Septembrī, salīdzinot ar augustu, patēriņu cenu līmenis pieauga par 0,2 %. Būtiskākā ietekme bija pieaugumam apģērbam un apaviem (+0,2 %), veselības aprūpei (+0,1 %), maksai par mājokli (+0,1 %), izglītībai (+0,1 %), kā arī lētākai maksai par transportu (−0,2 %) un mājokļu iekārtām (−0,1 %). Gada inflācija saglabājās 4,1 % apmērā.
Septembrī cenu izmaiņās uzrādās raksturīgā sezonālā ietekme, kas vēl būs manāma arī oktobrī. Sagaidāms, ka tik krass cenu līmeņa kāpums, kāds tas bija šī gada pirmajos četros mēnešos, turpmāk izpaliks.
Inflācijas līmeņa kāpums turpināsies lēnākā tempā, kā dēļ ļoti pakāpeniski mazināsies arī gada inflācija. Taču globālie tirdzniecības un ģeopolitiskie notikumi atstāj vietu pārsteigumiem.
Algu kāpums turpinās veidot spiedienu uz pakalpojumu cenu pieaugumu, tai skaitā, augot maksai par komunālajiem pakalpojumiem. Oktobrī ietekmi uz inflāciju veidos daudzviet pieaugošais siltumenerģijas tarifs.
Pārtikas cenu aktualitāte saglabāsies, jo, lai arī kopējais cenu pieaugums palēnināsies, joprojām būs grupas, kur cenu kāpums raisīs publisko rezonansi. FAO Pārtikas cenu indekss septembrī mazinājās līdz 128,8 punktiem. Graudu, piena produktu, cukura un augu eļļu indeksi saruka, taču gaļas indekss pieauga. Kāpumu vietējā tirgū nedaudz piebremzēs arī politiskais un publiskais spiediens uz nozari, taču tā ietekme nebūs noturīga.
Energoresursu cenas
TTF M1 gāzes cenas septembrī pieauga līdz 32 EUR/MWh un gada 4. ceturksnī var pakāpties līdz 36 EUR/MWh. Eiropas Savienības gāzes krājumi ir auguši, bet joprojām ir zem pagājušā gada līmeņa (−12 %) un 10 gadu sezonālās normas (−5,5 %), kas nozīmē, ka pie aukstākas ziemas un augstāka pieprasījuma Āzijā, cenas var augt vēl.
Tāpat grūti prognozējamu ietekmi uz naftas produktu cenām veido tālākie Ukrainas uzbrukumi Krievijas naftas pārstrādei. Samazinātās naftas (naftas frakcijas – naphtha) eksporta apjomi no Krievijas uz Āziju ir sašaurinājuši naftas/benzīna segmentu un Āzijas pircēji ir sākuši meklēt citas iespējas, kā rezultātā kopējā situācija tirgū kļuvusi saspīlētāka.
Vidējās destilātu cenas samazinājās tikai par 10 USD/t līdz vidēji 680 USD/t, bet pārstrādes peļņas rādītāji pieauga situācijā, kad naftas cenas saruka.
Rafinēšanas peļņas vidējā vērtība šim segmentam pēdējās piecās dienās bija 25,5 USD/b. Tas ir ievērojami salīdzinājumā ar sezonāliem līmeņiem: 15–17 USD/b. Dīzeļdegvielas krājumi, tuvojoties ziemai, ir zemi un situācijai kļūstot saspīlētākai, cenas var augt.
Tikmēr Eiropas tirgu pārpludina Ķīnas tekstilizstrādājumi, kas gada pirmajā pusē palielinājās par 20% gan vērtības, gan apjoma ziņā. ASV tarifu dēļ ķīnieši pārorientē preces uz Eiropu. Līdzīgi procesi vērojami arī elektroierīču un citos segmentos, kas nozīmē augošus izaicinājumus vietējiem uzņēmējiem, bet plašākas izvēles iespējas pircējiem.
Šogad inflācijas prognoze ir 3,8%, bet nākamgad tā palēnināsies līdz 2,4%.
