Radot stresu un bailes, krāpniekiem nereti izdodas piekļūt un brīvi rīkoties ar savu upuru līdzekļiem. Tāpēc sniedzam ieskatu vienā no reālām mūsu klientu sarunām ar telefonkrāpnieku, kas arī jums ļaus rūpīgāk izprast viltvāržu taktiku un pasargāt savus līdzekļus.
Krāpnieks: Labdien! Jums zvana no Personas datu aizsardzības organizācijas. Vai Jūs pēdējā laikā veicāt kaut kādus darījumus ar kriptovalūtām? – zvanu ar šādu jautājumu no Somijas numura dienas vidū saņēma Inna.
“Es pati strādāju Klientu atbalsta komandā bankā un par krāpniekiem zinu ļoti labi. Atbildēju, ka ar kriptovalūtām nenodarbojos, bet zināju, ka ar šo saruna, visdrīzāk, nebeigsies. Un man pašai bija ļoti interesanti to turpināt, lai saprastu krāpnieku argumentus,” skaidro Inna.
Krāpnieks: Uz Jūsu vārda ir atvērts kriptovalūtu konts un notiek darījumi, bet, ja Jūs tos neveicāt, tad svarīgi kontu apturēt. Vai Jūs esat pie datora
Inna: Nē, neesmu, būšu tikai vakarā.
Krāpnieks: Mēs tad Jums noteikti atzvanīsim.
“Sākot no kādiem pieciem vakarā mani burtiski bombardēja ar zvaniem no dažādiem numuriem – Somijas, Zviedrijas, Čehijas. Gribēju tikt mājās pie datora, lai varētu ierakstīt sarunu,” turpina Inna.
Krāpnieks: Paskatieties e-pasta, Jums jābūt saitei.
Inna: Kādā e-pasta?
Krāpnieks: Inbox.
Inna: Kādā Inbox? Man ir divas adreses.
Krāpnieks: Ziniet, man ir ierobežotā pieeja datiem, Jums atzvanīs drošības specialists.
Pēc kāda laika Innai WhatsApp lietotnē no Lietuvas numura atzvanīja Olga, kura pateica, ka viņa pārstāv starptautisku dienestu, kas cīnās pret naudas atmazgāšanu.
Krāpnieks: Ziniet, šobrīd ir ļoti aktivizējušies krāpnieki.
Inna: Jā, zinu, tāpēc banka brīdina, ka nedrīkst nevienam izpaust savus datus.
Krāpnieks: Tieši tā, viss pareizi! Nekādā gadījumā. Un pēc mūsu informācijas uz Jūsu vārdu ir atvērts kriptovalūtas konts, kurā notiek darījumi 100 000 eiro apmērā. Visdrīzāk, krāpnieki izmanto Jūsu datus un Jums jārīkojas, lai šo darbību pēc iespējas ātrāk apturētu.
Inna: Kā gan kāds varēja kaut ko atvērt uz mana vārda?
Krāpnieks: Visticamāk, bijusi kāda datu noplūde. Jums droši vien glabājas dati interneta veikalos, “booking” vietnēs utt.
Inna: Kādi ir riski, ja es tagad neko nedarīšu?
Krāpnieks: Lielākais risks ir tajā, ka, ja Jūs neko tagad nedarīsiet, informācija par šiem darījumiem nonāks Eiropas Centrālajā bankā, kura informēs atbildīgas iestādes par naudas atmazgāšanas apkarošanu Latvijā. Dienests informēs bankas un 50 minūšu laikā visi Jūsu konti visās bankas tiks bloķēti un Jums draudēs kriminālatbildība par naudas atmazgāšanu.
“Šis skanēja ļoti pārliecinoši. Visi tie nosaukumi, stāsts, ka viss notiks 50 minūšu laikā, stress no tā, ka varu pazaudēt visu naudu un arī vēl draudi par sodu. Esmu pārliecināta, ka, ja es pati nebūtu saistīta ar banku, es būtu gatava izdarīt visu, lai vien tikai man nekas nedraudētu,” komentē Inna.
Krāpnieks: Kādu pārlūkprogrammu Jūs izmantojat?
Inna: Man ir tikai Microsoft Edge.
Krāpnieks: Pamēģiniet ievadīt meklētajā nosaukumu Anydesk (programma, kas nodrošina iespēju attālināti piekļūt datoram – autora piezīme)
Inna: Neveras vaļā, droši vien kādi drošības uzstādījumi datorā.
Krāpnieks: Pamēģiniet ievadīt Google Chrome.
Inna: Nē, man tā nav.
Krāpnieks: Tad nosauciet sava e-pasta adresi, es Jums nosūtīšu saiti.
Inna: Nē, es negribu saukt savu e-pastu.
Krāpnieks: Pareizi, nesauciet! Jūs tad varētu man atsūtīt to WhatsApp.
Inna: Nē, es tomēr negribu izpaust savus datus.
Krāpnieks: Vai tad Jūs saprotat, ka šis Jums draud ar lielu sodu par naudas atmazgāšanu?
“Pateicu, ka saprotu un beidzu sarunu. Bija sajūta, ka no šīs sarunas man pat temperatūra pacēlusies. Stress bija milzīgs. Es pat kādā brīdī sāku domāt – ja nu viss ir taisnība? Tagad es daudz labāk saprotu cilvēkus, kuri uzķeras uz šādiem zvaniem. Zvanītāji ir ļoti labi trenēti, ar labu balsi, skan ļoti pārliecinoši. Vienīgi tas, ka viņi runā krieviski, kas varētu būs pirmais signāls pārtraukt sarunu,” skaidro Inna.
Eksperta komentārs
“Līdzīgi krāpnieki rīkojas, zvanot cilvēkiem un uzdodoties ne tikai par drošības nodaļu speciālistiem, bet arī piedāvājot ieguldīt naudu dažādos investīciju pakalpojumos, visbiežāk dažāda veida kriptovalūtās,” uzsver SEB bankas Drošības pārvaldes vadītājs Mārcis Pelcis.
“Arī šie krāpnieki izmanto tās pašas metodes un paņēmienus. Proti, vispirms potenciālais upuris tiek iepazīstināts ar ieguldījuma iespējām, milzīgo sagaidāmo peļņu un citiem labumiem, taču pēc tam seko stresa situācijas radīšana un spiediena izdarīšana,” brīdina eksperts.
“Krāpnieki rada situāciju un nosacījumus, kuros lēmums jāpieņem tagad un tūlīt. Piemēram, brīdinot par tūlīt gaidāmu strauju cenu kāpumu, kas zināms tikai viņiem. Savukārt vilcināšanās nozīmē palaist garām iespēju gūt milzīgu peļņu,” skaidro eksperts.
“Lai “ieguldījumus” varētu veikt, krāpnieki upuriem izmāna maksājumu karšu datus, internetbankas piekļuves datus un bieži vien arī lūdz klientiem datorā vai telefonā uzstādīt lietotnes, ar kuru palīdzību krāpnieki pārņem kontroli pār klientu internetbanku un veic maksājumus klientu vietā. Vienīgais, kas klientam atliek izdarīt pašam, ir apstiprināt šos maksājumus ar Smart-ID. Diemžēl pēc tam šos maksājumus atgriezt vairs nevar, jo klients tos pats ir apstiprinājis,” stāsta M. Pelcis.
Atgādinām, ja banka zvana klientiem, darbinieks nekad neaicina dalīties ar personas datiem, nosaukt piekļuves paroles vai apstiprināt darbības ar Smart-ID lietotni. Uz jebkādu šādā veida lūgumu jāatbild noraidoši, kā arī vēlams pārtraukt sarunu.
