Auto iegāde un patstāvīga dzīve: kam aizņemas Baltijas jaunieši

SEB bankas dati par 2025. gadā piešķirtajiem patēriņa kredītiem Baltijas valstīs liecina, ka jaunieši vecumā līdz 25 gadiem visbiežāk aizņemas mobilitātes un dzīves kvalitātes uzlabošanai.

Pirmais auto – galvenais mērķis, īpaši Latvijā

Visās trīs Baltijas valstīs jaunieši līdz 25 gadu vecumam visbiežāk patēriņa kredītu izmanto automašīnas iegādei. Latvijā šī kategorija veido 49% no visiem 2025. gadā jauniešiem piešķirtajiem patēriņa kredītiem, kas ir augstākais rādītājs Baltijā. Vidējā aizdevuma summa automašīnai Latvijā sasniedz 5000 eiro, bet vidējais atmaksas termiņš ir ap 4-5 gadiem.

Lietuvā auto iegādei paredzētie kredīti veido 44% no visiem patēriņa aizdevumiem, vidējā summa – 5100 eiro. Savukārt Igaunijā – 46%, un vidējā summa ir vēl augstāka – 6300 eiro. 

“Lai gan auto iespējams iegādāties arī līzingā, jaunieši nereti izvēlas patēriņa kredītu. Šādu lēmumu var ietekmēt vairāki faktori – līzingam parasti nepieciešama pirmā iemaksa, turklāt līzingā biežāk tiek finansēti dārgāki spēkrati, ko jaunieši, varbūt, nevar atļauties vai arī negrib kā pirmo ņemt dārgāku auto. Bet kopumā šis ir rādītājs, ka jauniem cilvēkiem īpaši svarīga ir patstāvība un mobilitāte. Auto sniedz iespēju vieglāk savienot darbu un studijas, dzīvot piepilsētā vai citā pilsētā. Nav nejaušība, ka auto ir arī viens no trim galvenajiem jauniešu uzkrājumu mērķiem,” skaidro SEB bankas jauniešu piedāvājuma vadītāja Linda Šablinska.

Otrajā vietā – dažādas personīgās vajadzības

Otrajā vietā pēc aizdevuma mērķa ierindojas kredīti dažādām vajadzībām, kuras jaunieši detalizēti nenorāda. 2025. gadā Latvijā šādi aizdevumi veidoja gandrīz 24%, Lietuvā – ap 28%, bet Igaunijā – gandrīz 20% no visiem jauniešiem izsniegtajiem patēriņa kredītiem. Šo aizdevumu vidējā summa nepārsniedz 3500 eiro, un atmaksas termiņš parasti ir īsāks nekā automašīnas kredītiem – visbiežāk 3-4 gadi.

“Šādi aizdevumi parasti tiek izmantoti izglītībai, veselībai vai ikdienas dzīves uzlabošanai, piemēram, datortehnikas iegādei. Tas vēlreiz apstiprina, ka pirmie patstāvīgās dzīves gadi prasa papildu ieguldījumus – līdzekļus, lai nodrošinātu nepieciešamos resursus gan mācībām, gan patstāvīgai dzīvei. Tāpēc prātīgi būtu vēl skolas laikā kopā ar vecākiem meklēt risinājumus, kā uzkrāt papildu līdzekļus pirmajiem patstāvīgās dzīves gadiem,” turpina Linda Šablinska. 

Trešajā vietā – mājokļa uzlabošana un mēbeles

Trešajā vietā ierindojas mājokļa remonts un mēbeļu iegāde. Latvijā pērn šādi kredīti veidoja 16% no visiem patēriņa aizdevumiem jauniešiem līdz 25 gadiem. Arī šeit vidēja summa ir ap 5000 eiro, bet atmaksas termiņš – ap četriem gadiem. 

Lietuvā mājokļa labiekārtošanas aizdevumu vidējā summa ir 6200 eiro, bet Igaunijā – ap 6000 eiro.
Interesanti, ka jaunieši mēdz aizņemties arī ceļojumiem, taču šī mērķa nozīme dažādās valstīs atšķiras. Lietuvā ceļojumi veido ap 4% no visiem jauniešiem izsniegtajiem aizdevumiem un ieņem ceturto vietu. Latvijā tie ir sestajā vietā un veido gandrīz 2%, bet Igaunijā – septītajā vietā ar 3%. Aizdevumi ceļojumiem parasti nav lieli – no 1200 līdz 2000 eiro, un aizdevuma termiņš nepārsniedz 3 gadus. 

Vidējā kredīta summa lielākā Igaunijā, zemākā – Latvijā
Visaugstākā vidējā patēriņa kredīta summa jauniešiem līdz 25 gadu vecumam ir Igaunijā – ap 5400 eiro, zemākā – Latvijā (ap 4600 eiro). Vidēja summa Lietuvā ir ap 4900 eiro. 

“Lai gan jauniešu segments veido salīdzinoši nelielu daļu no kopējā patēriņa kredītu portfeļa, realitāte ir tāda, ka finanšu saistības nereti jāuzņemas jau pašā patstāvīgās dzīves sākumā. Tas vēlreiz atgādina par nepieciešamību prast izvērtēt, kad aizņemties ir lietderīgi un kā to darīt atbildīgi. Šobrīd gan redzam, jauniešu aizņemšanās Baltijas valstīs nav impulsīva – tā visbiežāk ir saistīta ar skaidri definētiem un praktiskiem mērķiem. Tas ir svarīgi, jo neapdomīgi lēmumi jaunībā var radīt ilgtermiņa sekas, īpaši, ja nākotnē plānots, piemēram, iegādāties mājokli. Ir būtiski ar neapdomīgiem soļiem nesabojāt savu kredītvēsturi,” noslēdz Linda Šablinska.