Lai izkrāptu naudu, krāpnieki arvien biežāk pielieto romantisku taktiku – sapazīties ar upuriem sociālajos tīklos un lietotnēs. Dažkārt viltvāržu aplidošanas iemaņas ir tik meistarīgas, ka apvārdotie upuri labprāt pārskaita ievērojamas naudas summas uz aizdomīgiem kontiem ārzemēs, ņem ātros kredītus un pat ignorē bankas brīdinājumus par krāpniecības risku. Apskatīsim vairākus reālus romantiskās krāpšanas piemērus Latvijā, kas ļaus pamanīt un neiekrist krāpnieku izliktajos mīlas slazdos.
Specdienesta kareive ar nesakārtotiem dokumentiem
Kaspars (visu varoņu vārdi šajā rakstā ir mainīti) iepazinās ar Olīviju internetā. Viņa bija ļoti skaista sieviete, turklāt ar interesantu nodarbošanos – dienests ASV armijā, Jemenas specvienībā. Viņa ļoti nepacietīgi gaidīja tikšanos ar Kasparu, bija nepieciešams tikai sakārtot dokumentus. Šajā jautājumā Olīvijai palīdz starpnieks no Kipras – Daniels.
Kaspars vēlējās palīdzēt, lai tikšanās notiktu ātrāk – bija nepieciešams apmaksāt biļetes, ar dokumentu kārtošanu saistītās izmaksas un starpnieka komisiju. Kaspars paņēma ātros aizdevumus un veica maksājumus Danielam uz Kipru gandrīz 3000 eiro apmērā, norādot, ka tā ir ģimenes palīdzība.
Bankai radās aizdomas par Kaspara maksājumiem, jo līdz šīm viņš no sava konta nebija veicis nevienu maksājumu uz Kipru. Kaspars skaidroja, ka tas ir nepieciešams, lai viņa draudzene Olīvija varētu atlidot uz Latviju. Savukārt Daniels esot starpnieks, kurš palīdz Olīvijai sakārtot dokumentus.
Lai pārliecinātu banku, Kaspars pat atsūtīja Olīvijas apliecību par dienestu armijā. Lieki teikt, ka iesūtītais dokuments bija visai slikts viltojums (grafiski ielīmēta bilde, dažādi burtu šrifti, viltots zīmogs).
Pēc bankas atteikuma veikt maksājumus, Kaspars izņēma summu skaidrā naudā. Viņš vēl vairākkārt centies veikt maksājumus uz dažādiem kontiem Kipras bankas, taču pārskaitījumi tika atteikti kā aizdomīgi. Kaspars turpina ņemt ātros aizdevumus, ko izņem skaidrā naudā.
Kā izvairīties no romantiskajiem krāpniekiem
- Jābūt kritiskam un jāuzdod jautājumi.
- Ja jau drīz pēc iepazīšanās kāds lūdz pēc finansiālas palīdzības, jābūt piesardzīgam.
- Nekad un nevienam nenodot sensitīvu informāciju (personas dati, bankas karšu dati, internetbankas pieeja).
- Neļaut pieslēgties savam datoram vai viedierīcei attālināti.
Naudu atdošu atvaļinājumā
Anna iepazinās ar savu civilvīru Robertu portālā Facebook – viņš nospieda “like” viņas bildēm un uzaicināja draudzēties. Roberts bija šķīries ārsts, kurš dzīvoja Bruklinā. Anna nepievērsa uzmanību, ka viņa Facebook profils bija izveidots tikai pirms pusgada un tajā atrodamā informācija bija visai skopa – maz bilžu, maz draugu, nevienas norādītās intereses.
Sarakste starp Annu un Robertu ilga vairākus mēnešus, taču tikšanās dzīvē nenotika, jo Roberts strādāja par armijas ķirurgu bīstamā reģionā un nevarēja brīvi paņemt atvaļinājumu.
Tad Roberta ģimenē notika nelaime, kuras dēļ viņa radiniekam steidzami bija nepieciešama operācija. Tā kā Roberts bija dienestā, viņš nevarēja pārskaitīt naudu, tāpēc Roberts to palūdza izdarīt Annai. Kā stāstīja Roberts, neviena tuvāka cilvēka par Annu viņam neesot. Roberts solīja, ka līdz ko viņam būs atvaļinājums, viņš dosies uz banku un uzreiz atgriezīs Annai visu naudas summu.
Anna piekrita palīdzēt un veica maksājumu uz Turciju vairāk nekā 5000 eiro apmērā. Bankai radās aizdomas par Annai neraksturīgu maksājumu, bet viņa apgalvoja, ka viss ir kārtībā – tā esot palīdzība viņas draugam, lai segtu medicīnas izdevumus.
Pēc pāris nedēļām Roberta radiniekam bija vajadzīga papildu materiālā palīdzība, lai atkoptos pēc operācijas. Roberts atkal vērsās pie Annas, kura piekrita palīdzēt. Viņa mēģināja veikt vēl vienu maksājumu uz Turciju – šoreiz jau par 8000 eiro. Banka lūdza sniegt skaidrojumu šī maksājuma veikšanai. Ņemot vērā, ka Anna nespēja paskaidrot darījumu, banka maksājumu atteica, jo pastāvēja aizdomas par trešo personu veiktu maldināšanu.
Dažu mēnešu laikā Anna no sava bankas konta skaidrā naudā izņēma visus uzkrājumus, tostarp mirušā vīra mantojumu un 3. pensijas līmenī uzkrāto kapitālu. Kopējā summa pārsniedza 50 tūkstošus eiro. Anna norādīja, ka nauda nepieciešama mājas siltināšanai un palīdzībai radiniekiem. Bankas brīdinājumus Anna neņēma vērā.
Vēlāk Anna vēlējās paņemt 20 tūkstošu eiro aizdevumu, lai atbrīvotu savu civilvīru no dienesta armijā. Aizdevums netika piešķirts, pamatojoties uz aizdomām par krāpšanu. Pēc kāda laika Anna vērsās policijā ar iesniegumu par krāpšanu, kā arī vēlējās atsaukt uz Turciju veikto maksājumu. Diemžēl nauda no saņēmēja konta jau sen bija izņemta.
Ko darīt, ja esat apkrāpts?
- Nekavējoties sazinieties ar SEB banku pa telefonu +371 26668777.
- Ziņojiet policijai pa tālruni 110.
- Patvaļīgi nesazinieties ar krāpnieku caur īsziņām, vēstulēm vai telefonu.
Paldies par 2000 eiro
Andris uzsāka saraksti ar Olgu lietotnē Tinder, bet vēlāk sarakste turpinājās WhatsApp. Pēc pāris nedēļām Olga pastāstīja Andrim, ka viņai tuvs cilvēks ir iekļuvis avārija. Steidzami nepieciešams segt rēķinus par automašīnu un slimnīcu vairāk nekā 4000 eiro apmērā. Diemžēl Olgai pašai tādas summas nebija.
Andris piekrita palīdzēt, par ko Olga bija ļoti priecīga. Andris no e-pasta adreses “info@aflex.me.uk" saņēma divus rēķinus. Maksājumu saņēmējs bija privātpersona ar Lietuvā atvērtu bankas kontu. Andris veica maksājumus par vairāk nekā 2000 eiro.
Neskatoties uz Olgas prieku par sniegto palīdzību, Andrim tomēr radās aizdomas par veiktajiem darījumiem. Viņš izlēma vērsties bankā, lūdzot pārbaudīt veiktos maksājumus. Pēc datu pārbaudes Andris saprata, ka ticis apkrāpts. Andris vērsās policijā, bet Olga nobloķēja Andri lietotnē WhatsApp.
Kāpēc krāpniekiem izdodas apkrāpt upurus?
Kā skaidro SEB bankas Drošības pārvaldes vadītājs Mārcis Pelcis, romantiskā krāpšana ir ļoti līdzīga citam krāpšanas veidam – investīciju krāpšanai. Abos gadījumos cietušie ilgstošā laika posmā labprātīgi šķiras no savas naudas.
“Lielākā problēma, ir tā, ka šo krāpšanas veidu ir grūti identificēt un novērst, turklāt paši cietušie par šiem gadījumiem neziņo ne policijai, ne bankai. Pat tad, ja banka izmantojot savas krāpšanas novēršanas sistēmas, identificē iespējamu romantisko krāpšanu un mēģina klientu brīdināt, viņi turpina šo faktu noliegt un uzstāj uz maksājumu izpildi, kā rezultātā beigās ir gan salauzta sirds, gan pazaudēti lieli naudas līdzekļi. Šis fenomens ir skaidrojams ar upura pieķeršanos un jūtām, kuras izveidojas pret jauniegūto draugu vai draudzeni,” klāsta M. Pelcis.
Otra problēma – lai palīdzētu saviem “mīļotajiem”, upuri ne tikai iztērē savu naudu, bet arī mēdz aizņemties kā rezultātā ne tikai paliek bez naudas, bet ir arī spiesti atmaksāt kredītu un procentus.
Romantiskās krāpšanas shēma ir nemainīga – krāpnieki ar potenciālajiem upuriem iepazīstas sociālajos tīklos un iepazīšanās portālos, piemēram, Facebook, Tinder, Badoo, Instagram, bet turpina saziņu e-pastā, WhatsApp, Messenger, Viber u.tml. Saziņa notiek vismaz nedēļu vai vēl ilgāku laiku, līdz krāpnieks iemanto upura uzticību. Galvenais, ka krāpnieks ar savu upuri nesatiekas personīgi – saziņa notiek sarakstoties un sūtot realitātei pietuvinātas un ticamas bildes. Un beigu beigās upuriem šķiet, ka reālajā dzīvē nekad nesatiktā persona ir kļuvusi par ļoti tuvu cilvēku.
Leģendas, ko par sevi stāsta krāpnieki, ir atkarīgas tikai no to iztēles. Visbiežāk viņi uzdodas par slepeno dienestu karavīriem, inženieriem, kas būvē slepenu objektu kaut kur tālu prom no dzimtenes, ārsti, kas darbojas kara zonā, gūstā nonākuši ārvalstu diplomāti vai skaistules, kuras gatavas mainīt savu dzīvi. Kad uzticība ir iemantota, upurim tiek radīta sajūta, ka viņš ir vienīgais cilvēks pasaulē, kurš var palīdzēt izglābties no dažādām likstām, lai beigās abi būtu laimīgi kopā.
