Lai uzlabotu sabiedrības zināšanas par to, kā atpazīt krāpniekus un kā sevi pasargāt, SEB banka sadarbībā ar Valsts policiju ir izstrādājusi drošas rīcības kodeksu “Septiņi NĒ”. Tas apkopo būtiskākās rīcības, kas palīdzēs cilvēkiem izvairīties no zvanu, tirgotāju un viltus finanšu platformu krāpniekiem.
“Septiņi “Nē”: Telefonkrāpšana
1. Neuzticies svešiniekiem. Krāpnieki uzdodas par bankas vai kādas citas oficiālas organizācijas pārstāvi.
2. Nepakļaujies spiedienam. Krāpnieki draud ar naudas pazaudēšanu vai kriminālatbildību. Sarunas laikā steidzina pieņemt lēmumu, rada stresu.
3. Nedalies ar informāciju. Krāpnieki parasti prasa nosaukt vai ievadīt kartes numuru vai piekļuves kodus Smart-ID vai kodu kalkulatorā, lūdz nosaukt internetbankas piekļuves datus vai maksājumu kartes numuru. Kad banka zvana klientam, tā nekad neprasa nosaukt šādus datus.
4. Nekādā gadījumā neļauj pieslēgties attālināti. Krāpnieki mēdz prasīt iespēju pieslēgties Tavam datoram vai viedierīcei attālināti.
5. Netici pasakām. Krāpnieki piedāvā lielu peļņu ar nelielām investīcijām. Mudina aizņemties ātros aizdevumus.
6. Neuzķeries uz svešvalodām. Krāpnieki visbiežāk runā krievu valodā un uzstāj, lai arī Tu runā viņiem ērtā valodā.
7. Nebaidies pielikt punktu. Lai pārliecinātos, ka Tava nauda ir drošībā, pārtrauc sarunu, sazinies ar banku, zvanot uz oficiālo numuru, ko ievadi pats.
“Septiņi “Nē”: Tirgotāju krāpšana
1. Nepērc no nepārbaudītiem pārdevējiem. Vienmēr dod priekšroku uzticamiem un pārbaudītiem pārdevējiem.
2. Nepārskaiti avansu. Pārskaiti tikai, ja esi pārliecināts, ka darījums ir drošs.
3. Neiekrīti uz cenu. Īpašu uzmanību pievērs, ja preces cena ir ievērojami lētāka nekā citur.
4. Neuzķeries uz steidzamību. Krāpnieki nereti apgalvo, ka darījums ir jāveic steidzami, lai neļautu apdomāties un izvērtēt riskus.
5. Nepalaid garām iespēju kļūt par detektīvu. Elektroniskā saziņā ar eksistējoša uzņēmuma izplatītāju pārliecinies, kā ir uzrakstīts uzņēmuma nosaukums un darbinieka e-pasta adrese, jo bieži tiek veidoti līdzīgi nosaukumi, pamainot vien kādu burtu vai variējot ar pieturzīmēm. Ja rodas aizdomas, sazinies ar uzņēmumu, lai pārliecinātos, vai šāds darbinieks pie viņiem strādā.
6. Nekavējies ievākt atsauksmes. Ja iegādājies preci no juridiskas personas vai neklātienē, veic izpēti internetā, lai pārbaudītu, vai citiem nav bijusi slikta pieredze ar šo pārdevēju.
7. Nedalies ar savu informāciju sociālajos tīklos.
“Septiņi “Nē”: Finanšu platformu krāpšana
1. Netici un neiekrīti. Krāpnieki parasti uzdodas par finanšu starpniekiem un piedāvā ļoti labu peļņu. Reklamētās finanšu platformas visbiežāk nemaz neeksistē.
2. Nekādu attālinātu pieslēgšanos. Krāpnieki vēlas attālināti pieslēgties Tavam datoram vai viedtālrunim, izmantojot, piemēram, AnyDesk.
3. Nekādu instalāciju. Krāpnieki pirms ieguldījumu veikšanas aicina veikt programmatūras instalāciju Tavā datorā. Tā viņi var iegūt norēķinu karšu datus un paroles jeb pilnīgu kontroli pār datoru un tā saturu.
4. Neuzķeries uz pazīstamiem vārdiem. Krāpnieki mēdz reklamēt ieguldījumus kriptovalūtās internetā, dažkārt izmantojot pazīstamu personu vai licencētu uzņēmumu nosaukumus. Reklāmās ir ietverta saite uz it kā profesionāla izskata mājaslapām, kurās parasti ir aicināts norādīt savu telefona numuru, ko pēcāk izmanto saziņai ar potenciālo upuri.
5. Neļaujies steidzināšanai. Krāpnieki ierasti steidzina un apgalvo, ka izdevīgais piedāvājums ir spēkā limitētu laiku.
6. Neuzticies pat saviem datiem. Lai krāpnieki radītu iespaidu, ka darbojas likumīgi, tie nereti izmanto iepriekš iegūtus personas datus, piemēram, nosauc vārdu, uzvārdu, adresi, e-pastu un pat personas kodu.
7. Nedalies ar savu informāciju sociālajos tīklos.
