SEB aptauja: gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju neparedzētiem izdevumiem izmanto uzkrājumus
Lielākā daļa jeb 90% sabiedrības ikdienā mēdz saskarties ar neparedzētiem izdevumiem. Nonākot šādā situācijā, teju puse jeb 47% Latvijas iedzīvotāju sāk tērēt savus uzkrājumus, liecina SEB bankas veiktā aptauja*. Savukārt 10% aptaujāto, saskaroties ar neparedzētiem izdevumiem, vēršas pēc palīdzības bankā, izmantojot kredītkarti vai ņemot patēriņa kredītu, ja nepieciešama lielāka naudas summa.
Otrs izplatītākais risinājums neparedzētu izdevumu segšanai ir citu izdevumu samazināšana, cenšoties ietaupīt, ko pielieto 40% aptaujāto. Tam seko papildu pelnīšanas iespēju meklēšana (20%) un vēršanās pēc palīdzības pie radiniekiem un paziņām (20%). Savukārt 8% respondentu neparedzēto izdevumu segšanai mēdz izmantot tā saucamo “ātro” kredītu.
“Mēs itin bieži varam nonākt situācijā, kad nepieciešams ieguldīt neplānotu summu, piemēram, veselības aprūpē, auto vai mājokļa remontā vai kaut vai papildu sezonālā apģērba iegādei. Mūsu aptaujas dati liecina, ka vien 10% respondentu atzīmē, ka viņiem parasti nav neparedzētu izdevumu. Tāpēc ir svarīgi, lai iedzīvotājiem būtu plāns, ko darīt brīžos, kad rodas neparedzēti izdevumi. Kā redzam aptaujas datos, populārākais risinājums ir sava uzkrājuma izmantošana, tāpēc ir būtiski jau savlaicīgi sākt atlikt naudas līdzekļus neparedzētu izdevumu segšanai, darīt to regulāri, tādējādi nostiprinot uzkrājumu veidošanu kā regulāru ieradumu. Uzkrājums noteikti nav summa, ko nedrīkst aiztikt – tas ir domāts tieši tam, lai segtu neparedzētus izdevumus vai realizētu kādu citu mērķi. Savukārt, izveidojot “drošības spilvenu”, var domāt tālāk un ļaut daļai savas naudas pelnīt, ieguldot to finanšu instrumentos ” skaidro SEB bankas Privātpersonu segmenta vadītāja Elīna Kalniņa.
Jau iepriekš minēts, ka teju ceturtajai daļai jeb 24% Latvijas iedzīvotāju vispār nav uzkrājumu, līdz ar to viņi ir pakļauti riskam, saskaroties ar ierasto izdevumu palielinājumu vai kādām neparedzētām situācijām, kas prasa papildu naudas līdzekļus.
Paliekot bez regulāriem ienākumiem, teju piektā daļa jeb 19% Latvijas iedzīvotāju varētu izdzīvot ar saviem pašreizējiem uzkrājumiem ilgāk par sešiem mēnešiem, 14% – no trīs līdz sešiem mēnešiem, savukārt 16% – no viena līdz trim mēnešiem.
*Iedzīvotāju aptauju Latvijā pēc SEB bankas pasūtījuma 2022. gada novembrī veica uzņēmums Norstat. Tajā piedalījās 1005 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
