Lai gan ikvienam piemīt potenciāls radīt veiksmīgu uzņēmumu, vairumā gadījumu iespējams izcelt trīs rakstura īpašības, kas uzņēmējus atšķir no algotiem speciālistiem un vadītājiem. Kādas tās ir, stāsta līderības trenere, vadības koučs un uzņēmēja Katrīna Ošleja.
Neskaidrība kā motivators
Uzņēmējiem piemīt vairākas zīmīgas īpašības, norāda K. Ošleja. Pirmkārt, uzņēmēji labi spēj darboties neskaidros un nenoteiktos apstākļos, piemēram, kā tas bija pirmā Covid-19 viļņa laikā 2020. gada martā. “Bija cilvēki, kas spēja izmantot šo nedrošību un neskaidrību, lai ar uzrāvienu attīstītu savu biznesu,” uzsver K. Ošleja, piebilstot, ka tikai pārorientēšanās uz digitālo vidi daļai uzņēmumu ļāvusi pārciest pirmo pandēmijas vilni.
“Var redzēt, ka uzņēmēji tieši neskaidrībā gūst motivāciju un kaifu. Viņiem tas rada nevis trauksmi un nomāktību, bet viņi gūst enerģiju.”
Lai gan biznesā ikviens mēģina pēc iespējas samazināt riskus, daudzi pētījumi apliecinājuši, ka uzņēmēji ar risku spēj sadzīvot labāk nekā algotie vadītāji. “Viņi spēj vieglāk akceptēt risku, lai sasniegtu vēlamo mērķi, kā arī prot sadzīvot ar risku un pārvarēt trauksmi, kas citiem varētu traucēt. Neprognozējama un neskaidra vide uzņēmējiem ir motivācijas avots,” izceļ K. Ošleja.
Mākslinieks, nevis diktators
Otrkārt, uzņēmēji izteikti izjūt nepieciešamību pēc varas un kontroles. “Tas ir pozitīvā nozīmē. Viņi grib kontrolēt gala produktu vai pakalpojumu, ko viņi rada,” paskaidro K. Ošleja, kā piemēru izceļot Stīvu Džobsu. “Viņš bija neciešams priekš saviem darbiniekiem tikai tādēļ, ka viņš gribēja kontrolēt un radīt tādu rezultātu, kas mums liktu noelsties.”
“Tā ir vara un kontrole, bet ne diktatora nozīmē, drīzāk autorības nozīmē,” paskaidro eksperte, uzsverot, ka uzņēmējam gluži kā māksliniekam ārkārtīgi svarīga ir kontrole pār gala produktu vai pakalpojumu. “Vadītājs – uzņēmējs vēlas būt autors, viņš ir kā mākslinieks, kurš ir kaut ko radījis. Viņš pilnībā uzņemas atbildību par sevis radīto, kā arī lepojas, ka ienesis sabiedībā kaut ko, kam ir ietekme, kas rada pārmaiņas.”
Uzsākāt uzņēmējdarbību pēdējo 12 mēnešu laikā?
Šāda tipa uzņēmēji biežāk redzami tieši burzmas un kņadas viducī, piebilst K. Ošleja. “Viņi nav tie, kas sēž gaumīgi ierīkotos kabinetos, pārvietojot šaha figūras spēlei, kas tiek spēlēta apakšējos stāvos.”
Prasme pārliecināt
Treškārt, uzņēmējiem piemīt izteikta prasme pārliecināt un pārdot. “Jums vispirms ir jātic, ka jūs varat sasniegt savu mērķi. Un tad jāpārliecina arī visi citi – darbinieki, biznesa partneri, klienti, investori, bankas, riska kapitālisti,” paskaidro K. Ošleja.
Turklāt pārliecināšana nereti jāveic bez jebkādiem atbalstošiem pierādījumiem un faktiem, vēl pirms biznesa ideja pārvērsta par taustāmu produktu vai pakalpojumu.
Līderības trenera K. Ošleja uzsver, ka pārliecināšana nenozīmē uzbāšanos, tukšu lielīšanos vai pārspīlēšanu. “Labs pārdevējs rada uzticēšanos. Viņš izvaicā par nozīmīgākajām problēmām, izzina pretējās puses redzējumu un vajadzības. Uzņēmēji būs godīgi par neskaidro situāciju, bet tajā pašā laikā nešaubīsies par spēju pārvarēt šķēršļus,” rezumē K. Ošleja.
Kā pārvarēt bailes radīt savu biznesu?
Ja dibināt savu uzņēmumu jūs attur bailes vai nedrošība, K. Ošleja iesaka konstruktīvi palūkoties uz baiļu iemeslu, proti, vai tās rada iekšējie vai ārējie faktori. Piemēram, tās var būt bailes, ka nepietiks zināšanu izveidot veiksmīgu biznesu, pietrūks naudas pirmajiem soļiem. “Tie ir ārējie faktori, kurus var ļoti ātri novērst, piesaistot finansējumu, parunājoties ar ekspertiem un iegūstot trūkstošās zināšanas,” mierina eksperte.
Arvien populārāki kļūst dažādi boot camp formāti, kuros ļoti īsā laikā iespējams pilnveidot savu biznesa ideju un gūt vērtīgas ekspertu atziņas. “Tas ir drošs un labs veids, kā notestēt savu ideju. Ja šaubāties un nedaudz baidāties, meklējiet šīs vietas, kur pulcējas eksperti un cilvēki ar idejām, jo tur iespējams gūt atgriezenisko saiti un konsultāciju no dažādu jomu profesionāļiem” mudina K. Ošleja.
“Kad es sāku uzņēmējdarbību, teicu sev – Katrīn, tu neesi nekāda uzņēmēja, tu izgāzīsies, tu bankrotēsi, tev būs kauns, tā būs katastrofa,” atminas K. Ošleja. Viņa iesaka ieklausīties šajās iekšējās bailēs un pavaicāt sev – uz kādiem faktiem tās balstās, kādi ir pierādījumi, ka tiešām būs lemts izgāzties?
“Ja man ir ekselis ar naudas plūsmas aprēķinu, ja man ir iestrādes un pirmie klienti, ja es pat redzu, ka varu sev pirmo gadu neizmaksāt algu un drīzāk samaksāt to naudu darbiniekiem, jo mani atbalsta mani tuvinieki. Ja tā ir, un tai pat laikā nav neviena argumenta un reāla fakta, kas pierāda, ka man būtu jāizgāžas, tad tās ir tikai iekšējās fantāzijas un katastrofālie scenāriji, ko rada manas bailes no jaunā un neiepazītā.”
“Dažkārt vēroju, ka situācijās, kad kaut kas neizdodas, cilvēki nolemj, ka jāturpina darīt tas pats, tikai vēl stiprāk, biežāk un rūpīgāk. Uzņēmējdarbībā drīzāk strādā eksperimentēšana ar kādu pilnīgi jaunu, atšķirīgu pieeju. Tāpēc mans padoms būtu: eksperimentē, apzinies un mācies no šīs pieredzes nākotnei,” aicina K. Ošleja.
