SEB Finanšu labklājības indekss: Cilvēki bez uzkrājumiem biežāk vērtē savu finanšu situāciju kā sliktu

Latvijas iedzīvotāju vērtējums par viņu finanšu situāciju ir cieši saistīts ar to, vai un cik regulāri viņi veido uzkrājumus. SEB bankas veiktās aptaujas dati* rāda, ka kopumā gandrīz puse iedzīvotāju (48%) savu pašreizējo finanšu situāciju raksturo kā vidēju, bet katrs ceturtais to vērtē kā drīzāk labu. Savukārt gandrīz katrs sestais (17%) to vērtē kā drīzāk sliktu, bet 5% – kā ļoti sliktu. Vien aptuveni 5% respondentu ir pilnībā apmierināti ar savu pašreizējo finanšu situāciju.

“Šis vērtējums ir cieši saistīts ar to, vai un cik regulāri iedzīvotāji veido uzkrājumus. Aptaujas dati liecina, ka vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzkrājumus veido regulāri – 28% atliek naudu katru mēnesi, bet vēl 27% krāj regulāri, lai gan ne katru mēnesi. Tieši šajā iedzīvotāju grupā dominē vidējs vai pozitīvs finanšu situācijas vērtējums, savukārt negatīvs noskaņojums sastopams salīdzinoši reti. Pretēji tam 14% respondentu norāda, ka uzkrājumus neveido vispār, un tieši šajā grupā koncentrējas augstākais īpatsvars cilvēku, kuri savu finanšu situāciju raksturo kā sliktu vai ļoti sliktu. Kopumā iezīmējas skaidra tendence – jo regulārāk cilvēki veido uzkrājumus, jo pozitīvāk viņi vērtē savu pašreizējo finanšu situāciju neatkarīgi no ienākumu līmeņa,” aptaujas datus komentē SEB bankas finanšu pratības mentore Linda Šablinska.

Piektdaļai iedzīvotāju ienākumi pietiek vien pirmās nepieciešamības precēm

Vērtējot savu pašreizējo situāciju, gandrīz puse iedzīvotāju (45%) norāda, ka viņu ienākumi ļauj segt ikdienas izdevumus pārtikai un apģērbam un reizēm pat nedaudz uzkrāt, taču neļauj uzreiz veikt lielākus pirkumus, piemēram, iegādāties sadzīves tehniku. Vienlaikus 15% iedzīvotāju atzīmē, ka ienākumi pietiek vien pārtikai, bet vēl ap 3% – ka nepietiek pat pārtikas iegādei.

Sievietes biežāk nekā vīrieši norāda uz grūtībām segt ikdienas vajadzības, savukārt vīrieši biežāk atzīmē, ka var atļauties lielākus pirkumus. Visizteiktākais finansiālais spiediens vērojams vecuma grupā no 30 līdz 59 gadiem, savukārt reģionālā griezumā Rīgā dzīvojošie biežāk nekā mazpilsētu un lauku iedzīvotāji jūtas finansiāli stabilāki.

“Fakts, ka gandrīz puse sabiedrības dzīvo bez iespējas veikt lielākus pirkumus un tikai daži procenti jūtas patiesi finansiāli brīvi, nozīmē, ka pat neliels cenu kāpums vai neparedzēti izdevumi var ātri radīt nopietnu spriedzi mājsaimniecību budžetos. Tieši tāpēc pat neliela “finanšu drošības spilvena” esamība šādās situācijās kļūst izšķiroši svarīga, īpaši visneaizsargātākajām iedzīvotāju grupām. Tā ne tikai palīdz segt izmaksas neparedzētās situācijās, bet, kā liecina aptaujas dati, sniedz arī lielāku drošības sajūtu un pārliecību par rītdienu,” noslēdz Linda Šablinska.

*Iedzīvotāju aptauju pēc SEB bankas pasūtījuma šī gada februārī veica uzņēmums Norstat. Tajā piedalījās 1008 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.