Augustā, salīdzinot ar jūliju, patēriņa cenu līmenis Latvijā samazinājās par 0,2%. Savukārt gada inflācija sasniedza 4,1%, no kuras pusi veido pārtikas cenu kāpuma ietekme.
Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām mēneša laikā bija cenu kritumam degvielai, alkoholam un tabakai, un pārtikai kā arī augstākai maksai par mājokli un dažādiem pakalpojumiem.
Augustā novērojam raksturīgo sezonālo deflāciju, kad cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, nedaudz mazinās. Savukārt uzmanību piesaista augstā gada inflācija (4,1%), kas ir sasniegusi savu augstāko punktu un turpmāk palēnināsies.
Gada inflācija savu lielo ieskrējienu veica no janvāra līdz aprīlim, strauji ceļot cenu līmeni. Savukārt no maija tas praktiski ir virzījies sāniski. Līdz ar to, lai arī sagaidāms, ka cenu līmeņa kāpums atsāksies, tas būs krietni lēnāks. Rezultātā arī gada inflācija, zūdot gada sākuma lēcienam, pakāpeniski saruks.
Primārais cenu pieauguma virzītājs joprojām būs pakalpojumu sadārdzināšanās. Neliels kāpums turpināsies arī pārtikai. Noteiktiem produktiem cenas ietekmēs sliktie laikapstākļi, lai arī to ietekme uz kopējo pārtikas cenu līmeni šobrīd šķiet ir ierobežota. Tomēr lielai daļai mājsaimniecību to cenu līmenis turpinās sagādāt finansiālus izaicinājumus.
Savukārt energoresursu cenām grūti prognozēt kopēju virzību. Taču naftas un gāzes cenas tuvākajā laikā drīzāk varētu sarukt. Tālāk tās koriģēs ziemas apstākļi un ģeopolitiskie notikumi.
Tikmēr viena aktualitātēm varētu kļūt dažādu administratīvo pakalpojumu cenu kāpums. Atsevišķos gadījumos to pieaugums būs atkarīgs no uzraugošo iestāžu vērīguma un labvēlības.
