Straujais inflācijas lēciens ne tikai krietni sadārdzina mūsu ikdienu, bet arīdzan “noēd” mūsu naudas vērtību. Raidījuma “Pēdas. Kas paliek pēc Tevis?” vadītāja Kristīne Garklāva devās pie SEB bankas ekspertiem, lai noskaidrotu, kā ilgtermiņā vairot naudas vērtību un saplānot mājsaimniecības budžetu.
Olas, grozi un lidmašīnas
“Nevienā augstskolā nav sertificēta gaišreģu programma,” norāda SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Andris Lāriņš. Tāpēc dažkārt naudu gadās pazaudēt arī ieguldījumu pasaules lietpratējiem. Taču, ir vairāki pamatprincipi, kas ļauj pēc iespējas samazināt ar investīcijām saistītos riskus. Viens no tiem – nelikt visas olas grozā, nelikt visus grozus vienā lidmašīnā.
Finanšu pasaulē allaž ir neparedzama, neslēpj A. Lāriņš. Taču relatīvi mierīgākiem laikiem allaž sekojuši satraukuma pilnāki periodi. “Ekonomika attīstās cikliski. Ir joks par klavierēm – balts taustiņš, melns taustiņš un tad vāks. Mums bija ļoti ilgs periods ar relatīvi lētu naudu. Centrālās bankas atbalstīja ekonomiku, gribēja ekonomikas izaugsmi, pandēmijas laikā bija pabalsti darba vietu saglabāšanai. Šobrīd ir redzams, ka ekonomika ir ieskrējusies, bet cenas ir ieskrējušās vēl vairāk. Ja mēs visi jūtam, ka varētu būt sliktāk, tad tam ir drusciņ jāgatavojas,” stāsta A. Lāriņš.
Viens no biežākajiem jautājumiem, ko uzdod finanšu jomas ekspertiem, ir par piemērotāko brīdi nekustamā īpašuma iegādei. A. Lāriņš uzsver, ka šobrīd neviens nesagaida 2008. gada finanšu krīzi, jo kreditēšana kļuvusi ievērojami pragmatiskāka. “Lai gan atsevišķos segmentos iespējams cenu kritums, principā – pat ja nākamgad inflācija būs 0%, tas nozīmē, ka būs šī brīža cenu līmenis. Ja nesagaidāt milzīgu cenu kritumu, tad var pirkt, jo, gaidot ilgāk, ir lielāks risks cenām kāpt,” bilst SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs.
Kaut gan “lieka nauda” neeksistē, A. Lāriņš rosina brīvākos līdzekļus “salikt pa kabatām”, jo nevar paredzēt, kas notiks nākotnē. Piemēram, var atvērt krājkontu, izmantot indeksu fondu priekšrocības, kā arī atstāt naudas rezervi savā norēķinu kontā. Dažkārt visvērtīgākā investīcija ir paša personīgā izaugsme, piemēram, apgūstot jaunas prasmes kursos vai augstskolā, kas ļaus kāpt augstāk pa karjeras kāpnēm un celt ienākumu līmeni.
Salīdzinot ar 2022. gada janvāri, šobrīd ir daudz piemērotāks brīdis sākt investēt, uzsver A. Lāriņš. Proti, finanšu tirgus, baidoties no bargas ziemas un inflācijas negatīvās ietekmes, ir pieredzējis vērtspapīru cenu kritumu. “Sākot investēt pie cenu krituma, jūs pērkat visu lētāk. Investēšana nav viena gada vai pusgada plāns. Pieņemsim, sakrāt bērna izglītībai 10 gadus uz priekšu ir pietiekams periods, kad var riskēt arī ar augstāka riska instrumentiem,” vērtē eksperts.
Viņš gan piekodina, ka neeksistē pilnīgi drošs finanšu instruments, kas garantētu, ka naudas vērtība visu laiku augs. Neizbēgami, ka parastā kontā glabātas naudas vērtību nemitīgi drupina inflācija. Tiesa, arī finanšu tirgū ir svārstības, kad investīcijas zaudē vērtību, taču ilgtermiņā, proti, 50 un 100 gadu periodā, vienmēr ir bijusi izaugsme.
Holivudas filmas var radīt maldīgu priekšstatu, ka investēšanai nepieciešami miljoni. Taču, kā norāda A. Lāriņš, realitātē iespējams veiksmīgi sākt ieguldīt kaut ar 1 eiro. Atrisināt investēšanas tehniskās nianses ir gaužām vienkārši. Vislielākos izaicinājumus visbiežāk sagādā izvēle, ko un kā darīt. “Vai nu jālasa grāmatas, vai jāiet konsultēties,” stāsta A. Lāriņš, piekodinot, ka nevajag akli paļauties uz milzīgas peļņas solītājiem – risks un peļņa iet roku rokā, un neviens nezina, kuram instrumentam attiecīgajā brīdī veiksies vislabāk.
Roboinvestors – sāciet ieguldīt vienkāršāk
50/30/20 princips
Budžeta plānošanai ir dažādas metodes. Atliek vien izvēlēties sev piemērotāko. Ja dzīvojat kopā ar partneri, jāvienojas par ienākumu dalīšanu – vai visus ienākumus liksiet kopējā “maciņā”, vai arī vienosieties par konkrētu summu, ko atvēlēsiet kopējam budžetam.
Viena no populārākajām budžeta plānošanas metodēm ir 50/30/20 pieeja. Tā paredz, ka no mēneša ienākumiem 50% jāatvēl pamatvajadzībām – pārtikai, īrei, komunālo maksājumu segšanai, transportam, u.c. Savukārt hobijiem, iepirkumiem un maltītēm ārpus mājas jānovirza 30% no ikmēneša ienākumiem. Visbeidzot atlikušie 20% ienākumu jāatliek uzkrājumiem, ko izmantot neparedzētu izdevumu segšanai.
SEB Skolu vēstnešu programmas vadītāja Ance Āboliņa norāda, ka pati pirmā lieta, kas ģimenei jādara – jāsāk runāt par finansēm. “Esmu ievērojusi, ka ļoti daudzi jaunieši saka – mani vecāki par to nerunā, negrib atklāt kādas lietas. Arī pāriem, uzsākot kopdzīvi, nevajag kautrēties un domāt, ka tā ir pārāk sensitīva tēma,” mudina A. Āboliņa.
Savu budžetu A. Āboliņa piefiksē Excel tabulā. “Sāku ar kladīti. Pierakstīju katru izdevumu. To es iemācījos no mammas. Pēc tam svītroju, ka šokolādi taču varēja nepirkt. Es zināju visu, kur mana nauda aiziet. Tagad jau tas ir Excel. Jauniešiem varbūt labāk patiks lietotnes,” stāsta A. Āboliņa.
Viņa arīdzan aicina daļu ikmēneša ienākumu novirzīt uzkrājumiem jeb tā dēvētajam “drošības spilvenam”, uz kura piezemēties un atsperties nepieciešamības gadījumā. Lai gan 50/30/20 princips paredz, ka uzkrājumiem jānovirza 20% ikmēneša ienākumu, A. Āboliņa piebilst – šī summa katrā gadījumā var būt atšķirīga. Piemēram, ekskluzīvāka dzīvesveida pārstāvjiem “drošības spilvenā” varētu būt pat 10 000 eiro, bet cits droši jutīsies jau ar 1000 eiro kontā.
Turklāt budžets nav iecirsts akmenī, atgādina A. Āboliņa. To regulāri nepieciešams pārskatīt un koriģēt, meklējot veidus, kā pilnveidoties.
Raidījumu “Pēdas. Kas paliek pēc Tevis?” par budžeta plānošanu varat noskatīties TV3 Play mājaslapā.
