Par pensiju domā un pensijas gadiem gatavojas mazāk nekā viena trešdaļa Latvijas strādājošo. Šāds secinājums izriet no Pensometra – SEB bankas un SSE Riga veiktās iedzīvotāju aptaujas Baltijas valstīs, kad tika aptaujāti 1800 strādājošie iedzīvotāji jeb 600 respondenti katrā valstī vecumā no 30 līdz 55 gadiem.
Pensometra vērtība jeb vidējā strādājošo gatavība pensijai tiek noteikta vērtējot četrus rādītājus – zināšanas, uzticību pensiju sistēmai valstī, personīgo rīcību un pārliecību par savām vecumdienām. Pensometra vērtība Igaunijā sasniedza 3.6 punktus no 10 maksimāli iespējamajiem, Lietuvā – 3.3 punktus, savukārt Latvijā – tikai 2.9 punktus. Tādējādi Latvijā strādājošo gatavība pensijai ir viszemākā starp Baltijas valstu iedzīvotājiem.
Zināšanas
Pēc zināšanām par pensiju veidošanos pirmajā vietā starp Baltijas valstīm ir Lietuva ar 4.1 punktu no 10 maksimāli iespējamajiem. Tas varētu būt saistīts ar neseno pensiju sistēmas reformu Lietuvā un tai sekojošo informatīvo kampaņu, kas sekmējis šīs izpratnes palielināšanos. Neskatoties uz to, zināšanas par pensijām vēl joprojām nav pietiekamas, jo divas trešdaļas Lietuvas strādājošo nezina, cik liela daļa no viņu ienākumiem tiek novirzīta pensiju 1.un 2. līmenī, un cik potenciāli liela varētu būt viņu pensija, sasniedzot pensijas vecumu.
Savukārt Latvijā izpratne par pensiju veidošanos un tās lielumu ir vismazākā starp Baltijas valstīm – tikai 2.8 punkti. Tas varētu būt saistīts ar to, ka iedzīvotājiem pensiju 2. līmenis bieži vien neasociējas ar uzkrājumiem viņu personīgajā pensijas kontā, tāpat arī iespējas sekot līdzi uzkrājumiem pensiju 2. līmenī ir diezgan ierobežotas, līdz ar to interese un zināšanas par pensiju sistēmu ir vājas.
Uzticība
Latvijā ir viszemākā uzticēšanās pensiju sistēmas ilgtspējai un strādājošie diezgan skeptiski vērtē valsts spēju nodrošināt viņiem pietiekami lielu pensiju vecumdienās. Savām spējām iedzīvotāji tic vairāk nekā valstij. Arī Igaunijā vairāk nekā puse strādājošo ir pārliecināti, ka viņi paši spēs sev nodrošināt ienākumus pensijas vecumā.
Pārliecība
Interesanti, ka Latvijas iedzīvotāji pēc pārliecības rādītāja par pietiekamiem ienākumiem pensijas vecumā un iespējām nodoties atpūtai vecumdienās apsteidz lietuviešus, tomēr visās Baltijas valstīs vairāk nekā puse strādājošo uzskata, ka viņu finansiālā situācija vecumdienās nebūs būtiski labāka par to, kāda tā ir šodienas pensionāriem.
26 % strādājošo Igaunijas iedzīvotāju pauda pārliecību, ka viņu rīcībā pensijas vecumā būs pietiekami daudz naudas līdzekļu. Latvijā un Lietuvā tik pozitīvs skatījums attiecībā uz ienākumiem nākotnē ir mazāk nekā piektdaļai jeb 18 % strādājošo.
Rīcība
Izteikti zemā rīcības kritērija vērtība liecina, ka visās Baltijas valstīs masveidīgi tiek piekopta "strausa politika", it īpaši tas attiecināms uz Latvijas iedzīvotājiem. Aptaujas dati rāda, ka Baltijas valstīs procentuāli visvairāk Lietuvas iedzīvotāju (39 % no strādājošajiem) krāj savai pensijai. Procentuāli vismazāk pensijas uzkrājumu veidotāju – tikai 18 % – ir Latvijā. Tāpat Latvijā visvairāk ir arī tādu iedzīvotāju, kas nekad nav krājuši un arī neplāno krāt naudu savām vecumdienām. Iedzīvotājiem gan ir izveidojies maldīgs priekšstats, ka krāt var tikai bagāti cilvēki. Liela daļa iedzīvotāju uzskata, ka viņu ienākumiem jābūt ievērojami lielākiem, lai viņi varētu sākt uzkrāt naudu savām vecumdienām.
Nabadzības risks nākotnē
Ņemot vērā, ka iedzīvotāji dara ļoti maz valsts pensijai alternatīvu ienākumu avotu nodrošināšanā, vairākumam ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumdienās būs jāiztiek ar tiem līdzekļiem, ko nodrošinās valsts. Turklāt būtiskam skaitam strādājošo šobrīd ir ļoti mazi ienākumi (Latvijā ir liels skaits strādājošo, kuri saņem minimālo algu vai pat mazāk), kas faktiski nozīmē arī mazu pensiju nākotnē. Daļa strādājošo gan saņem arī „aplokšņu algas”, tāpēc viņu patiesie ienākumi ir lielāki nekā oficiālie. Tomēr arī šie strādājošie ir kūtri uzkrājumu veidotāji.
Ņemot vērā strādājošo pašreizējo ienākumu apmēru un viņu pensijas uzkrājumus, kā arī citas alternatīvas ienākumu palielināšanai vecumdienās, var aplēst strādājošo ienākumus pensijas gados un novērtēt, kāds būs viņu dzīves līmenis vecumdienās. Pieņemot, ka ienākumu apmērs, kas mazāks par 60 % no vidējās algas valstī, ir uzskatāms par relatīvās nabadzības slieksni, iespējams novērtēt, cik lielai daļai iedzīvotāju būs nepietiekami ienākumi vecumdienās. Aprēķini liecina, ka 43 % Latvijas strādājošo vecumā no 30 līdz 55 gadiem nākotnē var būt pakļauti nabadzības riskam, jo viņu ienākumi būs mazāki nekā relatīvās nabadzības slieksnis. 28 % strādājošo atrodas vidēja riska zonā, jo viņu ienākumi vecumdienās varētu būt nedaudz virs 60 % no vidējās algas. Savukārt 29 % strādājošo ienākumi pensijas gados varētu pārsniegt 80 % no vidējās darba samaksas – viņi šobrīd atrodas vistālāk no relatīvās nabadzības sliekšņa.
Par pētījumu:
Aptauja Baltijas valstīs veikta 2014. gada novembrī sadarbībā ar pētījumu kompāniju TNS, pielietojot datorizētās telefonintervijas. Kopumā Baltijā tika aptaujāti 1800 strādājošie iedzīvotāji jeb 600 respondenti katrā valstī vecumā no 30 līdz 55 gadiem. Metodoloģija izstrādāta sadarbībā ar SSE Riga.
