Switch to mobile version. Augšup

Ekonomiskā vide - 17.05.2021
attīstības prognozes | inflācija | ekonomika

Inflācija atgūs iekavēto, iztrakosies un norims

Inflācija atgūs iekavēto, iztrakosies un norims Foto: Edu Grande, Unsplash

Kamēr inflācija sāk uzņemt apgriezienus arī Latvijā, ekonomisti no visas pasaules galvenokārt raugās uz ASV, kur cenu līmenis drīzumā varētu uzlēkt līdz vairākas desmitgades nepieredzētam augstumam. Pēc kādiem noteikumiem spēlē inflācija? Un kā aiz okeāna notiekošais ietekmēs cenas Latvijā un Eiropā?

Aprīlī vidējais patēriņa cenu līmenis Latvijā palielinājās par 0,9%.

Būtiskākā ietekme bija cenu kāpumam apģērbiem un apaviem, pārtikai, maksai par mājokli, degvielu, kā arī cenu kritumam dažādu preču un pakalpojumu grupā.

Gada inflācija pakāpās jau līdz 1,7%. Taču tas vēl nav viss. Uzņemtais spējums saglabāsies, jau drīzumā laužot jaunas virsotnes. Šobrīd viss norāda uz to, ka vasaras beigās tā caursitīs 3% līmeni.

Cik tālu tā tiks, noteiks ekonomikas atveseļošanās gaita un globālais inflācijas fons.

ASV var krist rekordi

Primārais skats šobrīd ir uz ASV, kur norises sniegs tālākus signālus par inflācijas tendencēm pasaulē. Ekspansīvā ekonomikas politika, īpaši ASV, kopā ar piegādes traucējumiem ir pacēlusi jautājumus par pēdējās desmitgadēs piedzīvoto zemās inflācijas vidi.

Ekonomisti visā pasaulē norāda, ka inflācija ASV var pakāpties līdz gadu desmitiem neredzētam līmenim. Izskan arī salīdzinājumi ar inflācijas nomocītajiem 1970. gadiem.

Taču kopš 1990. gadu vidus inflācija ir bijusi ļoti stabila. Lai arī pasaulē ir bijušas lielas enerģijas un pārtikas cenu svārstības, tās inflāciju nav ietekmējušas. 80% laika pamatinflācija no vidējās ir novirzījusies mazāk nekā par 0,5 punktiem.

Arī dramatiskās ekonomikas svārstības, tostarp globālā finanšu krīze, kas bija dziļākā kopš pagājušā gadsimta 30. gadiem, gan pirms pandēmijas sasniegtais zemākais bezdarba līmenis 50 gados tikai īslaicīgi atsaucās pamatinflācijā.

Ar atsevišķiem izņēmumiem, tendences ir līdzīgas  lielākajā daļā attīstīto valstu un arī lielo strauji augošo ekonomiku vidū. Pēc finanšu krīzes raksturīga bija drīzāk pārāk zema inflācija. Pašlaik ASV pamatinflācija ir aptuveni 1,5%. Kopš pagājušā gadsimta 60. gadiem zemāk tā ir nokritusies tikai dažas reizes.

Slāpes pēc ceļojumiem un mikroshēmām

Līdz ko ceļojumi atgūsies, tūrisma pakalpojumu cenas strauji pieaugs. Tas ir viens iemesls, kāpēc pamatinflācija ASV pieaugs līdz augstākajam līmenim 25 gadu laikā.

Normalizēsies arī īres cenu pieauguma temps, kas nozīmīgi veicinās inflāciju. Paredzams, ka uzņēmēji izmantos iespējas, lai kompensētu krīzes laikā negūtos ieņēmumus. Būtiska būs arī zemo cenu bāzes ietekme 2020. gada pavasarī.

Sākotnēji bija bažas par piegādes traucējumiem, darbinieku saslimstību, slēgtajām robežām vai protekcionismu. Lai arī nācās saskarties ar pārtikas un aizsardzības līdzekļu ražošanas traucējumiem, situācija normalizējās.

Tomēr ir parādījušās brīdinājuma zīmes saistībā ar piegādes cenu pieaugumu starp Āziju un Rietumiem, kā arī pusvadītāju un mikroshēmu trūkumu. Arī daudzu izejvielu cenu pieaugums ir bijis ļoti straujš.

Tas skaidrojams ar ražošanas problēmām ierobežojumu un lielā pieprasījuma dēļ. Lai gan noslodze pasaules ekonomikā joprojām ir zem normas, pieprasījums pēc dažām precēm, īpaši elektronikas, ir bijis ļoti spēcīgs. Līdz šim tas ir atspoguļojies ilgākos piegādes termiņos un izejvielu cenu pieaugumā.

Vai ASV tendences izjutīsim arī Eiropā?

Jāatzīmē, ka korelācija starp pamatinflāciju un ražotāju cenām parasti ir diezgan vāja. Pat brīžos, kad inflācijas gaidas bija tuvu vēsturiskajam maksimumam, pamatinflācijas izmaiņas ir bijušas mērenas.

Tā vietā pamatinflāciju vairāk ir ietekmējis algu pieaugums un izteikts ražotāju cenu pieaugums tālāk pārstrādātām precēm, nevis tām, kurām šobrīd novērojam cenu pieaugumu.

Ražotāju cenas patēriņa precēm pasaulē vēl pieaug lēni. Pusvadītāju trūkums un Āzijas kuģniecības problēmas ilgākā laikā tiks atrisinātas.

Grūti nosakāms ir patēriņa atdzīvošanās spējums. Tā kā patēriņš atsākas no zema līmeņa un nepārsniegs pirmspandēmijas tendenci arī nākamgad, inflācijas impulss būs mērens. Ja patēriņš sasniegs vairākus procentpunktus virs tendences, inflācijas riski ievērojami palielināsies.

Lai inflācija kļūtu noturīgi augstāka, to ir jāpastiprina ar algas pieauguma paātrinājumu. Tomēr algas jau ilgu laiku nav bijušas jutīgas pret izmaiņām bezdarbā.

Nevēlami augstie ASV inflācijas riski, ja tādi parādīsies, Eiropu tiešā veidā sāks ietekmēt ar laika nobīdi. Riski ir auguši, bet ir daudz norāžu, ka zemas inflācijas vide saglabāsies. Tomēr nenoteiktība ir ļoti augsta un inflācija būs uzmanības centrā.

Latvija turpinās konverģences ceļu, kas nozīmē, ka šeit inflācija būs augstāka nekā eirozonā. Algu spiediens pandēmijas laikā tikai nedaudz piebremzēja un saglabās nozīmīgu spiedienu uz inflāciju, īpaši pakalpojumos. Arī globālais fons un pērnā gada bāze īstermiņā veidos pastiprinātu cenu spiedienu, kam vidējā termiņā ir jānormalizējas. 

Dainis Gašpuitis
SEB bankas ekonomists

Komplektā izdevīgāk

Karte, konts un pārskaitījumi – komplektā viss nepieciešamais ikdienas finansēm par vienu, zemāku maksu.

 


Citi raksti par šo tēmu

Vairāk

Kontakti

  • +371 26668777
    +371 67779988

    Karšu un internetbankas bloķēšana

    24/7

    Citi jautājumi

    Privātpersonām

    Darbdienās 08.00 - 18.00

    Uzņēmumiem

    Darbdienās 08.30 - 18.00

S|E|B

Uzmanību! Jūsu pārlūkprogramma neatbilst SEB mājas lapas prasībām, lūdzu, atjaunojiet to vai izmantojiet citu ierīci lapas aplūkošanai.

Attention! Your web browser does not correspond to the requirements needed to visit SEB website. Please change web browser or device that you use for browsing the site.

Внимание! Ваш браузер не отвечает требованиям, необходимым для посещения сайта SEB. Просим поменять браузер или устройство, при помощи которого вы производите поиск в браузере.