Pusgada laikā finanšu “drošības spilvens” samazinājies trešdaļai iedzīvotāju

Finanšu uzkrājums, kas ļautu segt ikdienas izdevumus vismaz vienu mēnesi, šobrīd ir gandrīz pusei Latvijas iedzīvotāju. Tikmēr pārējiem finanšu “drošības spilvens” vai nu vispār nav (31%), vai ar to pietiks ne ilgāk kā vienam mēnesim (21%). Turklāt katrs trešais no tiem, kuriem uzkrājums ir, pēdējo sešu mēnešu laikā bija spiests to sākt izmantot, liecina SEB bankas veiktās aptaujas dati*.

Vīrieši nedaudz biežāk nekā sievietes izjūt lielāku finansiālo stabilitāti – finanšu uzkrājums ir 53% vīriešu un 44% sieviešu. Vienlaicīgi sievietes biežāk atzīst, ka viņām vispār nav uzkrājuma – 34% pret 28%.

Bez uzkrājuma biežāk ir jaunieši līdz 29 gadu vecumam (37%) un iedzīvotāji vecumā no 40 līdz 49 gadiem (34%). Savukārt finansiāli visdrošāk jūtas respondenti vecumā no 60 līdz 74 gadiem – šajā grupā gandrīz 60% norāda, ka viņiem ir uzkrājums vismaz vienam mēnesim, bet tikai 27% atzīst, ka uzkrājuma nav.

SEB bankas Finanšu pratības mentore Linda Šablinska skaidro: "Uzkrājuma veidošana nenozīmē uzreiz atlikt lielas summas vai būtiski mainīt savu ikdienu. Galvenais ir apzināties nepieciešamību – saņemot algu, vispirms samaksāt sev, krāt ar konkrētu mērķi un atlikt kaut nelielu summu, bet regulāri. Vienkāršākais risinājums ir automātiskais maksājums uz krājkontu. Pat 10 vai 20 eiro mēnesī, kas tiek konsekventi atlikti, var kļūt par pamatu finanšu “drošības spilvenam”. Nemanāmi papildināt uzkrājumu palīdz arī Digitālā krājkase, kurā nauda uzkrājas katru reizi, kad maksājat ar karti. Ja uzkrājumam ir konkrēts mērķis – piemēram, trīs mēnešu izdevumu segšana vai sapņu ceļojums – tas padara šo procesu jēgpilnu un motivējošu."

Uzkrājums ir palielinājies katram piektajam

Pēdējo sešu mēnešu laikā palielināt uzkrājumu ir izdevies vien katram piektajam (21%) no tiem, kuri vispār to veido. Savukārt vairāk nekā trešdaļai (36%) bija nepieciešamība uzkrājumu izmantot, līdz ar to finanšu “drošības spilvens” kļuva plānāks.
Vēl 42% aptaujāto norāda, ka viņu uzkrājums palika nemainīgs – tas nozīmē, ka pat tad, ja daļa no uzkrājuma tika izmantota, piemēram, vasaras atvaļinājumam, tā tika atjaunota.

Sievietes biežāk nekā vīrieši bija spiestas izmantot uzkrājumu, savukārt vīrieši biežāk norāda, ka viņiem izdevies uzkrājumu palielināt.

Pēc Lindas Šablinskas vārdiem, laiku pa laikam izmantot daļu no uzkrājuma ir pilnīgi normāli – tieši tam uzkrājums ir domāts. Tā ir iespēja segt neparedzētus vai tieši otrādi – plānotus izdevumus. Tomēr svarīgi pēc tam uzkrājumu atjaunot līdz līmenim, kas ļauj justies finansiāli droši.

*Iedzīvotāju aptauju pēc SEB bankas pasūtījuma 2025. gada oktobrī veica uzņēmums Norstat. Tajā piedalījās 1000 respondentu no Baltijas valstīm.