Katra trešā strādājošā sieviete uzskata, ka vēlme pēc elastīga darba negatīvi ietekmētu viņas attīstības un atalgojuma iespējas

Ņemot vērā krītošos demogrāfijas rādītājus, īpaši nozīmīgi veicināt visu darbspējīgo iedzīvotāju attīstību un pilnvērtīgu iesaisti darba tirgū. Nereti sieviešu profesionālo izaugsmi ietekmē iespēja apvienot to ar rūpēm par ģimeni. Iespējas strādāt nepilnu slodzi augstāk apmaksātos amatos Latvijā joprojām ir izteikti zemas. Un saskaņā ar SEB veikto aptauju* 35% strādājošo sieviešu Latvijā uzskata, ka lūgums pēc elastīga darba laika un iespējas strādāt arī attālināti negatīvi ietekmētu paaugstinājuma un atalgojuma iespējas.

Anita Segliņa, SEB bankas Personāla pārvaldes vadītāja: “Dzimumu vienlīdzība darba tirgū nav tikai sociāls vai ētisks jautājums – tas ir arī būtisks valsts ekonomikas attīstības priekšnoteikums. Sieviešu ienākumi gadu gaitā ir pieauguši, taču vēl aizvien ir būtiski mazāki nekā vīriešiem. To varam saistīt gan ar izteikto dzimumu segregāciju profesijās, gan sieviešu pārliecību par sevi atalgojumu sarunās ar darba devējiem, kā arī iespēju apvienot ģimenes dzīvi ar pilnvērtīgu un augsti apmaksātu darbu. Uzskatu, ka sieviešu potenciāls darba tirgū netiek pilnībā izmantots un mums vajadzētu vairāk veicināt un atbalstīt sieviešu profesionālo attīstību arī tad, kad viņu dzīvē ienāk bērni. Mani novērojumi, ka sieviešu ambīcijas šajā dzīves posmā nereti ievērojami samazinās vai arī profesionālā izaugsme saistīta ar augstu izdegšanas risku, cenšoties apvienot pilnas slodzes darbu ar rūpēm par maziem bērniem.”

Maz iespēju strādāt nepilnu slodzi

Latvijā nepilnas slodzes nodarbinātība ir ievērojami zemāka nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES). EUROSTAT dati** rāda, ka 2024. gadā Latvijā tikai 6,7% no nodarbinātajiem strādāja nepilnu slodzi, savukārt ES – 17,2%. Šī tendence liecina par darba tirgus struktūras atšķirībām un iespējām Latvijā salīdzinājumā ar citām ES valstīm.

Vairāk stāsta Anita Segliņa: “Latvijā nepilnas slodzes nodarbinātība joprojām ir salīdzinoši zema. Tam ir vairāki iemesli – gan ierobežotais nepilnas slodzes darba piedāvājums no darba devēju puses, gan sabiedrības priekšstati par pilna laika darbu kā normu. Bieži arī piedāvātie nepilnas slodzes darbi ir zemāk apmaksāti vai saistīti ar zemāku sociālo garantiju līmeni, kas attur strādājošos no šādas izvēles. Vienlaikus nereti sievietes izvēlas zemāk atalgotus darbus, ko ērtāk apvienot ar ģimenes dzīvi, vai arī nestrādā vispār. Radot vairāk augstāk apmaksātu nepilnas slodzes darba iespēju, mēs veidotu arvien iekļaujošāku darba vidi un veicinātu sieviešu izaugsmes iespējas arī laikā, kad ģimenē aug mazi bērni.”

Salīdzinot situāciju starp ES valstīm, atšķirības nodarbinātībā sievietēm ar bērniem ir vēl daudz lielākas. Proti, ja 2024. gadā aptuveni trešdaļa (31,8%) nodarbināto sieviešu vecumā no 25 līdz 54 gadiem ar bērniem ES strādāja nepilnu slodzi, Latvijā - tikai 10,5%. Igaunijā šis rādītājs bija 17,2%, savukārt Lietuvā - 7,4%.***

“Šobrīd būtu svarīgi saglabāt jau esošās attālinātā darba iespējas tirgū, kā arī attīstīt vēl elastīgākus darba laika un slodzes modeļus, kas ļautu sievietēm sabalansēt profesionālās un ģimenes dzīves vajadzības. Tāpat būtiska loma ir darba devēju izglītošanai par ieguvumiem, ko sniedz elastīga nodarbinātība – tā var palielināt darbinieku lojalitāti, motivāciju un veicināt talantu noturēšanu darba tirgū,” norāda Anita Segliņa.

*Iedzīvotāju aptauju pēc SEB bankas pasūtījuma 2025. gada aprīlī veica uzņēmums Norstat. Tajā piedalījās 1000 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
**Eurostat: https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/view/tesem100/default/table?lang=en  
***Eurostat: https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/view/lfst_hhptety__custom_16805316/default/table?lang=en