Mūsdienās arvien vairāk vecāku piesaka maksājumu karti saviem bērniem jau sākumskolā, kas ir nozīmīgs solis bērna izglītošanā par atbildīgu finanšu pārvaldību nākotnē. Tomēr, ja vēlamies, lai bērns ne tikai tērētu, bet arī iemācītos plānot, krāt un izprastu naudas vērtību, ar karti vien nepietiek.
Norēķinu kartes bērniem arvien agrākā vecumā
Ja iepriekš Latvijā maksājumu kartes bērniem visbiežāk tika noformētas vecumā no 14 līdz 16 gadiem, tad šobrīd situācija ir būtiski mainījusies. Saskaņā ar SEB bankas aptaujas datiem*, 52% vecāku pirmo norēķinu karti saviem bērniem pasūta, kad viņiem paliek no 7 līdz 10 gadiem. 39% vecāku saka, ka viņu bērni tika pie bankas kartes vecumā no 11 līdz 14 gadiem, un tikai 9% noformēja bankas karti bērniem, kad viņiem bija no 15 līdz 17 gadiem.
Vecāki šādu lēmumu galvenokārt pamato ar praktiskiem apsvērumiem – 66% novērtē iespēju jebkurā brīdī pārskaitīt naudu, 48% uzskata, ka karte ir drošāka par skaidru naudu, bet 34% izvēlas karti, lai varētu sekot līdzi bērna tēriņiem. Tikmēr 22% norāda, ka viņiem ir svarīgi, lai bērns šādi mācās plānot personīgās finanses.
Pamatskolas vecuma bērni nav pārāk jauni, lai sāktu lietot karti, bet gluži pretēji – jo agrāk viņi pierod pie digitālajiem maksājumiem, jo vieglāk būs apgūt finanšu pratību neatkarīgi no maksājumu veida. Taču svarīgi vecākiem ir ne tikai iedot karti, bet arī iepazīstināt bērnu ar drošības prasībām – PIN koda glabāšanu, kartes lietošanas noteikumiem un nepieciešamību uzraudzīt naudas atlikumu, ko viegli var izdarīt, izmantojot mobilās bankas lietotni.
Mobilā lietotne aizstāj maku
Lai bērns spētu kontrolēt savus tēriņus un saprastu, kur un cik daudz naudas iztērē, bankas mobilā lietotne ir neaizvietojams rīks. Tā ļauj sekot līdzi naudas atlikumam, aplūkot veiktos pirkumus un nepieciešamības gadījumā pieprasīt kabatas naudu no vecākiem.
Svarīgi ir bērnam jau no sākuma iemācīt regulāri lietot mobilo lietotni, lai apgūtu prasmi sekot līdzi saviem tēriņiem. Regulāras sarunas var palīdzēt šajā jautājumā – analizējiet kopā, ko bērns ir iegādājies, vai tas bija tā vērts un vai nākamreiz varētu rīkoties citādi. To var kopīgi darīt reizi nedēļā vai ik pēc dažām nedēļām. Šādas sarunas palīdz ne tikai attīstīt prasmi skaitīt naudu, bet arī domāt par to, kas patiešām ir svarīgs, un atšķirt nepieciešamību no impulsīvu vēlmju piepildījuma.
Regulāra kabatas nauda ir pamats finanšu apguvei
Lai finanses kļūtu par mācību procesu, kabatas naudu ieteicams izmaksāt regulāri – katru nedēļu vai mēnesi, noteiktā dienā. Regulāri pārskaitījumi uz bērna kontu attīsta ne tikai bērna budžeta plānošanas prasmes, bet arī izveido finanšu disciplīnu.
Svarīgi atcerēties, ka kabatas nauda nav sods vai atlīdzība, tā nav saistīta ar bērna uzvedību vai atzīmēm. Mērķis ir iemācīt bērnam patstāvīgi plānot savus tēriņus un mācīties no savām kļūdām. Ja nauda ātri iztērēta, vecākiem nevajadzētu uzreiz steigties “glābt” situāciju, bet gan mierīgi pārrunāt, kā nākotnē plānot tēriņus atbildīgāk.
Krāšanas prasmes attīstīšana
Ieradums atlicināt daļu no saviem ienākumiem uzkrājumiem, tiklīdz tie tiek saņemti, ir ļoti svarīgs. Arī pieaugušie to apgūst. Tāpēc, ja mēs jau no mazotnes iedrošināsim un jautāsim bērnam, cik daudz no kabatas naudas viņš vēlētos atlicināt sava nākotnes sapņa piepildīšanai, mēs palīdzēsim viņam attīstīt šo tik ļoti nepieciešamo prasmi. Naudas krāšanu var veikt dažādos veidos: ar vecāku palīdzību krājkontā, krājkasītē vai vienkārši pierakstot summu piezīmju grāmatiņā, kuru vēlāk iedot savam bērnam.
Svarīgi ir palīdzēt bērnam noteikt reālus un sasniedzamus mērķus, kā arī regulāri atbalstīt un apbalvot bērnu par atbildīgu finanšu pārvaldību, veicinot pozitīvu attieksmi pret naudas krāšanu un plānošanu.
Maksājumu karte bērnam ir tikai sākums ceļā uz finanšu pratību. Lai bērns iemācītos pārvaldīt naudu, nepieciešams laiks, regulāras sarunas un prakse. Kopā ar vecāku atbalstu un mūsdienu tehnoloģiju palīdzību finanšu prasmes kļūst par reālu un praktisku iemaņu, kas kalpos visam mūžam.
*Iedzīvotāju aptauju pēc SEB bankas pasūtījuma 2025. gada jūnijā veica uzņēmums Norstat. Tajā piedalījās 1000 respondenti vecumā no 25 līdz 65 gadiem, kam ir bērni vecumā no 7 līdz 17 gadiem.
