Domājot par ilgtspējīga uzņēmuma jēdzienu, nereti vispirms prātā iešaujas attieksme pret vidi un sabiedrību. Taču ilgtspēja vienmēr sākas uzņēmuma iekšienē – ar darbiniekiem. Tikai tad, ja darbinieki tiek uzklausīti un iesaistīti, ilgtspējas konceptu ir cerība iedzīvināt visos uzņēmuma aspektos.
Forumā “Ilgbūtība — kur būs Tavs bizness 2030. gadā?” tieši dialogs ar darbiniekiem izcelts kā viens no ilgtspējas pīlāriem, meklējot atbildi uz jautājumu — kā darbinieku ilgtermiņā padarīt par uzņēmuma galveno virzītājspēku, vienlaikus veicinot arī viņa pašizaugsmi.
Neviens nav tik pieredzējis, lai pārtrauktu mācīties
Uzņēmuma TET valdes locekle Ingrīda Rone, kura personāla vadības jomā darbojas jau 20 gadus, norāda uz nepieciešamību uzņēmumā veidot atvērtu un iekļaujošu vidi, jo uzņēmuma ilgtspējas pamatā ir tā darbinieki. I. Rone novērojusi, ka šobrīd komunikācija ar uzņēmumā strādājošiem ir kļuvusi par vienu no galvenajiem vadītāja uzdevumiem, un uzskata, ka uzņēmuma vadībai vienmēr vajadzētu būt gatavai atbildēt uz darbinieku jautājumiem. Turklāt, lai cik pieredzējis darbinieks, tai skaitā vadītājs, nebūtu — svarīgi nekad nepārtraukt mācīties.
Arī SEB bankas vadītāja Latvijā Ieva Tetere atklāj, ka viens no lielākajiem izaicinājumiem ir nodrošināt, lai bankas darbiniekiem būtu nepārtraukta iespēja augt un mācīties, tādējādi nodrošinot viņiem vislabāko vidi pašizaugsmei..
“Ja jūs man šodien jautātu – darbinieki vai klienti? Es saku – darbinieki. Jo atkarībā no tā, kā jūtas mani darbinieki, man būs apmierinātāki klienti un labāks serviss. Lai uzņēmums būtu ilgbūtīgs, darbiniekiem jājūtas labi. Tas ir pamats,” uzsver I. Tetere.
SEB bankas vadītāja uzskata, ka nebūtu jāuztraucas par to, ka darbinieks, kura izaugsmē uzņēmums ir ieguldījis, var vienā brīdī aiziet, jo ikviens izglītotāks un profesionālāks cilvēks ir milzīgs ieguvums ne tikai uzņēmumam, bet visai sabiedrībai.
Atslēga uz produktivitāti un ilgtspēju — darbinieku iesaiste un līdzdalība
Dace Helmane no Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta norāda, ka optimālais laiks, ko cilvēkam nedēļā vajadzētu veltīt darbam, ir 35 stundas, jo tieši tik ilgi spējam saglabāt produktivitāti. Vienlaikus Latvija ir starp tām OECD valstīm, kur darbinieki strādā visgarākās stundas un uzrāda viszemāko produktivitāti, tādējādi apliecinot, ka daudzi uzņēmumi neizmanto savu darbinieku potenciālu ilgtspējīgi un gudri.
D. Helmanes pieredze arī liecina, ka bieži uzņēmumu darbinieki nemaz netiek informēti par tiem mērķiem, ko uzņēmums vēlās sasniegt, līdz ar to nevar pilnvērtīgi un efektīvi palīdzēt to īstenošanā.
Uz nepieciešamību iesaistīt uzņēmuma nākotnes veidošanā visus darbiniekus norāda arī VAS “Valsts nekustamie īpašumi” Korporatīvās komunikācijas un ilgtspējas vadītāja Inta Plūmiņa. Viņa uzskata, ka vadībai ir svarīgi uzzināt darbinieku viedokli — cik tālu viņi redz sava uzņēmuma nākotni, kādus mērķus vēlās sasniegt un ko būtu nepieciešams uzlabot.
"Darbinieku līdzdalība ir spēks, kas rada iedvesmu. Iedvesma ir degviela, kas spēcina uzņēmuma DNS. Ilgtspējas atslēga slēpjas nevis tajā, ko tu darīsi rīt, bet tajā, ko tu dari jau tagad,” saka I. Plūmiņa, atgādinot, ka uzņēmuma ilgtspējas plāns rodas no darbiem, un tas būtu jārada pašiem darbiniekiem.
Savukārt Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktore Zaiga Pūce aicina iesaistīt darbiniekus organizācijas mērķu noteikšanā, tādējādi kopīgi radot tādas vērtības, kas tuvas darbiniekiem.
Zaļais kredīts uzņēmumiem
Mērķi kā dzinējspēks
Ārste un biznesa trenere Laila Jemberga pamanījusi, ka bieži mēs neizvēlamies ilgtspējīgus risinājumus, jo aiz kokiem nesaredzam mežu. Viņa min par piemēru savu pieredzi ar Covid-19 izslimošanu. Proti, kad diagnoze vēl nebija zināma, viņa koncentrējusies uz rezultātu — izveseļošanos, bet tiklīdz diagnoze noskaidrojās, pieslēdzās bailes.
Šī situācija spilgti ataino to, kā darbojas smadzenes — kad pieslēdzās bailes, fokuss no rezultāta pārslēdzās uz tām. L. Jemberga skaidro, ka cilvēks nemaz nevar vienlaikus veltīt savu uzmanību vairākām lietām, bet populārais vārds multitaskings patiesībā apzīmē vien spēju pārslēgties no viena uzdevuma uz otru. Šī atziņa būtu jāievēro arī uzņēmējdarbībā — kur centrēsim uzmanību un enerģiju, tur varam gaidīt arī rezultātu, un otrādi.
“Ilgtspējīgs cilvēks ir tāds, kurš spēj savu dabas doto smadzeņu resursu izmantot efektīvi,” skaidro L. Jemberga un iesaka dienu vienmēr sākt ar mērķu sarakstīšanu. Grūtākais ir tiem vispār pieķerties. Taču, kad cilvēks sāk darīt, viņa smadzenēs aktivizējas bioloģiskā motivēšanas sistēma, kas nozīmē — lai turpinātu, vairs nav jāpiepūlas, jo enerģija nākamajiem uzdevumiem jau rodas dabiski.
L. Jemberga aicina arī pievērst uzmanību veidam, kā ikdienā komunicējam ar kolēģiem. Komunikācijā savirknējot faktus un skaitļus, klausītāju smadzenēs aktivizēsies runas un sensorikas apgabali, tāpēc šādā veidā sacīto daudzi uztvers visai vāji. Taču, ja informācija tiks nodota stāsta veidā, cilvēks tai pieslēgsies ar visām smadzenēm, — šīs zināšanas lieti noder, ja nepieciešams kādu pārliecināt.
