Latvijas jaunieši nevēlas strādāt līdz valstī noteiktajam pensijas vecumam

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju vēlētos doties pensijā pirms valstī noteiktā pensionēšanās vecuma. Šī vēlme ir īpaši izteikta jauniešu vidū (18-29 gadi), no kuriem 25% vēlētos pensionēties līdz 50 gadu vecumam, bet 26% - vecumā no 50 līdz 55 gadiem. Vien 9% Latvijas iedzīvotāju būtu gatavi turpināt strādāt līdz pensijas vecumam, pat ja viņiem būtu iespēja pensionēties ātrāk, liecina SEB bankas un Norstat Latvija aptauja.* 

Ja vien būtu finansiālā iespēja, aptuveni 20% Latvijas iedzīvotāju vēlētos doties pensijā 51–55 gadu vecumā, bet 28% – 56–60 gadu vecumā. Savukārt 11% gribētu pārtraukt darba gaitas vēl pirms 50 gadu sasniegšanas. Vienlaikus dati liecina, ka vīrieši kopumā ir gatavi strādāt nedaudz ilgāk nekā sievietes. Piemēram, vecumā līdz 60 gadiem pensijā vēlētos doties 63% sieviešu un 54% vīriešu. Pārējie vīrieši ir gatavi strādāt ilgāk.

Īpaši izteiktā vēlme strādāt mazāk, nekā tas ir noteikts valstī, ir jauniešu vidū: starp respondentiem vecumā no 18 līdz 29 gadiem vairāk nekā puse (51%) nevēlētos strādāt ilgāk par 55 gadiem, savukārt 30–39 gadus vecu iedzīvotāju vidū tā domā 42%. Tikai 7% divdesmitgadnieku būtu ar mieru doties pensijā valstī noteiktajā vecumā, bet starp trīsdesmitgadniekiem tādu ir divreiz mazāk (4%).

“Investoru festivāla” organizatore Inta Buša norāda, ka šāda sabiedrības attieksme arvien biežāk tiek saistīta ar tā dēvēto “FIRE” kustību (Financial Independence, Retire Early). Tās pamatā ir mērķtiecīga finanšu neatkarības sasniegšana, kas ļauj doties pensijā agrāk un dzīvot no uzkrājumiem vai pasīvajiem ienākumiem. “Ja cilvēki vēlas pensionēties agrāk, vienīgais risinājums ir ilgtermiņa finanšu plānošana un investīcijas. Tas nozīmē uzņemties atbildību un sākt veidot kapitālu daudz agrāk nekā tradicionālajā pensiju modelī,” viņa piebilst. 

Tomēr aptaujas dati rāda: septiņi no desmit Latvijas iedzīvotājiem vēlētos doties pensijā agrāk, nekā šobrīd noteikts likumā, tomēr vienlaikus 31% aptaujāto neveic ieguldījumus un neplāno to sākt.

Lielākais šķērslis ieguldīšanai Latvijā joprojām ir brīvo līdzekļu trūkums – vairāk nekā puse aptaujāto uzskata, ka nevar atļauties regulāri investēt (53%). Otrs biežākais iemesls ir zināšanu un pārliecības trūkums (36%). Daļa iedzīvotāju arī atzīst, ka baidās zaudēt naudu (22%) vai tiem šobrīd ir citas finanšu prioritātes, piemēram, kredītu atmaksa un ikdienas izdevumi (28%). Tajā pat laikā vērojami arī pozitīvi signāli: daudzi cilvēki pieļauj investīciju uzsākšanu nākotnē, lai gan to atliek uz vēlāku laiku.

“Ieguldīšana ir ilgtermiņa pasākums. To ir īpaši svarīgi saprast jauniešiem, kuriem vēl ir daudz laika. Ja ir vēlme uzkrāt pietiekamu kapitālu, lai dotos pelnītā atpūtā vēl pirms pensijas vecuma, pirmie soļi jāsper pēc iespējas agrāk. Sākt ieguldīt var kaut vai ar desmit eiro mēnesī, taču svarīgi to darīt regulāri vairāku gadu garumā, pakāpeniski palielinot iemaksas līdz ar ienākumu pieaugumu. Atšķirībā no naudas krāšanas “zeķē” vai parastajā bankas kontā, ieguldīšanā būtiska loma ir saliktajiem procentiem jeb faktam, ka nauda pelna naudu. Piemēram, sākot ieguldīt 20 gadu vecumā ar 25 eiro mēnesī un ik pēc pieciem gadiem dubultojot ikmēneša ieguldījuma summu līdz tā sasniedz 200 eiro, līdz 50 gadu vecumam iespējams uzkrāt kapitālu virs 108 tūkstošiem eiro, pieņemot, ka gada ienesīgums ir 7%. Ja visu šo laiku būtu krāts “zeķē”, summa būtu vien 46,5 tūkstoši eiro. Var rēķināt arī otrādi – vispirms noteikt vēlamo mērķa summu un izstrādāt piemērotu ieguldīšanas stratēģiju. Tomēr pamatprincips paliek nemainīgs – ilgtermiņš un regularitāte,” skaidro SEB bankas uzkrājumu, ieguldījumu un pensiju piedāvājuma vadītājs Oļegs Andrejevs.

I. Buša piebilst: “Redzam arī, ka joprojām aktuāls ir zināšanu un pārliecības trūkums. Tāpēc, lai iedvesmotu spert pirmos soļus investīciju pasaulē, jau otro gadu tradicionālā Investoru festivāla ietvaros sadarbībā ar SEB banku nodrošinām īpašu bezmaksas skatuvi jauniem investoriem. Aicinām ikvienu, kam ir interese sākt investēt un smelties iedvesmu no piedzejošiem ekspertiem un praktiķiem, rezervēt bezmaksas biļeti uz “Jauno investoru skatuvi”.

Šogad Investoru festivāls notiks 6. jūnijā VEF Kvartālā. Investoru festivālā 2026 finanšu eksperti, uzņēmēji un ieguldītāji uz trīs skatuvēm – galvenās, tehnoloģiju un jauno investoru - diskutēs par to, kā veidot kapitālu ilgtermiņā un nodrošināt sev lielāku brīvību nākotnē. Pasākuma organizatori uzsver: ja sabiedrībā pieaug vēlme pēc agrākas pensionēšanās un lielākas finanšu neatkarības, investīciju pratība kļūs par vienu no svarīgākajām prasmēm.

Par Investoru Festivālu

Investoru festivāls ir ikgadējs pasākums, kurā vienuviet satiekas investori, uzņēmēji un finanšu jomas eksperti, lai dalītos pieredzē, analizētu aktuālās tirgus tendences un meklētu jaunas investīciju iespējas. Pasākums piedāvā izglītojošas sesijas, praktiskas meistarklases un diskusijas par būtiskiem finanšu jautājumiem, vienlaikus radot vidi vērtīgai tīklošanai un ideju apmaiņai gan iesācējiem, gan pieredzējušiem investoriem. 

Šā gada Festivāls notiks 6. jūnijā VEF Kvartālā.   

*Aptauju 2026.gada februārī veica Norstat Latvija. Tajā piedalījās 1008 respondenti visā Latvijā vecumā no 18 līdz 74 gadiem.