Lietuvas pensiju 2. līmeņa reforma izraisījusi plašas diskusijas arī Latvijā – īpaši par to, kas notiek ar uzkrājumiem izstāšanās gadījumā un vai pensiju plāni vispār pelna. Tomēr dati rāda, ka vairāki publiski izplatīti priekšstati neatbilst realitātei.
1. mīts: Izstājoties no pensiju 2. līmeņa, tiek izņemtas valsts iemaksas
Baltijas valstīs pensiju sistēmu pamatprincips ir līdzīgs – daļa no sociālajām iemaksām tiek novirzīta individuālajam uzkrājumam un ieguldīta finanšu tirgos. Taču iemaksu struktūra un dalības nosacījumi atšķiras. Lietuvā iedzīvotājs veic 3% iemaksu no bruto algas, bet valsts papildu piemaksā 1,5% no vidējās algas. Vienlaikus pensiju 2. līmenis Lietuvā vēsturiski ir bijis brīvprātīgs, savukārt no 2019. līdz 2025. gadam tika ieviests mehānisms ar daļēji automātisku iekļaušanu, dodot iedzīvotājiem iespēju piekrist vai atteikties no dalības. Igaunijā 2% nāk no personas algas un 4% no sociālā nodokļa, turklāt dalība 2. līmenī ir brīvprātīga iedzīvotājiem, kas dzimuši līdz 1983. gada 1. janvārim. Savukārt Latvijā pensiju 2. līmenim tiek novirzīti 5% no sociālajām iemaksām, un tajā dalība ir obligāta tiem, kas dzimuši pēc 1971. gada 1. jūlija.
SEB Life and Pension Baltic SE valdes priekšsēdētājs Arnolds Čulkstēns norāda, ka šī atšķirība bieži tiek pārprasta: "Daudziem ir priekšstats, ka Lietuvā, izstājoties no pensiju 2. līmeņa, cilvēki varēja izņemt visu uzkrājumu, tostarp valsts iemaksas. Patiesībā izmaksāta tika tā daļa, ko cilvēks pats bija iemaksājis, savukārt pārējais atgriezās kopējā pensiju sistēmā. Šī ir būtiska atšķirība, kas Latvijā nereti tiek pārprasta, jo mūsu sistēma balstās uz vienotu sociālo iemaksu modeli."
To ilustrē arī praktisks piemērs: 35 gadus vecs iedzīvotājs ar uzkrājumu virs 14 tūkstošiem eiro, izstājoties no sistēmas, saņēma ap 10,6 tūkstošiem eiro*, bet atlikusī daļa tika novirzīta Valsts Sociālās apdrošināšanas fondam "Sodra" pensiju 1. līmeņa finansēšanai.
2. mīts: Pensiju 2. līmeņa plāni nav ienesīgi
Dati Baltijā šo pieņēmumu neapstiprina. Lietuvā pensiju fondu aktīvi šobrīd veido aptuveni 10,2 miljardus eiro. Pēc nesenajām izmaksām iedzīvotājiem 1. ceturksnī tika pārskaitīti ap 2,9 miljardi eiro, no kuriem aptuveni 1,5 miljardi eiro bija tieši ieguldījumu peļņa – puse no kopējās summas. Labos rezultātus veicināja 2018. gadā īstenotā reforma, kas sadalīja visus dalībniekus pa vecumam atbilstošiem plāniem.
Pozitīvu dinamiku rāda arī ienesīguma rādītāji. Piemēram, Lietuvā pensiju 2. līmeņa plāni jaunākajiem dalībniekiem (dzimušiem no 1996. līdz 2009. gadam) pēdējā gada laikā uzrādīja ienesīgumu robežās no +7,36% līdz +16,34%* atkarībā no pārvaldnieka. Līdzīga tendence vērojama arī Latvijā, kur vidējais visu pensiju 2. līmeņa plānu ienesīgums pēdējā gadā sasniedzis 17,82%*, bet augsta riska plāniem – vairāk nekā 24%*. Tāpat jāņem vērā, ka konservatīvo plānu ienesīgums ir zemāks, jo to galvenais mērķis ir kapitāla saglabāšana, nevis maksimāla peļņa. Tāpēc īpaši svarīgi izvēlēties savam vecumam atbilstošu pensiju plānu.
Citiem vārdiem – ilgtermiņā pensiju 2. līmeņa uzkrājums ne tikai saglabā savu vērtību, bet arī to būtiski palielina.
3. mīts: Izņemtā nauda tiek ieguldīta ilgtermiņā
Lietuvas pieredze rāda pretējo. Pēc izmaksām tika novērots straujš patēriņa pieaugums, īpaši tādās kategorijās kā sadzīves tehnika, mēbeles un elektronika. Patēriņš pat pārsniedza Ziemassvētku iepirkšanās perioda līmeni. Līdzīga situācija savulaik tika novērota arī Igaunijā.
Tas apstiprina plaši novērotu tendenci – ja uzkrājumi kļūst brīvi pieejami, tos biežāk izmanto īstermiņa vajadzībām, nevis ilgtermiņa ieguldījumiem. Turklāt izstāšanās nozīmē atteikšanos no līdzšinējā uzkrāšanas mehānisma un nepieciešamību pašam disciplinēti veidot uzkrājumu nākamo 30–40 gadu laikā. Lai gan individuāla ieguldīšana var būt efektīva, tā prasa konsekvenci un spēju izvairīties no emocionāliem lēmumiem. Turpretim pensiju fondi līdzekļus iegulda ar vienu konkrētu mērķi – ilgtermiņā palielināt uzkrājumu un mazināt riskus.
Kā tiek izmantoti izņemtie pensiju līdzekļi?
Lai gan Lietuvā vēl ir pāragri spriest par ilgtermiņa sekām, Igaunijas pieredze jau sniedz skaidru priekšstatu par iedzīvotāju rīcību pēc līdzekļu izņemšanas. Igaunijas bankas analīze rāda, ka aptuveni puse izņemtās naudas gadu pēc reformas joprojām atradās norēķinu kontos, ap 30% līdzekļu tika novirzīti parādu segšanai, savukārt ap 15% tika iztērēti ikdienas patēriņam. Tikai neliela daļa (ap 5%) tika izmantota citos finanšu darījumos, tostarp ieguldīta*.
Kaimiņvalstu pieredze rāda, ka pensiju uzkrājums ir visefektīvākais, ja tas tiek uztverts kā atsevišķa "kabata" līdzās ikdienas tēriņiem un īstermiņa uzkrājumiem. Tieši šī nodalīšana palīdz saglabāt disciplīnu. Secinājums ir vienkāršs – pensiju uzkrājuma vērtība rodas ilgtermiņā. Priekšlaicīga līdzekļu izņemšana nozīmē mazāku pensiju, un, ņemot vērā, ka Latvijā regulāri uzkrājumus veido tikai 18%* iedzīvotāju, šī starpība praksē bieži netiek kompensēta.
*Piemērotas dzīves cikla ieguldījumu ienesīguma likmes – no 6,8% šobrīd līdz 3,3% pensijas vecumā. Nākotnes uzkrājuma aprēķinā izmantots 2,5% gada algas pieauguma temps. Nākotnes pensijas apmērs pārrēķināts šodienas vērtībā, izmantojot 2,5% inflācijas likmi.
*Avots: https://www.lb.lt/en/pf-performance-indicators. Apskatīti visi pensiju 2. līmeņa plāni, kas paredzēti no 1996. līdz 2009. gadam dzimušām personām, periodā no 31.03.2025–31.03.2026.
*Avots: manapensija.lv. Apskatīti visi pensiju 2. līmeņa plāni periodā no 07.05.2025–07.05.2026. Vēsturiskais ienesīgums negarantē līdzvērtīgu ienesīgumu nākotnē.
*Avots: manapensija.lv. Apskatīti visi pensiju 2. līmeņa 100% akciju plāni periodā no 07.05.2025–07.05.2026. Vēsturiskais ienesīgums negarantē līdzvērtīgu ienesīgumu nākotnē.
*Iedzīvotāju aptauju pēc SEB bankas pasūtījuma šī gada februārī veica uzņēmums Norstat. Tajā piedalījās 1008 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
