Vidējais patēriņa cenu līmenis maijā pazeminājās par 0,1%, gada inflācija noslīdēja līdz 3,6%. Cenu līmeņa kritumu mēneša laikā galvenokārt noteica izteikts cenu kritums degvielai, kamēr tādās nozīmīgās grupās kā pārtika un mājoklis, lai arī nedaudz, cenas pieauga.
Gada laikā joprojām apjomīgāko devumu inflācijā sniedza pārtika, kas veidoja 2 procentpunktus no kopējiem 3,6%. Neliels atsvars plašajam cenu kāpumam bija sarūkošas degvielas cenas.
Negaidīti spēcīgo inflācijas vilni Baltijā šogad ir radījušas pārtikas cenas. Visticamāk, ka pārtikas cenu spiediens turpmākajos mēnešos pakāpeniski noplaks, bet neizzudīs.
Pēc FAO datiem Pasaules pārtikas cenu indekss maijā bija 127,7 punkti, kas ir par 0,8 % zemāk nekā aprīlī. Šo kritumu galvenokārt noteica labvēlīgi ražas nosacījumi un cenu samazinājums graudu (−1,8%), cukura (−3%) un augu eļļu (−3,7%) sektoros, lai gan piena produktu un gaļas cenas pieauga.
Gada laikā pārtikas cenas pasaulē ir par 6% augstākas, kas liecina par noturīgu cenu spiedienu globālajās piegādes ķēdēs. Perspektīvu nenoteiktību uztur neprognozējamie laikapstākļi, kas var ietekmēt ražu, un tirdzniecības karu radītie pārrāvumi piegādes ķēdēs.
Neliels atspaids būs pazeminātās degvielas cenas. Tikmēr noturīgāka pieauguma tendence saglabāsies pakalpojumos. Dažādu preču grupās varētu turpināties samērā nebūtiskas izmaiņas, atsevišķās pat cenas sarukt.
Starptautisko tarifu karu ietekmē ASV tirgum paredzētās Ķīnas preces meklēs ceļu uz citiem, tai skaitā Eiropas tirgiem un turpinās parādīties ar ļoti saistošām atlaidēm.
Lai arī inflācijas līmeņa kāpums varētu sabremzēties, gada inflācijas temps nedaudz zem 4% noturēsies līdz gada beigām.
