Ik pa laikam dzirdam stāstus par to, kā noziedznieki izvilinājuši bankas kontu datus un nozaguši no tiem naudu. Daudzi klienti ir pārliecināti, ka ar viņiem nekas tamlīdzīgs neatgadīsies, tomēr par kibernoziedznieku upuri var kļūt ikviens.
Lai tā nenotiktu, esam apkopojuši biežākos krāpšanas veidus un padomus, kā no tiem izvairīties.
Kibernoziedznieki allaž meklē jaunus veidus, kā piepelnīties uz jūsu rēķina. Viņi izmanto dažādas tehnoloģijas, manipulējot ar cilvēku psiholoģiju un tādējādi izvilinot no sava upura nepieciešamo informāciju. Noziedzniekam pat nav jāielaužas jūsu sistēmā – jūs paši izpaužat viņam visus datus. Kā neiekļūt krāpnieku lamatās?
Krāpšanās, izliekoties par uzņēmuma vadību
Viens no krāpniecības veidiem ir tāds, ka pie jums vēršas šķietamais uzņēmuma vadītājs vai viņa pārstāvis un lūdz apmaksāt nepatiesus rēķinus vai veikt neatļautus finanšu pārskaitījumus. Bieži vien šim blēdību veidam ir raksturīgi tas, ka jūs steidzina, skaidro, ka maksājums ir konfidenciāls, tāpēc par to nedrīkst stāstīt kolēģiem.
Ja pie jums vēršas persona, kas uzdodas par vadītāju, kurš līdz šim nekad nav lūdzis jūs veikt maksājumus, ir pamats aizdomām. Nepadodieties spiedienam un ievērojiet uzņēmumā noteikto kārtību, vērsieties pie kompetentiem kolēģiem vai tieši pie uzņēmuma vadītāja, kurš it kā mudina jūs veikt maksājumu.
Ar investēšanu saistīta krāpniecība
Tie, kuri piekopj šādu krāpniecības veidu, parasti sola lielu peļņu nesošas investīcijas akcijās, obligācijās, kriptovalūtās vai citos finanšu līdzekļos vai īpašumā. Parasti krāpnieki mēģina pārliecināt, ka darījumam nav ne mazākā riska, kaut gan ikviens finanšu mākleris brīdinātu, ka investēšanā vienkārši nemēdz būt simtprocentīgu garantiju.
Šie blēži tāpat steidzinās Jūs, mēģinās pārliecināt, ka investēšanas iespēja ir spēkā ļoti īsu brīdi, bet pēc mirkļa jau tiks zaudēta, un, protams, apgalvos, ka piedāvājums ir paredzēts tieši un tikai jums, tāpēc par to nevienam nedrīkst stāstīt. Šādā gadījumā vienmēr konsultējieties ar savas bankas menedžeri un uzmanīgi izvērtējiet piedāvājumus, kuri sola lielu peļņu bez jebkāda riska.
Ar faktūrrēķiniem saistīta krāpniecība
Blēži vēršas uzņēmumā, arī izliekoties par piegādātāja, pakalpojumu sniedzēja vai kreditora pārstāvi. Viņi lūdz nomainīt datus faktūrrēķinos un iesniedz jaunus rēķinu numurus. Šādā gadījumā naudas līdzekļi „aizceļo” nevis uz uzņēmuma kontu, bet uz noziedznieku kabatām.
Visi pieprasījumi par konta numuru nomaiņu jāpārbauda. Vērsieties sabiedrībā, kuras pārstāvis it kā lūdz nomainīt datus, un pārliecinieties, vai patiešām jāsagatavo jauni rēķini. Par faktūrrēķina apmaksu informējiet saņēmēju pa elektronisko pastu.
Krāpniecība, iepērkoties internetā
Tas ir diezgan izplatīts krāpniecības veids. Internetā tiek atvērts jauns veikals, kas piedāvā ievērojami zemākas cenas nekā konkurenti. Jūs varat saņemt neticami pievilcīgus piedāvājumus arī pa elektronisko pastu vai citiem elektroniskās saziņas līdzekļiem. Ja piedāvājums šķiet pārāk labs, lai būtu patiess, tā, visdrīzāk, ir blēdība.
Pirms iepirkšanās internetā pārbaudiet atsauksmes par internetveikalu, novērtējiet mājaslapu – vai tā ir pabeigta, vai ir norādīta preču atgriešanas kārtība. Pārbaudiet rekvizītus un noskaidrojiet, kādai sabiedrībai pārskaitīsiet naudu, kā arī novērtējiet maksāšanas veidus. Ja naudu lūdz pārskaitīt tieši uz kontu, labāk pameklējiet vēlamās preces citos veikalos.
Elektroniskās vēstules, īsziņas un zvani no bankām
Noziedznieki izliekas arī par banku pārstāvjiem un mēģina saņemt ar finansēm saistītu informāciju, internetbankas datus vai izvilināt naudu.
Nespiediet e-pasta vēstulēs un īsziņās norādītās saites, pirms neesat pārliecinājies par sūtītāja uzticamību. Vai no šī sūtītāja esat saņēmis vēstules arī iepriekš? Vai sūtītajā informācijā nav gramatisku kļūdu? Ja rodas šaubas, nesekojiet norādei.
Ja banka vai tās pārstāvis lūdz jūs izpaust savu PIN kodu vai citas paroles, pieprasa pārskaitīt naudu uz citiem kontiem, nekādā gadījumā nedariet to. Atcerieties, ka banka nekad nelūgs jūs veikt šādas darbības.
„Romantiskā” krāpniecība
Šis krāpniecības veids visvairāk ir izplatīts sociālajos tīklos. Parasti blēži meklē upurus iepazīšanās portālos. Viltnieki mēģina izvilināt personas finanšu datus un pieslēgšanās datus kontiem, lūdz erotiska rakstura fotogrāfijas, bet vēlāk ar tām šantažē.
Nesniedziet informāciju, kuru var izmantot jūsu kompromitēšanai un šantažēšanai. Uzmanīgi izvērtējiet savu jauno sarunbiedru, kurš pēkšņi atzīstas, ka viņam pret jums ir nopietnas jūtas. Neticiet tādiem attaisnojumiem kā „nedarbojas video kamera” vai „šobrīd nevaru runāt pa telefonu”. Nekad nepārskaitiet naudu nepazīstamiem cilvēkiem, bet, ja vienojaties ar viņiem tikties, dariet to publiskā vietā un neaizmirstiet brīdināt tuviniekus un draugus.
Maldinošas interneta vietnes
Ir krāpnieki, kas mēģina izvilināt naudu , kopējot jums labi zināmas mājaslapas. Tā var būt bankas, internetveikala vai citas mājaslapas kopija, kas zaglis ir nolūkojis, lai iegūtu jūsu internetbankas pieslēgšanās datus.
Pārbaudiet mājaslapas adresi, pie kuras esat pieslēdzies. Vai tajā nav vietām apmainītu burtu, ciparu vai citu neprecizitāšu? Pārbaudiet, vai mājaslapas dizains pilnībā atbilst oriģinālam, vai tā tekstos nav gramatisku kļūdu, vai informācija tiek regulāri atjaunota.
Viltus mājaslapās parasti „izlec” logi, kuros jūs aicina ievadīt datus. Nedz banku, nedz internetveikalu mājaslapās šādi logi netiek lietoti, tāpēc neievadiet tajos datus.
Lai izvairītos no interneta vidē sastopamajiem krāpniekiem, atcerieties arī par citiem drošības noteikumiem!
- Regulāri pārbaudiet savus bankas kontus, nekavējoties ziņojiet bankai, ja esat pamanījis kaut ko aizdomīgu.
- Elektroniskos maksājumus veiciet tikai drošās interneta vietnēs (pievērsiet uzmanību, vai pie interneta adreses pārlūkā ir atslēgas simbols/ vai tas sākas ar https://) un izmantojiet drošu interneta savienojumu (izvēlieties mobilo internetu publiski pieejamā bezvadu Wi-Fi vietā).
- Sargājiet savu personīgo informāciju!
- Esiet uzmanīgi, daloties ar savu personīgo informāciju sociālajos tīklos! Noziedznieki var izmantot jūsu datus un fotogrāfijas, izveidojot viltus identitāti vai izmantojot krāpšanas shēmu.
- Ja pieļaujat iespēju, ka esat izpaudis savus internetbankas datus krāpniekam, nekavējoties vērsieties bankā.
- Vienmēr ziņojiet policijai par iespējamajiem krāpniecības gadījumiem, arī tad, ja neesat kļuvis par krāpnieku upuri.
