Teikt, ka vēsture atkārtojas, ir kā vienlaikus pateikt visu un neko. Taču tieši ar šo teicienu vēlos iesākt atskatu uz 2025. gada pirmo ceturksni. Patiesi šķita, ka piedzīvojam atkārtojumu jau redzētam sižetam – ziņu virsrakstos dominēja ASV veiktā muitas tarifu palielināšana, kas izsauca paaugstināto tarifu skarto valstu atbildes reakciju, un sākās tā sauktais “tarifu karš”. Atšķirība vien, ka šoreiz tajā netika saudzēti pat Hērda un Makdonalda salās mītošie pingvīni. Tarifu palielināšana būtiski satricināja finanšu tirgus, un līdz ar to negatīvas īstermiņa svārstības redzējām arī Latvijas pensiju plānos. Labā ziņa – plāni jau sākuši atgūties, turklāt vēsture liecina, ka ilgtermiņā šādus kritumus kompensē nākamie izaugsmes periodi.
Kopš šī gada sākuma daļa pensiju 2. līmeņa plānu tiešām piedzīvojuši lejupslīdi – prāvāku riskantākie plāni, kas lielāku daļu uzkrājuma iegulda akcijās un ir paredzēti gados jauniem krājējiem. Savukārt konservatīvie plāni, kas jāizvēlas tiem, kuriem pensija jau pavisam drīz, šī gada pirmajā ceturksnī lejupslīdi vispār nepiedzīvoja. Tas kārtējo reizi apliecina, cik svarīgi ir būt savam vecumam piemērotā plānā, jo tiem, kam pensija vēl tālu, lejupslīde var būt iespēju laiks.
Kādēļ lejupslīde ne vienmēr ir slikta?
Tā kā ir neiespējami pilnībā izvairīties no pensijas uzkrājumu vērtības svārstībām īstermiņā, ir svarīgi paturēt prātā divus galvenos aspektus, kas šādus mirkļus ļauj izmantot savā labā – piemērota riska līmeņa izvēli (vecumam atbilstošs plāns) un iemaksu regularitāti. Vispirms par piemērotu risku – ja līdz pensionēšanās brīdim vēl vairākas desmitgades, šobrīd nav vērts pārlieku satraukties par to, kā uzkrājumu vērtība mainās pa dienām, nedēļām vai mēnešiem. Finanšu tirgi ir un būs cikliski, un lejupslīdes tāpat kā augšupejas tajos notiek regulāri. Visdrīzāk garajā pensijas kapitāla krāšanas periodā kā vienu, tā otru piedzīvosiet vairākkārt. Turklāt iepriekšējie kritumi finanšu tirgos, piemēram, Covid-19 pandēmijas un Krievijas sāktā kara Ukrainā dēļ, liecina, ka pensiju plāni spēj ne tikai atgūties, bet turpināt pelnīt.
Otrs ļoti labs mehānisms, kas ilgtermiņā mazina tirgus svārstību ietekmi uz uzkrājumu, ir regulāras iemaksas. Proti, veicot regulāras iemaksas uzkrājumā, kas starp citu pensiju 2. līmenī notiek automātiski, aktīvi tiek pirkti gan izaugsmes, gan lejupslīdes brīžos. Tātad, vienkāršoti sakot, iemaksu veikšana, tirgum esot lejupslīdē, ir kā iepirkšanās veikalā ar atlaidēm. Tiem, kuriem pensija vēl tālu, tas ilgtermiņā var izrādīties pat ļoti izdevīgi.
Nenoteiktība – jaunais normālais?
Atgriežamies pie pingvīniem. ASV prezidents Donalds Tramps patiesi cita starpā muitas tarifus palielināja arī cilvēku neapdzīvotām salām Indijas okeāna dienvidos, kurās galvenie iemītnieki ir pingvīni. Šķiet, labāku ilustrāciju pašreizējai ģeopolitiskajai nenoteiktībai grūti atrast. Vienlaikus, nedomāju, ka ir vērts slīgt dziļās bažās – jau šobrīd redzam, ka “tirdzniecības kaš” ir sabremzējies. Visdrīzāk, tieši negatīvas finanšu tirgus reakcijas dēļ.
Paralēli notikumiem ASV, Eiropas Centrālā banka ir samazinājusi bāzes procentu likmes, kas pozitīvi atsaucas kā uz mājsaimniecībām, tā uzņēmumiem. Kopumā Eiropas akciju tirgum šis ceturksnis bijis ļoti labs – viens no spēcīgākajiem rezultātiem pēdējo desmitgažu laikā. Taču, visdrīzāk, ģeopolitiskā nenoteiktība saglabāsies, tādēļ Eiropai ir jāmeklē veidi, kā to izmantot savā labā.
Ilgtermiņa skatījums ļauj gulēt mierīgāk
Vēlos uzsvērt, ka svārstības finanšu tirgos nav ne labas, ne sliktas – tās ir daļa no procesa, ko jāprot izmantot savā labā. Ikvienam, kurš krāj pensiju 2. un 3. līmenī, tas nozīmē – paturēt prātā trīs svarīgas lietas:
- Piemērots risks – vienmēr būt drošam, ka esat savam vecumam atbilstošā pensiju plānā.
- Ilgtermiņa skatījums – krituma brīžos neveikt emocionālus lēmumus un turpināt pieturēties pie izvēlētā plāna.
- Lejupslīdes izmantošana savā labā – ja veidojat papildu uzkrājumus pensiju 3. līmenī, tad turpināt iemaksas veikt regulāri un krituma brīžos apsvērt papildu iemaksu veikšanu.
