Lai arī ziņa par to, ka 3. ceturksnī pieaudzis bezdarbs, varētu šķist slikta zīme par ekonomikā notiekošo, tā drīzāk varētu liecināt par nelielu iedzīvotāju nākotnes vērtējuma uzlabošanos par darba iespējām.
Tātad, galvenā ziņa ir, ka 3. ceturksnī darba meklētāju skaits, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, ir pieaudzis par 2,5 tūkstošiem jeb 4 %. Primāri tas ir noticis uz vīriešu rēķina, kuru darba meklētāju skaits palielinājies par 3,7 tūkstošiem, bet sieviešu samazinājies par 1,2 tūkstošiem.
Varētu šķist, ka tas ir noticis uz darba vietu zaudēšanas rēķina. Tomēr ne. Nodarbinātība 3. ceturksnī pieauga. Šajā periodā bija nodarbināts 892,1 tūkstotis, kas ir par 2,7 tūkstošiem vairāk nekā 2. ceturksnī. Tas viss noticis uz neaktīvo iedzīvotāju skaita samazināšanās rēķina, kuru skaits sarucis par 6,6 tūkstošiem.
Tā ir laba pazīme, ka iedzīvotāji sākuši saredzēt iespējas iesaistīties darba tirgū un kļuvuši ekonomiski aktīvi. Ne visiem uzreiz izdodas atrast darbu, kā dēļ daļa nododas darba meklējumiem.
Jācer, ka vilnis turpināsies un iedzīvotāju aktivizēšanās turpināsies. Tikmēr arī ekonomikas izaugsmes paātrināšanās sola iespēju pieaugumu. Lielākās nodarbinātības pieauguma iespējas sola apstrādes rūpniecības un būvniecības izaugsme. Pakāpeniska patēriņa aktivizēšanās sniegs iespējas arī pakalpojumos.
Tomēr viens no būtiskākajiem izaicinājumiem – iespēju un vēlmju nesaderība starp darba devēju un darbinieku, saglabāsies, kur jāpiestrādā abām pusēm. Noteiktos aspektos piepalīdzot arī valstij.
