Laikā, kad teju visapkārt runā par ilgtspēju, var rasties priekšstats, ka mēs katrs gan savā, gan savu uzņēmumu ikdienā ievērojam labākās ilgtspējas vadlīnijas un tiecamies būt atbildīgāki, zaļāki un rūpīgāk izturēties pret mūsu nākotni. Tomēr realitātē redzams, ka tikai neliela daļa uzņēmumu sākuši reālu un nopietnu pārmaiņu procesu un domā tālāk par uzrakstītajām korporatīvās sociālās atbildības politikām. Varētu pat teikt, ka trends šobrīd ir par to domāt un runāt, bet mazāk – darīt.
Uzņēmumi, kas nopietni integrē ilgtspējas aspektus savā darbā, ilgtermiņā būs gaismas gadus priekšā konkurentiem. Kāpēc uzņēmumiem ilgtspēja ir interesanta un vai tā vispār atmaksājas?
Rīkoties tā, it kā mēs plānotu šeit palikt
Ilgtspēja īpašu aktualitāti ieguvusi Covid-19 laikā, kad daudz runājam par to, kā pasaules ekonomika atkopsies pēc šīs krīzes un redzam, ka šī ir lieliska iespēja izaugsmi balstīt tieši uz ilgtspējas pleciem. Tomēr sapratne par to, ko tieši tas nozīmē, ir diezgan atšķirīga. Ilgtspējas koncepts sniedzas krietni tālāk par dabai draudzīgu dzīvesveidu un zaļajiem ekoveikaliem. Viena no vienkāršākajām ilgtspējas definīcijām ir: ”Rīkoties tā, it kā mēs plānotu šeit palikt”.
Ilgtspēja ļoti lielā mērā saistās arī ar uzņēmumu pārvaldību. Tai jābūt ietvertai personāla vadībā – kā uzņēmums rūpējas par darbinieku attīstību un darbinieku iekļaušanas aspektiem. Tāpat arī ražošanas procesos, izrādot rūpes par darba vidi, darbinieku veselību un drošību, kā arī resursiem, ko izmantojam ražošanā, un radītajiem blakus produktiem. Tāpat svarīgi, kā izvērtējam savus piegādātājus – vai skatāmies tikai uz zemāko cenu, vai vērtējam arī piegādātāja reputāciju un rūpes par savu darbinieku darba apstākļiem un samaksu.
Arvien vairāk pētījumu pierāda, ka būt par ilgtspējīgu uzņēmumu atmaksājas. Pēc būtības ilgtspējīga uzņēmuma ieguvumus var iedalīt trīs galvenajos virzienos – tā ir augstāka kapitāla atdeve, izaugsmes iespējas un risku mazināšana.
Zaļais kredīts uzņēmumiem
Uzņēmumiem ar pozitīvu ilgtspējas stratēģiju – augstāka kapitāla atdeve
90% ilgtspējas pētījumu secināts, ka labi ilgtspējas standarti samazina kapitāla izmaksas, savukārt, 80% pētījumu pierāda, ka uzņēmumu akciju cenai ir pozitīva korelācija ar ilgtspējīgu pārvaldību, secināts aktīvu pārvaldnieka Arabesque Partners un Oksfordas universitātes analizē, kas apskatīja gandrīz 200 ilgtspējas pētījumu.
Tāpēc loģiska ir investoru pievērstā uzmanība ilgtspējīgu uzņēmumu emitētajiem vērtspapīriem. Saskaņā ar organizācijas Forum For Sustainable And Responsible Investment datiem kopējais ASV tirgū pārvaldīto ilgtspējīgu uzņēmumu vērstpapīru apjoms laika posmā no 2018. gada līdz 2020. gadam pieaudzis no 12 triljoniem līdz 17.1 triljonam ASV dolāru, kas kopā veido trešo daļu no profesionāli pārvaldītiem investīiju porfeļiem.
Arī starptautiskais vadības konsultāciju uzņēmums McKinsey&Company uzsver ilgtspējas pozitīvo ietekmi uzņēmumu vērtējumos – pēc viņu datiem investori būtu gatavi maksāt līdz pat 10% vairāk par uzņēmumu ar pozitīvu ilgtspējas stratēģiju salīdzinājumā ar uzņēmumu, kurš ilgtspējai nepievērš būtisku uzmanību.
Ilgtspējas fokuss ir būtisks ne tikai finanšu tirgos pārstāvētajiem uzņēmumiem. Pamazām arī pie mums Baltijā mainās veids, kā bankas izvērtē, kādiem uzņēmumiem un mērķiem piešķirt aizdevumus, un ilgtspējas jautājumi ir ietverti kredītriska novērtējumā. Tā kā banku nozare spēlē nozīmīgu lomu ekonomikas attīstībā, tā spēj dot ļoti būtisku pienesmu ilgtspējas mērķu sasniegšanā. Paredzam, ka drīz būs vērojamas atšķirības banku nosacījumos uzņēmumiem ar dažādu pieeju ilgtspējas jautājumiem.
Izaugsmes iespējas – cilvēki vēlas pirkt ilgtspējīgus produktus
Korporatīvā ilgtspēja pāris gadu laikā no idejas ir kļuvusi par realitāti, ko īpaši uz priekšu virza uzskatu un arī paaudžu maiņa. Jaunākās paaudzes pievērš arvien lielāku uzmanību ilgstpējas aspektiem un uzskata, ka viņu atbildība ir iegādāties preces un pakalpojumus, kas ir labi gan videi, gan sabiedrībai. Tā ir papildu motivācija uzņēmumiem strādāt pie ilgtspējīgu preču un pakalojumu radīšanas, lai spētu apmierināt augošo pieprasījumu šajā produktu kategorijā.
Lai gan pastāv būtiskas atšķirības uzskatos par to, vai ilgtspējīgi produkti var tikt pārdoti dārgāk, ir veikti vairāki pētījumi, kas pierāda – 70% pircēju dažādās produktu kategorijās par ilgtspējīgu produktu būtu gatavi maksāt par 5% vairāk salīdzinājumā ar parastu produktu ar nosacījumu, ka abu produktu kvalitāte ir vienlīdzīga.
Bieži vien nav nepieciešams izstrādāt jaunu produktu, pietiek ar nelielām izmaiņām esošajā – aizvietot tikai atsevišķu sastāvdaļu vai diferencēt cenošanas modeli. Piemēram, starptautiskais farmācijas nozares uzņēmums GlaxoSmithKline savu biznesa modeli koncentrē ne tikai uz attīstītajām, bet arī uz jaunattīstības valstīm, kur pirktspēja ir zemāka nekā attīstītajās valstīs, piemērojot elastīgus produktu cenošanas modeļus. Uzņēmuma mērķis ir padarīt izstrādātos medikamentus pieejamus plašākai auditorijai un jauniem tirgiem, kas ir ne tikai ilgtspējīga pieeja, bet arī palielina uzņēmuma apgrozījumu.
Ambiciozus mērķus šajā jomā uzstādījis arī starptautiskais mēbeļu tirgotājs IKEA, kurš ir apņēmies līdz 2030. gadam iedvesmot un dot iespēju vismaz vienam miljardam cilvēku dzīvot labāk, ņemot vērā planētas ierobežotos resursus. Viens miljards jebkurā nozarē ir ambiciozs skaitlis, kas liek atrast efektīvāko veidu, kā strādāt, samazinot izmaksas un padarot produkciju pieejamāku lielākam pircēju skaitam. Tas neizbēgami noved pie inovācijām, ko vēlas iegādāties šodienas pircēji – tie ir produkti, kas patērē mazāk elektroenerģijas, aizņem mazāk vietas, ir vieglāki, efektīvāki un nodrošina to, ka kopējais resursu patēriņš visā produkta dzīves ciklā samazinās.
Risku mazināšana – sodi un reputācijas draudi
Ja skatāmies ilgtspējas vēsturisko aspektu, tad tas veidojies jau diezgan sen – laikā, kad normatīvie akti daudzās jomās nebija pietiekami izstrādāti un radās konflikts starp uzraugošajām institūcijām un uzņēmumiem uzraugāmajās nozarēs. Tika pārbaudītas robežas, cik tālu var iet, lai gūtu sev iespējami lielāko labumu, kas bieži vien rezultējās ievērojamos naudas sodos.
Šī problēma pastāv arī šodien. Saskaņā ar McKinsey&Company pētījumu aptuveni trešā daļa no uzņēmumu pelnītspējas (EBITDA) tiek pakļauta riskam, ko var radīt uzraugošo iestāžu piemērotie sodi. Dažās nozarēs, piemēram, autobūvē, aviācijā un aizsardzības nozarē šis risks var veidot pat līdz 60% no uzņēmuma pelnītspējas.
Praktiski piemēri tālu nav jāmeklē – viens no spilgtākajiem gadījumiem ir slavenā “dīzeļgeita”, kurā autobūves gigantu Volkswagen 2015. gadā apsūdzēja nepatiesu emisiju uzrādīšanā. Uzņēmums Vācijā tika sodīts ar viena miljarda eiro lielu naudas sodu. Tobrīd tas bija lielākais sods, kāds Vācijā jebkad piespriests uzņēmumam. Pie būtiskiem riskiem jāmin arī uzņēmuma reputācijas draudi. Pavisam nesen medijos varējām lasīt ziņas par vietējo konditorejas nozares uzņēmumu, kas apsūdzēts cilvēktirdzniecībā. Uz šo pavērsienu nekavējoties reaģēja arī lielākie pārtikas preču tirgotāji, pārtraucot iepirkumus no šī uzņēmuma. Tas nenoliedzami atstās būtiskas sekas uz uzņēmumu un tā dzīvotspēju.
Var likties, ka ilgtspēja ir kaut kas dārgs un domāts tikai lieliem, starptautiskiem uzņēmumiem, tomēr tā nebūt nav. Priecē, ka pozītivas vēsmas vērojamas arī pie mums Latvijā. Nav nepieciešams uzreiz būvēt jaunu ražotni vairāku miljonu eiro vērtībā vai publicēt apjomīgu ilgtspējas pārskatu. Pietiek, ja sāksim plūkt augļus no ābeles zemākajiem zariem – viegli ieviešamas investīcijas ar īsu atmaksāšanās periodu, piemēram, apgasimojuma maiņa uz LED spludzēm, energoefektīvāku iekārtu lietošana vai savu pircēju un darbinieku izglītošana šajā jautājumā. Arī Romu neuzcēla vienā dienā, līdzīgi arī ar ilgtspējas iekļaušanu uzņēmuma ikdienā – soli pa solim darot labas lietas mērķtiecīgi noteikti neizpaliks arī rezultāts.
