SEB banka: pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuri plāno sākt investēt finanšu instrumentos
Šogad ir pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuri tuvāko sešu mēnešu laikā plāno vai apsver iespēju sākt investēt naudu dažādos finanšu instrumentos, liecina SEB bankas veiktā aptauja*. Šobrīd dažādos finanšu instrumentos investē 36% Latvijas iedzīvotāju, bet tuvākā pusgada laikā šādu iespēju apsver vēl teju piektā daļa jeb 18% to, kuri līdz šim nav ieguldījuši savu naudu.
Visbiežāk iegulda pensiju 3. līmenī un dzīvības apdrošināšanā
Visbiežāk iedzīvotāji izvēlas investēt savā nākotnē, ieguldot naudu pensiju 3. līmenī – to dara vairāk nekā puse jeb 59% to, kuri iegulda naudu. Aptuveni trešā daļa jeb 32% izvēlas veikt iemaksas uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā. Pensiju trešajā līmenī visaktīvāk iegulda iedzīvotāji vecumā no 50 līdz 59 gadiem, savukārt uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā investē 40 līdz 49 gadus vecie iedzīvotāji.
Salīdzinoši neliela daļa no tiem, kuri iegulda naudas līdzekļus finanšu instrumentos, dod priekšroku riskantākiem instrumentiem – akcijām (18%) un investīciju fondiem (13%). Akcijās galvenokārt investē jaunieši no 18 līdz 29 gadu vecumam (32%), savukārt investīciju fondos vienlīdz aktīvi iegulda teju visu vecuma grupu pārstāvji.
“Redzam, ka biežāk iedzīvotāji ir gatavi ieguldīt savus pašreizējos naudas līdzekļus drošākos un stabilākos finanšu instrumentos, rūpējoties par to, lai, sasniedzot senioru vecumu, viņi spētu saglabāt optimālu dzīves līmeni. Savukārt, jaunāka auditorija ir gatavi uzņemties lielāku risku un labprāt iegulda riskantākos, bet potenciāli ienesīgākos finanšu instrumentos. Jāatceras gan, ka investēšana ir ilgtermiņa process, tāpēc sasniedzamais rezultāts arī jāvērtē ilgtermiņā, neskatoties uz īslaicīgām finanšu tirgus svārstībām” stāsta SEB bankas Privātpersonu segmenta vadītāja Elīna Kalniņa.
Privāto investoru skaits Latvijā joprojām zemākais Baltijā
Vērojama vēl kāda pozitīva tendence. Tuvākā pusgada laikā investēt vairāk nekā līdz šim plāno 7% Latvijas iedzīvotāju, kas ir par vienu procentpunktu vairāk nekā pērnā gada rudenī. Vienlaikus arī par 3 procentpunktiem, līdz 8%, samazinājies to iedzīvotāju skaits, kuri plāno samazināt investīciju apjomus.
Savukārt vēl 18% aptaujāto apsver iespēju vai jau konkrēti plāno sākt ieguldīt naudu finanšu tirgos tuvākajos sešos mēnešos. Jaunajiem investoriem saistošākie šķiet jau šobrīd populārākie ieguldījumu instrumenti, proti, 53% potenciālo investoru būtu gatavi ieguldīt pensiju 3. līmenī, 35% – dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu. Piektā daļa jeb 20% potenciālo investoru būtu gatavi ieguldīt savus brīvos naudas līdzekļus akcijās.
“Arī vērtējot SEB bankas klientu aktivitāti redzam, ka šobrīd klienti priekšroku dod dzīvības apdrošināšanai ar uzkrājumu un pensiju 3. līmenim. Tapāt redzam, ka līdz ar procentu likmes kāpumu ir lielākā interese par termiņnoguldījumiem – šo gan nevar saukt par ieguldīšanu, drīzāk par brīvas naudas saglabāšanu ar nelielu pelņu. Savukārt 63% aktīvo klientu ir arī uzkrājums krājkontā. Tomēr, vērtējot īsto investoru skaitu, tos, kuri iegulda naudu tādos finanšu instrumentos, ka akcijas, ETF, ieguldījumu fondi utt., var teikt, ka pērn salīdzinājumā ar 2021. gadu tas pieauga par nedaudz vairāk kā 13%. Toties šeit mēs joprojām atpaliekam no mūsu kaimiņiem. Igaunijā investoru skaits SEB bankas klientu vidū ir vairāk nekā divreiz lielāks, bet Lietuvā – vairāk nekā trīsreiz lielāks. Šo var skaidrot arī ar vietējo uzņēmumu kotēšanos biržās, kas ļaut Lietuvas un Igaunijas iedzīvotājiem izvēlēties investēt sava tirgus uzņēmumus,” noslēdz Elīna Kalniņa.
*Iedzīvotāju aptauju Latvijā pēc SEB bankas pasūtījuma 2023. gada februārī veica uzņēmums Norstat. Tajā piedalījās 1006 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
