Switch to mobile version. Augšup

Ekonomiskā vide - 19.09.2017
inflācija | bezdarbs

Kas apdraud mūsu ekonomiku vairāk – Brexit vai demogrāfija?

Kas apdraud mūsu ekonomiku vairāk – Brexit vai demogrāfija?

Kuras no pasaules norisēm var atstāt ietekmi uz Latvijas ekonomiku un kas ir mūsu lielākie nākotnes izaicinājumi, ieskicē SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Andris Lāriņš.

Ekonomikas izaugsmes globālā karte

Runājot par ekonomikas izaugsmi, šobrīd pasaulē valda mērens optimisms. Eiropā vislielākās problēmas varētu sagaidīt Lielbritānijas ekonomiku – kā lai uzņēmēji slēdz jaunus sadarbības līgumus, ja nav skaidras turpmākās valsts attiecības ar ES?

Pārāk iepriecinoši neklājas arī Japānai, kura pēc 40 gadu lieliskas ekonomikas izaugsmes perioda nu jau vairākus gadus ir iestigusi stagnācijā. Savukārt Ķīnai analītiķi šim gadam neprognozē izaugsmes tempu izmaiņas, bet nākamajam gadam iespējama izaugsmes tempu pazemināšanās.

Tikmēr ASV tiek prognozēts ekonomikas izaugsmes tempu pieaugums. Eiro zonā arī sagaidāma izaugsme, kam, visticamāk, sekos pauze. Uz Baltijas un Latvijas ekonomikas virzību analītiķu skats kopumā ir pozitīvs.

Agrāk vai vēlāk cenu korekcijai jānotiek

Eiro zonā joprojām valda zema inflācija un zemas procentu likmes, dažas centrālās bankas turpina pirkt obligācijas un pludināt tirgū naudu, akciju tirgus indeksi sasniedz jaunus rekordus, jaunus globālos rekordus sasniedz arī parāda līmeņi.

Kad arvien biežāk nākas dzirdēt, ka izaugsme uzņem tempu, der atcerēties pašu neseno pieredzi un papētīt, no kādiem posmiem sastāv burbulis, t.i., kādas pazīmes varētu liecināt par tā tuvošanos. Cenu korekcijai agri vai vēlu pēc ilgstoša cenu kāpuma ir jābūt. Vai šī korekcija var izraisīt vēl vienu krīzi, neviens šobrīd nevar pateikt, taču der jau savlaicīgi pameklēt iespējamo risinājumu, kā no cenu korekcijas izvairīties.

Zemas ilgtermiņa procentu likmes ir laba ziņa kredītiem, jo ilgtermiņa likmes signalizē to, ka kredītu tirgū populārajām 3 un 6 mēnešu Euribor likmēm tuvākajā laikā nedraud kāpšana augšup. Mazāki kredīta procenti, vairāk naudas patēriņam, kas veicina ekonomikas izaugsmi.

Ja kredītu pusē iespējams izbaudīt zemas procentu likmes, tad noguldītājiem joprojām ir smagi laiki. Vairākas centrālās bankas pasaulē par depozītiem nevis izmaksā, bet gan iekasē procentus. Pagātnes pieredze liecina, ka tirgus dalībnieki gandrīz nekad neuzmin to, kā uzvedīsies procentu likmes nākotnē. Jā, procentu likmju virziens nereti tiek uzminēts pareizi, taču neizdodas noteikt precīzu laiku. Tāpēc izteikt nopietnas prognozes par likmju uzvedību tuvākajā nākotnē nav iespējams.

Brexit – nekas vēl nav beidzies

Šī tēma būs redzama virsrakstos, kā minimums, nākamos divus gadus, līdz 2019. aprīlim, kamēr norisināsies ES un Lielbritānijas sarunas par līdzšinējo attiecību izbeigšanu un turpmāko attiecību izveidošanu.

Kāpēc Lielbritānijā notiekošais ir tik svarīgs Latvijai?

  • Pirmkārt, jau tāpēc, ka Lielbritānija ir sestais lielākais Latvijas eksporta partneris ar apjomu vidēji 50 miljoni eiro mēnesī. Notikumi Lielbritānijā ietekmē uzņēmumus, kuri sadarbojas ar Lielbritāniju, un arī Latvijas ekonomiku kopumā.
  • Otrkārt, Lielbritānija ir viens no retajiem Latvijas tirdzniecības partneriem ārpus eiro zonas. Rezultātā eksporta vai importa vērtību svārsta ne tikai darījumu absolūtais skaits, bet arī mārciņas vērtības izmaiņas, un Latvijai tie var būt vairāki miljoni eiro ceturksnī.
  • Treškārt, Lielbritānijas un ES attiecības Latvijai ir svarīgas, jo Lielbritānija veic ļoti lielas iemaksas ES budžetā. Lielbritānija ir otrais lielākais neto maksātājs (2016. gadā 7.1 miljards eiro) ES budžetā.
  • Ceturtkārt, notiekošais Lielbritānijā ir svarīgs visiem, kuri paši strādā, vai kuriem radinieki dzīvo un strādā Lielbritānijā. Pats Brexit referendums un jebkuras diskusijas par Brexit procesu nereti nelabvēlīgi ietekmē mārciņas cenu un attiecīgi mārciņas pelnošo iedzīvotāju pirktspēju eiro zonā (tajā skaitā Latvijā).

Latvijas ilgtermiņa lielākais izaicinājums joprojām demogrāfiskā situācija

Lai cik labi izstrādātas nodokļu vai uzkrājumu sistēmas Latvijā pastāvētu, viens no svarīgākajiem jautājumiem ir: cik nodokļu maksātāju mums nākotnē būs, lai šīs sistēmas uzturētu? Lai gan šajā jomā vērojamās tendences pārsvarā nav iepriecinošas, ir arī kāda laba ziņa – pēdējos gados negatīvā starpība starp dzimstību un mirstību samazinās un ir vērojama pozitīva tendence dzimstības rādītājos.

Izaicinājumus nākotnē radīs šobrīd redzamais iedzīvotāju sastāvs pa vecumiem. 2005. gadā katrs piektais (20%) Latvijas iedzīvotājs bija vecumā no 13 līdz 25 gadiem, 2010. gadā jauniešu daļa samazinājās līdz 17%, bet 2015. gadā līdz 14%. Šī nav tikai Latvijai specifiska problēma – ar līdzīgu problēmu sastopas arī mūsu kaimiņvalstis Lietuva un Igaunija. Iedzīvotāju novecošanās ir problēma daudzās attīstītajās valstīs.

Pēc dažiem gadiem samazināsies to iedzīvotāju skaits, kuri ienāks darba tirgū – mazāk strādājošo radīs problēmas uzņēmējiem – tas nozīmēs arī mazākus nodokļu ieņēmumus un mazāku patēriņu.

To, ka Latvijai vajag rīcības plānu attiecībā uz iedzīvotāju skaitu valstī, apliecina arī starptautiskās datu bāzēs atrodamie dati un prognozes. Pēc Eurostat aprēķiniem Latvija 2060. gadā būs pirmajā vietā ES, rēķinot attiecību starp iedzīvotājiem virs 65 gadiem un iedzīvotājiem no 15 līdz 64 gadiem. Pensijas vecuma cilvēku īpatsvars (pie nosacījuma, ka pensijas vecums sāksies no 65 gadiem) var sasniegt pat 68%.

Kas sagaidāms tuvākajos mēnešos

Sekojot pirmā pusgada tendencēm, ekonomikai augot par 4%, Latvijā sagaidāms tālāks patēriņa kāpums, ko nodrošinās labvēlīgā situācija darba tirgū, atalgojuma pieaugums un augošie nodokļu ieņēmumi. Beidzot pozitīvas tendences uzrādās kapitāla izdevumu sadaļās. Turpmāk investīciju ietekme uz izaugsmi pieaugs, jo to veicinās gan ES fondu ieplūde, gan labvēlīgāki apstākļi tirgos, jo īpaši eksportā. Pirmajā pusgadā vērojamais preču un pakalpojumu eksporta kāpums saglabāsies un būs nozīmīgs izaugsmes dzinējspēks.

Turpinot uzlaboties situācijai darba tirgū, saglabāsies laba aktivitāte arī patēriņā. Rezultātā veidojas ļoti labvēlīgi apstākļi Latvijas tautsaimniecības izaugsmei. Šis laiks ir jāizmanto, lai ieliktu pamatu izaugsmei laika posmam, kad ES finansējuma plūsmas sāks apsīkt. Globālās ekonomikas atgūšanās ietekme ir vērojama ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvas un Igaunijas izaugsmē, kur vērojams līdzīgas tendences.

  • Ekonomiskā vide - 19.05.2017

    Inflācijas augstākais punkts vēl priekšā

    Inflācijas augstākais punkts vēl priekšā

    Inflācijas kāpums Latvijā turpinās – aprīlī tā pieauga par 0.4%. Šāds kāpums noturēja gada inflāciju marta līmenī jeb 3.4% apmērā.  Taču, salīdzinot ar iepriekšējā gada aprīli, preču cenas bija par 3.2%, bet pakalpojumiem par 4% augstākas.

    Lasīt vairāk

  • Personīgās finanses - 19.08.2017

    Kā nodokļu reforma mainīs iedzīvotāju ienākumus?

    Kā nodokļu reforma mainīs iedzīvotāju ienākumus?

    Šī gada augustā izsludināta nodokļu reformas likumu pakete – tas nozīmē, ka jau nākamgad iedzīvotāji pamanīs izmaiņas savos ienākumos. SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis apkopojis tās topošās reformas izmaiņas, kas skars cilvēku finanses visvairāk.

    Lasīt vairāk

Citi raksti par šo tēmu

Vairāk

S|E|B

Uzmanību! Jūsu pārlūkprogramma neatbilst SEB mājas lapas prasībām, lūdzu, atjaunojiet to vai izmantojiet citu ierīci lapas aplūkošanai.

Attention! Your web browser does not correspond to the requirements needed to visit SEB website. Please change web browser or device that you use for browsing the site.

Внимание! Ваш браузер не отвечает требованиям, необходимым для посещения сайта SEB. Просим поменять браузер или устройство, при помощи которого вы производите поиск в браузере.