Bitcoin vērtība pēdējā gada laikā strauji augusi un to iecienījuši arvien vairāk investoru un uzņēmumu. Kriptovalūtu nākotne izskatās daudzsološa, taču tām vēl jāpārvar daudzi šķēršļi, pirms kļūt par nozīmīgu finanšu sistēmas daļu.
Apdraudējums tradicionālajām valūtām?
Pirmkārt, kriptovalūtām ir vajadzīga tirgus regulēšana. Tomēr maz ticams, ka neatkarīga kriptovalūta, piemēram, Bitcoin, varētu apdraudēt tradicionālās valūtas. Toties Bitcoin var turpināt attīstīties kā alternatīva tradicionālajiem aktīviem, piemēram, zeltam.
2020. gadā, palielinoties riska apetītei un atgūstoties finanšu tirgiem, vienas no lielākajām ieguvējām bija kriptovalūtas, īpaši Bitcoin. Ja 2020. gada martā Bitcoin cena bija zem 5000 USD, tad šī gada aprīlī tā jau pārsniedza 63 000 USD. Maija vidū cena gan noslīdējusi nedaudz zem 50 000 USD.
Bitcoin ieguva arī no pieaugošajām bažām, ka masveidīgā naudas drukāšana mazinās tradicionālo valūtu vērtību, kā arī ziņām par to, ka vairāki atzīti investori un uzņēmumi ir sākuši ieguldīt kriptovalūtās.
Patlaban Bitcoin ir pieejami finanšu instrumenti, piemēram, funkcionējošs nākotnes līgumu tirgus, fondi un citi ieguldījumu produkti. Tātad Bitcoin līdzšinējais kāpums skaidrojams arī ar labvēlīgiem tirgus nosacījumiem un pieaugošai atzinībai kā tirgus aktīvam.
Vai Bitcoin burbulis var plīst?
Tāpat kā daudziem citiem aktīviem, arī Bitcoin gadījumā pastāv liels burbuļa risks. Taču analizēt Bitcoin vērtību ir īpaši sarežģīti.
Tradicionālajiem aktīviem, piemēram, akcijām, obligācijām vai nekustamajam īpašumam, ir raksturīga atdeves likme, ko var izmantot, lai aprēķinātu to vērtību attiecībā pret citiem aktīviem. Bitcoin un izejvielām, kurām trūkst šāda iespēja, ir pat neiespējami noteikt tā patieso vērtību.
Daudzām izejvielām iespējams gūt priekšstatu par to vērtības attīstību, sekojot pieprasījuma izmaiņām. Piemēram, prognozējot naftas cenu, ir zināms, cik daudz naftas tiks patērēts, ņemot vērā ekonomisko izaugsmi un citus aspektus.
Bitcoin cenu noteikt ir grūtāk, jo visām cenu prognozēm jābūt balstītām uz pieņēmumu par to, cik plaši un intensīvi šī "valūta" nākotnē tiks izmantota. Un šeit pastāv kardināli atšķirīgu uzskatu klāsts – no tiem, kas uzskata, ka Bitcoin aizstās parastās valūtas, līdz tiem, ka Bitcoin tiks aizliegts un kļūs nevērtīgs. Patiesība, iespējams, ir kaut kur pa vidu.
Galvassāpes centrālajām bankām
Pēdējos gados Bitcoin un citas kriptovalūtas ir spērušas nozīmīgus soļus, lai kļūtu par atzītu ieguldījumu aktīvu. Pērn viens no pasaules veiksmīgākajiem riska ieguldījumu fondu pārvaldniekiem Pols Tjūdors Džonss paziņoja, ka ir ieguldījis Bitcoin.
Šī gada sākumā arī autobūves uzņēmums Tesla paziņoja, ka ir nopircis Bitcoin 1,5 miljardu USD vērtībā. Savukārt pasaules lielākās kriptovalūtas biržas Coinbase akcijas, kuras tirgus vērtība pārsniedz 60 miljardus USD, nonāca Nasdaq biržā. Ir arī citi piemēri, kad uzņēmumi un bankas paziņo, ka sāks piedāvāt dažāda veida pakalpojumus kriptovalūtām.
Lai gan kriptovalūtu izplatība pieaug, tām ir arī daudz skeptiķu. Starp lielākajiem pretiniekiem ir centrālās bankas, kuras kriptovalūtas uzskata par pieaugošiem draudiem to valūtu monopoliem.
Iespējams, tās neuztraucas par Bitcoin un citām neatkarīgām kriptovalūtām. Lielākas galvassāpes tām sagādā lielo tehnoloģiju uzņēmumu plāni radīt stabilās monētas (stablecoin) jeb privātas kriptovalūtas ar fiksētu valūtas kursu pret tradicionālajām valūtām.
Visspilgtākais piemērs stabilajai monētai ir Facebook Diem (iepriekš Libra), kas faktiski varētu kļūt par draudu parastajām valūtām, ja to sāktu izmantot miljardiem cilvēku visā pasaulē.
Sākotnēji Libra bija paredzēts sākt darboties jau 2020. gada sākumā, taču projekts izraisīja lielas aizdomas ASV un Eiropas Savienībā, radot kavēšanos un izmaiņas koncepcijā. Šobrīd ir plāni laist klajā jauno variantu Diem, taču šie plāni nav akmenī cirsti, tāpēc nevajadzētu brīnīties, ja projekts iekavēsies.
Vairīšanās no konkurences
Diem un Libra kriptovalūtu problēmas ir labs piemērs tam, ka valdības un centrālās bankas nav gatavas pieņemt konkurenci. Īpaši ASV ir nopietni iemesli darīt visu, lai saglabātu dolāra kā pasaules lielākās valūtas statusu. ASV dolārus šodien izmanto gandrīz 9 no 10 globālajiem darījumiem.
Tas, ka dolārs ir tik dominējošs, dod milzīgu spēku ASV, jo tās kontrolē valūtas piegādi. Tie, kas vēlas dolārus izmantot elektroniski, ir pilnībā atkarīgi no ASV banku sistēmas, kas padara ASV ietekmi vēl lielāku.
Ne ASV, ne Eiropas Savienība, ne Ķīna vai kāda cita valsts ar savu valūtu nav ieinteresēta ļaut Bitcoin vai jebkurai citai kriptovalūtai kļūt par maksāšanas līdzekli.
Galvenais valstu ierocis ir to rīcībā esošās regulēšanas un uzraudzības sistēmas. Dažādos veidos ierobežojot kriptovalūtu lietderību vai likumību, valstis var šos draudus ierobežot. Eiropas Savienība jau ir iesniegusi projektu tam, kā varētu izskatīties kriptovalūtu tiesiskais regulējums.
Noteikumi nav nekas slikts, drīzāk tie ir pat nepieciešami. Regulācija un labāka uzraudzība ir svarīga, lai apgrūtinātu kriptovalūtu izmantošanu dažāda veida nelikumīgām darbībām, stiprinātu patērētāju aizsardzību un palielinātu prognozējamību.
Vai parādīsies vietējās e-valūtas?
Centrālās bankas ir apzinājušās, ka kriptovalūtu panākumus daļēji nosaka parasto valūtu trūkumi. Vienkārši sakot, tradicionālās valūtas ir nepiemērotas, lai apmierinātu nākotnes pakalpojumu un maksājumu prasības.
Tāpēc daudzas centrālās bankas plāno ieviest savas elektroniskās valūtas, kam būs vairāk funkciju nekā mūsdienu tradicionālajām valūtām. Zviedrijas Riksbank ir tālejoši plāni ieviest e-kronu. Ķīnā varas iestādes jau ir sākušas testus ar e-juaņu.
Tomēr nevienu no šīm valūtām skaidras naudas veidā nevarēs izmantot anonīmi, un, visticamāk, arī ārpus attiecīgās valsts robežas.
Bitcoin lielais elektrības rēķins
Ievērojama Bitcoin kritika ir, ka tās virtuālā ieguve jeb “rakšana” patērē lielu enerģijas daudzumu. 2020. gadā Bitcoin tīkls patērēja 77 TWh elektroenerģijas, kas ir vienāds mērījums ar Zviedrijas gada patēriņu.
Jo augstāk kāpj Bitcoin cena, jo vairāk pieaug interese par tās ieguvi. Pastāv uzskats, ka šis patēriņš ir enerģijas izšķiešana. Taču tieši ieguves process garantē Bitcoin blokķēdes drošību, nodrošinot, ka neviens savus Bitcoin nevar pārdot vairākas reizes.
Lielo elektroenerģijas patēriņu tādējādi var uzskatīt par tīkla drošības uzturēšanas izmaksām.
Taču tas nemaina faktu, ka elektroenerģijas patēriņš ir problēma. Šodien viena Bitcoin darījuma veikšanai nepieciešams tikpat daudz enerģijas, cik vajadzīgs aptuveni 700 tūkstošu parasto maksājumu karšu darījumu izpildīšanai.
Pieaugošā interese par klimata un ilgtspējības jautājumiem raisīs arvien lielāku uzmanību vides, sociālās un korporatīvās pārvaldības (ESG) diskusijām par Bitcoin, un milzīgais enerģijas patēriņš var kļūt par pieaugošu Bitcoin tēla problēmu.
Vienlaikus nevajadzētu par zemu novērtēt ar kriptovalūtu saistītos tehnoloģiskos jauninājumus. Ir dzirdami paziņojumi par pāreju uz energoefektīvākām metodēm drošības uzturēšanai blokķēdē, kuru pamatā nav virtuālā ieguve.
Kad ar Bitcoin varēs samaksāt veikalā?
Viens no Bitcoin Ahileja papēžiem, kas kļūst arvien redzamāks – Bitcoin īpaši labi nedarbojas kā maksāšanas līdzeklis. Papildu problēma ir lielās cenu svārstības, kas sarežģī cenu noteikšanu.
Blokķēdes tehnoloģija, uz kuras balstās Bitcoin, ir lēna. Tāpēc Bitcoin tīklam nav nepieciešamās jaudas, lai raiti apstrādātu maksājumus un darbotos kā globāls maksāšanas līdzeklis.
Pašlaik Bitcoin blokķēde apstrādā ne vairāk kā 7 darījumus sekundē. Savukārt darījuma apstiprināšana prasa 10 minūtes. Salīdzinājumam – VISA maksājumu sistēma, kurai ir jau 30 gadi, joprojām var apstrādāt 1700 darījumus sekundē. Lai arī tehniskā attīstība turpinās, jaudas problēma vēl nav atrisināta.
Viena no jomām, kur Bitcoinu izmanto kā maksāšanas līdzekli, ir dažāda veida noziedzība. Noziedzniekiem Bitcoin trūkumus kompensē tā nodrošinātā anonimitāte. Lai gan tagad tos ir iespējams izsekot, tas ir sarežģīti un prasa daudz resursu. Pastāv vēl citas kriptovalūtas, kas ir īpaši izstrādātas, lai nodrošinātu darījumu neizsekojamību.
Saskaņā ar blokķēdes analīzes firmas Chainalysis datiem 2020. gadā tikai 0,34% (2,1% 2019. gadā) no Bitcoin plūsmām varētu būt saistīti ar nelegāliem pakalpojumiem.
Tas nav daudz, taču jāpiemin, Chainalysis nespēj identificēt plūsmas, kas saistītas ar naudas atmazgāšanu vai izvairīšanos no nodokļiem.
Kriptovalūtu nelegālās izmantošanas samazināšana būs svarīga joma turpmākajā tirgus regulēšanā un uzraudzībā, ko var izmantot, lai ierobežotu izmantojamību un līdz ar to tās popularitāti.
Mūsdienu virtuālais zelts
Tā kā Bitcoin un lielāko daļu citu kriptovalūtu kā maksāšanas līdzekli izmanto samērā maz, šīs valūtas ir kļuvušas par ko tādu, kas tiek pirkts un pārdots galvenokārt kā finanšu ieguldījums.
Kā ieguldījumu aktīvs Bitcoin tradicionālajām valūtām nerada lielāku apdraudējumu par fizisko zeltu. Bitcoin drīzāk ir pārtapis par zelta ekvivalentu un konkurentu.
Bitcoin vērtība šodien pārsniedz 1 triljonu USD. Šī summa ir vienāda 11% no visa pasaulē pieejamā fiziskā zelta vērtības. Mūsdienās cilvēki zeltu izmanto kā ieguldījumu un vērtības uzkrājumu, nevis maksāšanas līdzekli. Visticamāk, ka šī ir arī Bitcoin nākotne.
Kamēr Bitcoin neapdraud tradicionālās valūtas kā maksāšanas līdzeklis, valdības un centrālās bankas visā pasaulē ļaus tam dzīvot arī turpmāk. Taču Bitcoin entuziastu sapnis, ka tas reiz iegūs pasaules kundzību valūtu tirgū, šķiet, ir tikai sapnis.
