Aptauja: Kam nākotnes pensionāri plāno tērēt naudu

Baltijas valstīs pensionēšanās bieži nozīmē pieticīgāku dzīvesveidu un finansiālas grūtības – Latvijas iedzīvotāju ienākumi, aizejot pensijā, sastāda nepilnus 53% salīdzinājumā ar pēdējo darba algu. Tajā pašā laikā nepieciešamība maksāt par pārtiku, zālēm un mājokli nekur nepazūd. Tādēļ papildu uzkrājumu nozīme ir būtiska, jo arī attīstīto valstu dzīves līmenis prasa pacietību, ilgstošu darbu un gudrus ieguldījumus.

SEB bankas veiktais pētījums* atklāj, ka lielākā daļa cilvēku vecumdienās fokusēsies uz pamatvajadzību – pārtikas, komunālo maksājumu un medicīnisko izdevumu – segšanu. Tomēr daudzi vēlas saglabāt aktīvu un pilnvērtīgu dzīvesveidu gan ceļojot, gan atjaunojot savu garderobi.

Iedzīvotāji Latvijā prioritizē veselību un rēķinus, nevis ceļojumus

Latvijas iedzīvotāji sagaida, ka pensijas gados viņu būtiskākie izdevumi būs medicīniskie izdevumi (78%) un komunālie maksājumi (73%), kam seko pārtikas iegāde (66%). Savukārt Lietuvā un Igaunijā vadošās pozīcijas ieņem pārtikas un mājokļa izmaksas, bet medicīna noslēdz prioritāro tēriņu trijnieku.

Jāpiebilst, ka tēriņi apģērba iegādei, izklaidei un ceļošanai visā Baltijā tiek plānoti pieticīgāk. Ceļošanai līdzekļus būs gatavs atvēlēt vien katrs piektais (21%) Latvijas un Igaunijas iedzīvotājs, kamēr Lietuvā šī pozīcija ir nedaudz populārāka – to prioritizē 26% aptaujāto.

Interesanti, ka Igaunijā salīdzinoši biežāk tiek uzsvērta nepieciešamība segt finansiālās saistības – aizdevumu atmaksu kā svarīgu pensijas izdevumu pozīciju min 23% iedzīvotāju. Tas ir ievērojami vairāk nekā Latvijā (4%) un Lietuvā (5%), un varētu liecināt par lielāku hipotekāro vai patēriņa kredītu izplatību Igaunijas iedzīvotāju vidū.

Vecumdienām jāsāk gatavoties jaunībā

Saskaņā ar OECD datiem, līdz 2050. gadam Baltijas valstīs uz katriem 100 nodokļu maksātājiem būs aptuveni 55 pensionāri, turklāt jau šobrīd aptuveni trešdaļa pensionāru saskaras ar finansiālām grūtībām.** Eksperti lēš, ka pensiju 1. un 2. līmeņa uzkrājumi nākotnē, visticamāk, veidos tikai pusi no pirmspensijas ienākumiem.

„Laicīgi sākot rūpēties par finansiālo stabilitāti un veidojot papildu uzkrājumus pensijai, iespējams būtiski uzlabot ienākumu līmeni vecumdienās – tie, kuri sāk uzkrāt jau jaunībā, vecumdienās var nodrošināt pat līdz 80% no saviem pirmspensijas ienākumiem. Turklāt, lai uzkrājums būtu vērā ņemams, pirmkārt, svarīgi veikt regulāras iemaksas savam atalgojumam atbilstošā apjomā. Otrkārt, jāizvēlas vecumam atbilstošu ieguldījumu risku – jo jaunāks esat, jo lielāku risku varat atļauties. Visbeidzot – jāpievērš uzmanība komisijas maksai, jo zemāka maksa nozīmē, ka lielāka daļa iemaksu nonāk jūsu uzkrājumā,” norāda SEB Privātpersonu apkalpošanas pārvaldes vadītāja Zane Martina.

*Iedzīvotāju aptauju pēc SEB bankas pasūtījuma 2025. gada aprīlī veica uzņēmums Norstat. Tajā piedalījās 3004 respondenti no Baltijas valstīm.

**OECD Pensions at Glance, 2023.