Ilgtspējas joma un dažādas tās nestās regulas nenovēršami veļas virsū uzņēmumiem gluži kā sniega bumba. Taču vienlaikus ilgtspēja paver bezgala daudz iespēju rast un īstenot jaunas idejas. Par ilgtspējas izaicinājumiem un iespējām stāsta SEB bankas ilgtspējas jomas vadītājs Viktors Toropovs.
Jauna un obligāta realitāte
Ja iepriekš uz ilgtspēju varēja raudzīties kā uz modes lietu, tad mūsdienās tā jau ir kļuvusi par obligātu nepieciešamību, stāsta V. Toropovs. “Esam posmā, kad ļoti daudz konkrētu lietu nāk no politikas veidotājiem. Mūsu reģionā tā ir Eiropas Savienība, kas jau ir ieviesusi, ievieš un vēl ieviesīs arvien vairāk dažādu regulu. Manuprāt, tas būtiski mainīs biznesa vidi gan lielajiem uzņēmumiem, gan jaunajiem uzņēmumiem,” skaidro V. Toropovs.
Lai gan uzņēmējiem jārēķinās arī ar zināmu birokrātiju, galvenokārt ilgtspēja paver ceļu uz jaunām iespējām, uzsver V. Toropovs. “No vienas puses, tā būs cieša pielāgošanās un izprašana, par ko ir stāsts. Bet tie, kas sapratīs un atradīs domu graudu, ap kuru attīstīt jaunas idejas, viennozīmīgi būs ieguvēji,” viņš piebilst.
Turklāt ilgtspēja aptver ne tikai ar klimatu saistītos jautājumus, bet arīdzan sociālās tēmas, pārvaldības vidi, veidoto biznesa modeli, sadarbību ar biznesa partneriem un piegādātājiem, kā arī virkni citu tematu.
Iespēju laiks
SEB bankas veiktā lielo uzņēmumu aptauja atklāja, ka daudzi Latvijas uzņēmumi šobrīd meklē īsto veidu, kā savā ikdienā ieviest un integrēt ilgtspējas principus. V. Toropovs uzsver, ka nepietiek, ja par šo jomu atbildīgs ir tikai viens cilvēks – tā vietā jāpanāk, ka arvien vairāk cilvēku darbojas ar ilgtspējas jautājumiem un padziļināti izprot šīs tēmas problemātiku.
“Foršā lieta ir tā, ka šajā tēmā ļoti daudz cilvēku atrod personīgu interesi un motivāciju mesties iekšā. Tēma ir ļoti jauna un plaša, to gribās pētīt un iedziļināties. Tā nenovēršami veļas mums virsū kā sniega bumba, taču tai pat laikā dod iespēju atrast personīgu “rozīnīti” un interesi,” stāsta V. Toropovs, izceļot, ka viņu pašu visvairāk uzrunā iespēja sniegt pozitīvu ieguldījumu sabiedrībā un dabā, kā arī iespēja “izlobīt” visnotaļ apjomīgu regulu galveno esenci un meklēt soļus to īstenošanai.
Latvijas uzņēmējdarbības vide ilgtspējas jomā kopumā šobrīd ir ceļa sākumā, vērtē V. Toropovs. Viņš norāda, ka ilgtspējas joma vispirms aktuāla kļūs lielajiem uzņēmumiem, kurus visvairāk ietekmēs regulas. Savukārt mazajiem un vidējiem uzņēmumiem tas nozīmē iespēju, jo lielie uzņēmumi arvien aktīvāk sāks meklēt risinājumus, kas palīdzēs ieviest ilgtspējīgas lietas viņu biznesa modelī.
Turklāt zaļajiem risinājumiem pieejams gan Eiropas Savienības finansējums, gan ļoti izdevīgi piedāvājumi no finanšu sektora. “SEB banka ļoti motivēti skatās uz projektiem par un ap zaļā virziena jeb ilgtspējīga biznesa modeļa attīstību,” uzsver V. Toropovs, atgādinot, ka SEB banka uzņēmumiem labprāt arī sniedz padomus un konsultācijas par zaļo transformāciju.
Ko nozīmē ilgtspējīgs uzņēmums?
ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķi, Parīzes nolīgums un Eiropas Zaļais kurss kalpo kā ilgtspējas tēmas “lietussargs”, taču papildus nāk arī ļoti konkrētas regulas, uzsver V. Toropovs.
Piemēram, no 2022. gada spēkā stājas taksonomijas regula, kuras mērķis ir definēt “zaļu” un ilgtspējīgu biznesu. Šobrīd visai izplatīta parādība ir tā dēvētais greenwashing, kad pie teju ikkatras preces ir redzami “bio”, “eko” un tamlīdzīgi uzraksti.
“Daudzas nozares joprojām mēģina saprast, kas regulā ir atrunāts. Taču tā ir vieglākā lieta. Lielākais izaicinājums, ka ikkatrai nozarei ir ļoti konkrēti mērķi, kas jāsasniedz,” uzsver V. Toropovs. Vairumā gadījumu mērķi ir cieši saistīti ar izmešu apjomu jeb CO2 pēdu. Līdz ar to uzņēmumam ir jāspēj izmērīt sava biznesa modeļa radītais izmešu apjoms.
“Šī dokumenta galvenā ideja un filozofija – ja tu dari kaut ko kaitīgu dabai, tad tev ir jāsāk domāt par papildinājumiem savam biznesam vai jāpārkārto savs bizness, lai ideālā gadījumā kļūtu mazāk intensīvs piesārņošanā. Ja tu piesārņo, tad tev ir jādara papildu lietas, kas kompensē piesārņojumu,” paskaidro V. Toropovs, piebilstot, ka Eiropa un visa pasaule tiecas uz klimata neitralitāti.
Viena no ilgtspējas regulu sastāvdaļām ir atklātība, kas nozīmē, ka uzņēmējiem ir jāatskaitās par padarītajiem darbiem. “Tas ir stāsts nevis par attaisnošanos, bet par izdarīto, veiksmes stāstiem un, kā tu vispār uz to skaties. Un jāskatās plašāk par viena uzņēmuma kontekstu, jo CO2 pēda jāmēra ne tikai savā birojā, bet jāskatās arī uz saviem piegādātājiem, kādu papīru tu pērc, kādu elektroenerģiju izmanto, ar kādu autoparku brauc. Tas viss saliek kopā rādītāju,” piebilst V. Toropovs.
