Pensiju sistēma Latvijā, tāpat kā daudzās pasaules valstīs, ir balstīta uz solidaritātes principu. Tas nozīmē, ka šodienas pensionāri saņem daļu vai visu savu pensiju, pateicoties pašlaik strādājošo obligātajām sociālajām iemaksām valsts budžetā. Savukārt, kad šodienas strādājošie ies pelnītajā atpūtā, krietnu daļu viņu pensijas veidos nākotnes darbinieku sociālās iemaksas.
Kā radās pensiju fondi?
Lai gan pensiju sistēmas aizmetņi dažās valstīs bija vērojami jau 16. gadsimtā, pensiju fondu ieviešana nemaz nav tik sena – daudzviet pasaulē tie parādījās vien 19. gadsimta otrajā pusē. Līdz tam tradicionāli tika pieņemts, ka vecumdienās bērniem jānodrošina savi vecāki. Daļa vēsturnieku uzskata, ka tieši pensiju sistēmas ieviešana vainojama pie šā dabiskā paaudžu atbildības principa lēnas izzušanas, īpaši mūsdienās. Lai vai kā, Eiropā 19. gadsimta pirmajā pusē rūpnīcas strādnieku vidū sāka izplatīties ideja par sociālo solidaritāti, veidojās pašpalīdzības kases un arī bankas ieinteresējās par jauno tirgu. Tā dzima pirmie pensiju fondi, kas, protams, krietni atšķīrās no mūsdienās zināmajiem.
Pensiju sistēmas pirmsākumi Latvijā
Arī Latvijā pensiju sistēmai gadu gaitā ir bijušas dažādas izmaiņas. Pagājušā gadsimta 20. gados pensijas tika nodrošinātas kritušo karavīru ģimenēm, bet aptuveni 30 gadu vēlāk, t. s. padomju laikos, tika ieviesta valsts garantēto pensiju sistēma, ko veidoja visu strādājošo obligātās iemaksas.
Arī kādu laiku pēc neatkarības atgūšanas Latvijā šī sistēma vēl saglabājās, taču bija skaidrs, ka tā nekādi nemotivē cilvēkus veidot ilgtermiņa uzkrājumus savai nākotnei. Tāpēc pamazām bija jārada jauna sistēma, kas nebalstītos tikai uz paaudžu solidaritāti, bet arī uz citiem principiem: vairāk iemaksā – vairāk saņem, ej pensijā vēlāk – saņem vēl vairāk. Jauno sistēmu sāka veidot 1995. gadā sadarbībā ar Pasaules Banku. Reformas gaitā pamazām tika ieviesti visi trīs mums patlaban pazīstamie pensiju līmeņi.
Latvijas pensiju sistēma pērn publiskotajā Pensiju ilgtspējas indeksā atzīta par devīto ilgtspējīgāko 50 pasaules valstu vidū. Tai sniegts visaugstākais novērtējums starp Austrumeiropas reģiona valstīm. Tas nozīmē, ka saskaņā ar šo ilgtspējas indeksu Latvijā ir nodrošinātas visas iespējas, lai pēc pensionēšanās cilvēka dzīves līmenis būtiski nepasliktinātos.
Kāpēc triju līmeņu sistēma?
Pašlaik Latvijā pastāv triju līmeņu pensiju sistēma, kas pilnībā tika ieviesta 2001. gadā. Visiem, kas dzimuši pēc 1971. gada 1. jūlija, dalība pirmajos divos līmeņos ir obligāta.
Triju līmeņu ieviešanas galvenais mērķis bija sadalīt valsts un katra indivīda atbildību par nodrošinājumu vecumdienām. Pensiju 1. līmenis vēl joprojām ir balstīts uz solidaritātes principu un nav uzkrājošs, savukārt 2. līmenis ļauj katram brīvi izvēlēties līdzekļu pārvaldītāju un ieguldījumu plānu. Tātad – lai gan nauda no mūsu sociālajām iemaksām nonāk pensiju 2. līmenī automātiski, arī mēs esam atbildīgi par to, cik daudz peļņas ar to gūsim, gudri izvēloties ieguldījumu plānu.
Taču, apzinoties, ka dzimstības līmenis Latvijā ir zems un strādājošo skaits attiecībā pret pensionāru skaitu nākotnē arvien saruks, svarīgi ir arī pašiem uzņemties rūpes par savu likteni un vecumdienu labklājību. To ļauj iespēja papildus valsts garantētajai pensijai arī pašam veidot uzkrājumus vecumdienām un samazināt atkarību no sistēmas un sabiedrības novecošanās radītās ietekmes, kas ir raksturīga problēma teju visā mūsdienu Eiropā.
Uzkrājumus 3. līmenī katrs var veidot pēc brīvas izvēles, izvēloties arī summu, ko katru mēnesi iemaksāt. Vairāk par pensiju līmeņiem:
Pensiju 1. līmenis
Tā ir valsts nefondētā jeb neuzkrājošā pensiju shēma, kurā iesaistīti visi sociālo iemaksu veicēji un kura darbojas pēc paaudžu solidaritātes principa. No šīs naudas tiek izmaksātas pensijas jau esošajiem pensionāriem, bet valsts garantē, ka, aizejot pensijā, jūsu pensijas pamatu veidos nākotnes strādājošo veiktās iemaksas.
Pensiju 2. līmenis
Šajā līmenī automātiski iesaistīti visi, kas dzimuši pēc 1971. gada 1. jūlija, bet tie, kas dzimuši no 1951. gada 2. jūlija līdz 1971. gada 1. jūlijam, pensiju 2. līmenim var pievienoties brīvprātīgi. Iemaksas pensiju 2. līmenī tiek pilnībā novirzītas jūsu pensijas uzkrājumam un netiek sadalītas starp esošajiem pensionāriem. Līdzekļu pārvaldītājs, ko jums ir tiesības izvēlēties pašam, tos iegulda finanšu tirgos, lai vairotu jūsu nākotnes kapitālu. Turklāt, izvēloties Mūža pensijas apdrošināšanu, jūs savu pensijas 2. līmeņa uzkrājumu varat atstāt mantojumā jebkurai brīvi izvēlētai personai – ģimenes loceklim, radiniekam, draugam, citam tuviniekam.
Pensiju 3. līmenis
Šis ir pensiju līmenis, kurā dalība ir pilnīgi brīvprātīga. Ja vēl neveicat iemaksas pensiju 3. līmenī, ir vērts apsvērt ieguvumus, ko tas sniedz. Pats galvenais – izvēloties veikt ikmēneša iemaksas pensiju 3. līmenī, jūs nodrošināsiet sev lielāku nākotnes pensiju. Turklāt, veicot iemaksas šajā līmenī, jūs ik gadu varat atgūt daļu no samaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa.
