Kā pensijas ietekmēs krīzes laika indeksu koriģēšana

Latvijā valsts garantētās vecuma, izdienas un apgādnieka zaudējuma pensijas tiek aprēķinātas, ņemot talkā apdrošināšanas iemaksu algas indeksus, kurus nosaka katru gadu un kuru lielums ir atkarīgs no vairākiem specifiskiem faktoriem, piemēram, sociālo iemaksu veicēju skaita valstī.

Līdz 2009. gadam šis indekss vienmēr bijis pozitīvs, taču krīzes iespaidā pirmoreiz tas sasniedza negatīvu vērtību. Realitātē tas nozīmēja, ka cilvēkiem, kas pensionējās 2010. gadā un arī nākamajos divos gados, kad indekss saglabājās negatīvs, tika aprēķināta mazāka ikmēneša pensija nekā tiem, kuri ar identiskiem nosacījumiem bija aizgājuši pensijā pirms krīzes iestāšanās.

Šāda situācija izveidojās, jo negatīvie indeksi daļu cilvēku uzkrātā pensiju kapitāla vienkārši bija “noēduši”.

Lai krīzes laikā pensijā aizgājušajiem neveiksmīgas apstākļu sakritības dēļ nebūtu jāturpina saņemt mazākas pensijas, valsts piedāvā risinājumu – tiem, kam pensijas tika aprēķinātas ar negatīviem indeksiem, sākot ar šo gadu, tās tiks pārrēķinātas. Vienlaikus pārrēķins skars arī tos, kas pensionējās 2013.–2015. gadā, kad indekss jau bija ar plusa zīmi.

Kā darbojas pensiju indeksi?

Apdrošināšanas iemaksu algas indekss tiek aprēķināts reizi gadā, un tas ietekmē nākamajā gadā pensijā aizejošo cilvēku ikmēneša pensijas apmēru (ar nosacījumu, ka viņi neturpina strādāt, jo tādā gadījumā pārrēķinu ir tiesības veikt ik gadu, kamēr cilvēks turpina strādāt un veikt sociālās iemaksas). Proti, lai aprēķinātu, cik liela būs pensija, cilvēka uzkrātais pensijas kapitāls tiek reizināts ar šo indeksu. Jo lielāks ir indekss, jo lielāka arī ikmēneša pensija.

Taču jāņem vērā, ka indeksa lielumu ietekmē sociālo iemaksu veicēju skaits un apdrošināšanas iemaksu alga valstī. Pensijas kapitāla reizināšana ar indeksiem tika sākta 1998. gadā, un līdz 2008. gadam visi ikgadējie indeksi pārsniedza skaitli 1 (piemēram, 2007. un 2008. gadam noteiktie indeksi bija rekordlieli – 1,3593 un 1,3106).

Taču tad nāca krīze, un pirmo reizi indekss noslīdēja zemāk par skaitli 1 – tas nozīmē, ka 2009. gada negatīvais indekss pavilka uz leju pensijas tiem cilvēkiem, kas pensionējās 2010. gadā. Tā kā indekss turpināja būt negatīvs arī 2010. un 2011. gadā, trīs gadus pēc kārtas tas pensijā aizejošajiem nozīmēja neizdevīgākus noteikumus un mazāku ikmēneša pensiju.

Taisnīguma principa ievērošana

Neskatoties uz to, ka krīze ir pārvarēta un ekonomiskā situācija un algas iet augšup, daļai pensionāru joprojām jādzīvo ar pensijām, kas aprēķinātas ar krīzes laika indeksiem.

Lai samazinātu šo sociālo netaisnīgumu, izstrādāts likums, uz kura pamata no šā gada tiks pārskatīti indeksi tiem cilvēkiem, kas pensionējušies 2010.–2015. gadā. Tas attiecas arī uz tiem, kam šajos gados aprēķināta izdienas pensija un pensija par apgādnieka zaudējumu.

Tādējādi tiem, kas pašlaik saņem “krīzes pensijas”, tiks nodrošināta iespēja saņemt taisnīgas pensijas.

Kā tiks pārrēķinātas pensijas?

Īsumā – sākot no šā gada, negatīvie indeksi pamazām tiks aizstāti ar indeksu 1 un atbilstoši tam tiks pārrēķinātas pensijas. Tieši tāpat notiks arī ar indeksiem, kas izmantoti 2013.–2015. gadā un bijuši lielāki par skaitli 1, – arī tie tiks aizstāti ar skaitli 1. Taču tas nebūt nenozīmē, ka kādam turpmāk būs jāsaņem mazāka pensija nekā līdz šim: pēc pārrēķina pensijas apmērs vai nu pieaugs, vai arī paliks līdzšinējais.

Pensiju pārrēķinam nav atpakaļejoša datuma, proti, pirmais gads, uz kuru attieksies pārrēķins, ir 2016. gads, un šogad no janvāra līdz augustam pārrēķins tiks veikts tiem cilvēkiem, kas pensijā aizgājuši 2010. gadā. Ja kādam no viņiem pārrēķins tiks veikts augustā un pēc tā ikmēneša pensijas apmērs būs pieaudzis, viņš saņems sev pienākošos pensijas starpību par visiem mēnešiem no 2016. janvāra līdz augustam ne vēlāk kā šā gada augustā.

Turpmāk būs arī novērsta situācija, ka kapitāla indekss ir negatīvs, piemērojot izlīdzināšanas metodi. Tas nozīmē, ka negatīvos un pozitīvos indeksus aizstās ar skaitli 1 līdz laikam, kad negatīvo un pozitīvo indeksu reizinājums būs lielāks par skaitli 1.

Tas arī nozīmē, ka apdrošināšanas iemaksu algas indeksu koriģēšana skars ikvienu sociāli apdrošināto personu, par kuru ir veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas, bet pensija vēl nav piešķirta.

Kas jādara, lai pensija tiktu pārrēķināta?

Īsi sakot – nekas! Pensijas apmēru pārskata Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) nodaļa bez cilvēka pieprasījuma, ņemot vērā to pašu aprēķināšanas kārtību, kāda tika izmantota, piešķirot vai pārrēķinot pensiju. Pensijas saņēmējam pašam nekur nav jāiet un nekādi iesniegumi nav jāraksta.

Pārskatītās pensijas saņēmējam VSAA nosūtīs lēmumu par pensijas pārskatīšanu, tādējādi katrs cilvēks, kuram būs pārskatīta pensija, par to saņems informāciju. Lēmumā būs norādīts pensijas apmērs pēc pārskatīšanas un pensijas izmaksas kārtība.

Pensiju pārrēķinu grafiks:

2016. gadā tiks pārrēķinātas 2010. gadā piešķirtās pensijas
2017. gadā tiks pārrēķinātas 2011. gadā piešķirtās pensijas
2018. gadā tiks pārrēķinātas 2012.–2014. gadā piešķirtās pensijas