendence ir bijusi spēcīgāka nekā Igaunijā un Latvijā. Iemesls tam ir iekšzemes pieprasījums, galvenokārt spēcīgāks mājsaimniecību patēriņš, un arī eksporta izaugsme, īpaši pakalpojumu jomā. Taču izaugsme Latvijā un Igaunijā atgūstas un izaugsmes temps starp Baltijas valstīm 2026. gadā izlīdzināsies.
2025. gada 3. ceturkšņa dati apstiprināja norādes par izaugsmes nostiprināšanos. Par ekonomikas galveno dzinējspēku ir kļuvusi investīciju cikla aktivizēšanās, kas turpinās uzrādīties būvniecības kāpumā. Ekonomikā aktīvi ieplūst Eiropas Savienības fondi, gan strauji aug kreditēšanas apjomi, kas liecina par riska apetītes atjaunošanos. Atbalstu sniegs arī eksporta izaugsme, kur lielāks pienesums sagaidāms no pakalpojumiem. Apstrādes rūpniecības atgūšanās norāda un mērenas izaugsmes iespējām arī preču eksportā.
Būtiski, ka 2025. gada otrajā pusē aktivizējās privātais patēriņš. Pateicoties augošai pirktspējas un stabilākai pārliecībai, tuvāko divu gadu laikā tas kļūs par nozīmīgāku izaugsmes veicinātāju. Taču izšķirošs faktors būs mājsaimniecību nākotnes vērtējums, kas ietekmēs tēriņa paradumus. Papildus stimuls ekonomikai turpinās nākt arī no valdības tēriņu puses.
Ārējās ekonomiskās un ģeopolitiskās vides riski un nenoteiktība ir faktori, kas liek nesakāpināt turpmākās gaidas. Lai arī ekonomika 2025. gadā, visticamāk, apsteigs prognozēto 1,5 % izaugsmi un ir visas iespējas pārsniegt arī 2026. gada prognozi: 1,9 %, to koriģēt nesteidzos.
2026. gads ekonomikas izaugsmē solās būt pārliecinošāks un daudzās nozarēs slēpjas nospriegots izaugsmes potenciāls, kas gaida atbilstošus apstākļus, lai izlauztos. Tomēr iespējamo potenciālu turpinās iegrožot ārējās vides nenoteiktība starptautiskajā tirdzniecībā un īpaši Ukrainā, gan lēmumi pašmājās, piemēram, par sliežu nojaukšanu uz Krieviju, nodokļiem u.tml. Ārējā vide noteiks arī priekšvēlēšanu galvenos akcentus, tai skaitā attiecībā uz prioritātēm ekonomikā, kas liks pamatu tālākas nākotnes attīstībai.
