Trīs no četriem mājokļa kredīta ņēmējiem Baltijā ir jaunāki par 42 gadiem
Mājokļa iegāde visbiežāk notiek laikā, kad cilvēki jau nostiprinājuši savu profesionālo un finansiālo situāciju, liecina SEB bankas apkopotie Baltijas dati. Visaktīvākā kredītņēmēju grupa ir cilvēki vecumā no 26 līdz 42 gadiem, un kopumā aptuveni 76% jauno mājokļa kredītu klientu Baltijā ir jaunāki par 42 gadiem.
Vecuma grupā no 26 līdz 42 gadiem tiek noformēti arī lielākie mājokļa kredīti. Baltijā šīs vecuma grupas klienti vidēji aizņemas gandrīz 155 tūkstošus eiro, savukārt pēc 42 gadu vecuma vidējais aizdevuma apjoms pakāpeniski samazinās.
Lai gan mājokļa kredīta ņēmēju vidū sastopami dažādu profesiju pārstāvji, vairāk nekā puse jeb 54% klientu Baltijā strādā privātajā sektorā. Viņu vidējie ienākumi sasniedz aptuveni 2150 eiro mēnesī, bet vidējā mājokļa kredīta summa ir 120 tūkstoši eiro. Aiz privātā sektora darbiniekiem seko publiskajā sektorā strādājošie un dažādu nozaru profesionāļi. Savukārt lielākās mājokļa kredītu summas visbiežāk aizņemas pašnodarbinātie, vadītāji un augsti kvalificēti speciālisti, kuru vidējā aizdevuma summa sasniedz aptuveni 140 tūkstošus eiro.
Latvijā tipiskais mājokļa kredīta klients ir 33 gadus vecs privātā sektora darbinieks ar vidējiem ienākumiem ap 2250 eiro mēnesī. Viņa vidējā aizdevuma summa sasniedz 94 000 eiro, bet vidējais kredīta termiņš ir 21 gads.
“Mājokļa iegāde visbiežāk notiek dzīves posmā, kad cilvēki ir nostiprinājušies darba tirgū, veido ģimeni un plāno savu dzīvi ilgākā termiņā. Tas atspoguļojas arī datos – vecumā no 26 līdz 42 gadiem redzam gan vislielāko kredītņēmēju aktivitāti, gan lielākās aizdevumu summas. Savukārt vēlākos dzīves posmos klienti biežāk izvēlas īsākus atmaksas termiņus un mērenākas kredītsaistības,” norāda SEB bankas Mājokļu finansēšanas nodaļas vadītājs Māris Opincāns.
Mainoties vajadzībām, mainās arī mājoklis
Latvijā mājokļu iegāde ar bankas finansējumu joprojām ir izteikti koncentrēta galvaspilsētā – 62% mājokļu, kas iegādāti ar SEB bankas finansējumu, atrodas Rīgā. Salīdzinājumam – Viļņā atrodas 43% no visiem Lietuvā iegādātajiem īpašumiem, bet Tallinā – 31%.
Dati arī rāda, ka mājokļa kredīts bieži nav vienreizējs dzīves lēmums. Baltijā 14% klientu pēc vairākiem gadiem atgriežas bankā pēc nākamā. Ja pirmo mājokļa kredītu cilvēki vidēji noformē 33 gadu vecumā, tad otro – aptuveni 40 gadu vecumā. Iegādājoties nākamo mājokli, klienti biežāk izvēlas privātmāju un kredītu noformē kopā ar līdzaizņēmēju.
“Mājoklis šodien vairs nav tikai jumts virs galvas. Cilvēki arvien vairāk domā par to, cik ērta būs ikdiena: cik maksās apkure, vai plānojums būs piemērots ģimenei, cik tuvu ir bērnudārzs, skola, sabiedriskais transports, veikali un zaļā zona. Arvien lielāka nozīme ir arī sajūtai, ka mājoklis atbilst cilvēka dzīvesveidam, ne tikai budžetam. Tāpēc lēmums pārcelties uz jaunu mājokli bieži vien nav saistīts tikai ar kvadrātmetriem. Tas ir lēmums par ērtāku rītu, mazākiem komunālajiem maksājumiem, drošāku vidi bērniem, iespēju strādāt no mājām vai vienkārši dzīvot vietā, kur cilvēks jūtas labāk,” noslēdz Māris Opincāns.
