Switch to mobile version. Augšup

Ekonomiskā vide - 19.05.2021
attīstības prognozes | nordic outlook | koronavīruss | ekonomika

Video: Kādas vēsmas gaidāmas Latvijas un pasaules ekonomikā

Video: Kādas vēsmas gaidāmas Latvijas un pasaules ekonomikā Foto: Nicole Wilcox, Unsplash

Inflācija, nodarbinātība, akciju tirgus, izejvielas, starptautiskā tirdzniecība un vakcinācija pret Covid-19 – šie pīlāri lielā mērā diktēs ekonomikas attīstību kopumā. Kā turpmākie gadi varu izvērsties Latvijā un citviet pasaulē?

SEB bankas jaunākajā pasaules un Baltijas ekonomikas apskatā “Nordic Outlook” prognozēts, ka ekonomika šogad pieaugs par 5,9% salīdzinājumā ar februārī prognozētajiem 5% un 4,3% 2022. gadā. Tādējādi ekonomikas prognozes ir mainījušās pozitīvā virzienā un līdzsvarota atveseļošanās sāksies 2021. gada otrajā pusē.

Ekonomikas kļuvušas noturīgākas un pielāgošanās stratēģijas ļauj veiksmīgi turpināt darba dzīvi. Lielāks pieprasījums pēc patēriņa precēm ir uzturējis apstrādes rūpniecību, un arī citas ekonomikas nozares ir atradušas jaunus veidus, kā saglabāt aktivitāti pastāvīgu ierobežojumu apstākļos.

“2021. gada pirmais ceturksnis nebija tik vājš, kā sākotnēji prognozēts, atsverot pandēmijas negatīvās sekas otrajā ceturksnī. Lielākajās Rietumeiropas ekonomikās ierobežojumus pamazām atvieglo, un strauji tuvojamies brīdim, kad vakcinācijas process noteiks ekonomisko sniegumu. Tomēr nevar izslēgt, ka dažādi iemesli, piemēram, jaunas vīrusa mutācijas, rezistence pret vakcināciju iedzīvotāju grupās vai lēna vakcinācija nabadzīgās valstīs vēl ilgi kavēs ekonomisko aktivitāti un starptautisko mobilitāti,” skaidro SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Ekonomists uzsver, ka šie faktori ietekmēs šīs vasaras ekonomisko perspektīvu tām nozarēm un valstīm, kas ir atkarīgas no tūrisma. “Tomēr drošību rada tas, ka vakcinācijas procesi virzās uz priekšu. Atšķirībām vakcinācijas tempā uz ekonomikas aktivitāti attīstītajās valstīs būs salīdzinoši neliela un pārejoša ietekme, taču lēnais vakcinācijas temps nabadzīgajās valstīs var veicināt vilšanos, kā dēļ var pieaugt bankrotu viļņi, finansiālais stress vai pat sociālie nemieri,” piebilst D. Gašpuitis.

Inflācija pieaug visā Baltijā

Veiksmīga vakcinācija un vakcīnu sastāvdaļu eksports veicina atveseļošanos Lietuvā – IKP pieaugs attiecīgi par 4,6% šogad un 3,8% nākamgad.

Latvijā spēcīgs fiskālais stimuls un ārējais pieprasījums IKP palielinās attiecīgi par 3,7% un 5,2%, taču lēnīgā vakcinācija ir negatīvs risks ekonomikai.

Savukārt Igaunijā fiskālās stimulēšanas pasākumi kopā ar priekšlaicīgiem pensiju fondu maksājumiem izraisīs patēriņa bumu – IKP šogad pieaugs par 3,3% un 2022. gadā par 4,5%.

Inflācija pieaug visās trīs Baltijas valstīs, tostarp, pateicoties elastīgajiem darba tirgiem un augšupvērstajam algu spiedienam. Gada otrajā pusē Eiropas ekonomikas, arī Latvija, sāks saņemt papildus finanšu injekcijas, kas turpinās stabilizēt izaugsmi.

Tomēr Covid-19 riski joprojām būs klātesoši un zināma sabremzēšanās uz gada beigām ir iespējama, ko primāri noteiks katras valsts spēja panākt skeptiskākās sabiedrības daļas vakcinēšanu.

Taču, neskatoties uz pašreizējo situāciju, ekonomika ātri atgriezīsies pie izaugsmes. Vai ar to pietiks, lai nodzēstu pērnā gada zaudējumus, redzēsim rudens beigās. Tomēr tuvākajos gados jārēķinās, ka sezonālās svārstības ekonomikā vīrusa ietekmē pastiprināsies.

ASV ekonomikas spēks un inflācijas riski

Lai gan joprojām pandēmija rada daudz neskaidrību, uzmanības centrā atkal nonāk tradicionālāki makroekonomikas jautājumi. Tas īpaši attiecas uz īstenotās masveida ekonomikas stimulēšanas sekām.

Prognozes liecina, ka 2022. gadā ASV pārsniegs IKP pieauguma tempu, kāds tas bija pirms Covid-19 krīzes, un tas liek uzdot jautājumus par inflācijas riskiem un atbilstošu politiku nākotnē. Zemās inflācijas vide tiek pakļauta lielākajiem pārbaudījumiem pēdējo desmitgažu laikā. Taču neraugoties uz augšupējiem riskiem, var prognozēt, ka tā turpināsies.

Arī šogad ASV ekonomika ir bijusi negaidīti spēcīga – IKP pieaugs par 6,5% un par 4% nākamajā gadā.

Ierobežojumi ASV nav bijuši tik plaši kā Eiropā, kā to parāda augstāks mobilitātes līmenis, turklāt ASV stimulu paketes lielā mērā balstās uz tiešiem maksājumiem mājsaimniecībām.

Eirozona cīņā pret vīrusu atpaliek, attiecīgi šogad IKP pieaugs par 3,8% un 2022. gadā par 4,2%.

Starp jaunattīstības valstīm ir lielas atšķirības. Ķīnas veiksmīgā cīņa pret pandēmiju nāk par labu Āzijai, savukārt Latīņamerikā un Āfrikā atveseļošanās būs vājāka. Plašā Covid-19 izplatība tādās valstīs kā Indija un Brazīlija, kā arī vakcīnu trūkums daudzās valstīs ietekmēs to izaugsmi.

Darba tirgus atgriešanās pirmskrīzes līmenī prasīs ilgāku laiku

Ilgtermiņa uzvedības izmaiņas krīzes dēļ joprojām ir grūti nosakāmas. Darba tirgus atgriešanās pirmskrīzes līmenī prasīs ilgāku laiku, jo būs darba vietas, kas zudušas uz visiem laikiem.

Tās ir loģiskas sekas strukturālajām izmaiņām un ieguldījumiem automatizācijā un digitalizācijā, tostarp, attīstot e-komerciju. Tam jārada arī zināms paātrinājums produktivitātes pieaugumā.

Arī mājsaimniecības krīzes laikā ir palielinājušas uzkrājumus, kas nodrošinās buferi, kad stimuls laika gaitā pakāpeniski tiks mazināts. Bet uzkrājumi un bagātība tiek sadalīta nevienmērīgi, radot gan īstermiņa, gan ilgtermiņa riskus.

Valsts sektora parāds strauji pieaug daudzās valstīs, īpaši ASV. Bet, kamēr centrālās bankas ir gatavas palīdzēt, lieli riski netiek prognozēti. Valstīm ar spēcīgām finansēm ir iespējas turpināt fiskālos stimulus. Savukārt Eiropā nākotnē piesardzīga fiskālā politika var veicināt lielākas cikliskas atšķirības salīdzinājumā ar ASV.

Akciju tirgū augšupejoši peļņas pārsteigumi

Akciju cenām var veidoties papildu atbalsts, jo ekonomikas izaugsme šoruden paātrināsies. Taču lēnas izaugsmes un neskaidra ienesīguma perspektīva izaicinās salīdzinoši augstos novērtējumus.

Centrālās bankas ir saņēmušas atbalstu no fiskālās politikas, kas ir apsveicami, ņemot vērā viņu ierobežotās manevra iespējas.

Kopš 2020. gada sākuma centrālo banku aktīvi ir pieauguši par 10 triljoniem USD (11% no pasaules IKP), un 2021. gadā šie aktīvi pieaugs vēl par 3 triljoniem USD. Tikmēr paredzams, ka centrālās bankas saglabās savas galvenās procentu likmes nemainīgas gan šogad, gan nākamgad.

Pieaugs centieni meklēt jaunus finansējuma avotus

ASV prezidenta Džo Baidena administrācija ir nākusi klajā ar vairākām iniciatīvām, kas ietekmēs gan ASV, gan pasauli.

ASV ir uzņēmusies iniciatīvu noteikt globālo uzņēmumu ienākuma nodokļa minimumu, lai mazinātu negodīgas nodokļu konkurences praksi. Tāpat Džo Baidens ir piedāvājis arī lielākus kapitāla pieauguma un ienākuma nodokļus turīgākajiem.

Tādējādi Baltais nams seko nesenajam Starptautiskā Valūtas fonda priekšlikumam ieviest lielāku progresivitāti ienākuma nodokļos un uzlikt pagaidu “solidaritātes nodokli”, kas saistīts ar pandēmiju.

Tuvākajā laikā palielinājumiem būs diezgan neliela negatīvā ietekme uz pieprasījumu, tomēr ir riskanti uzsākt nodokļu paaugstināšanu pirms atveseļošanās ir nostabilizējusies. Taču ilgākā perspektīvā pieaugs centieni meklēt jaunus finansējuma avotus, tostarp klimata jautājumu risināšanai.

Preču tirdzniecība palielināsies

Globālā tirdzniecība ir atjaunojusies straujāk nekā gaidīts, un paredzams, ka preču tirdzniecība 2021. gadā, pēc krituma par 5% pērn, palielināsies par 8%. To nodrošināja apstrādes rūpniecības atveseļošanās, ko veicina liels preču pieprasījums.

Covid-19 krīzes laikā ir bijusi skaidra tendence atturēties no jauniem tirdzniecības šķēršļiem un tarifiem. Taču tā vietā parādās mēģinājumi bloķēt tādu preču eksportu, kas no ekonomiskā, drošības un veselības viedokļa tiek uzskatītas par kritisku.

Tādējādi valdības vēlas uzņemties kontroli pār vērtību ķēdēm, kas piegādā tādas preces kā farmaceitiskie izstrādājumi, pusvadītāji, automašīnu akumulatori un retzemju metāli.

Februārī Džo Baidens uzsāka visaptverošu ASV uzņēmumu piegādes ķēžu pārskatīšanu. Ķīnas jaunākais piecu gadu plāns pauž līdzīgas ambīcijas. Arī Brisele uzņēmusi līdzīgu kursu attiecībā uz ražošanu, digitalizāciju, tirdzniecību un drošību.

Aizturētais patēriņš un augstie mājsaimniecības uzkrājumi rada potenciālu inflācijai. Atšķirībā no globālās finanšu krīzes šoreiz mājsaimniecībām nav nepieciešamības pēc bilances konsolidācijas.

Gluži pretēji, akciju tirgus un mājokļu cenu pieaugums nozīmē labākas patēriņa iespējas. Spēcīgs patēriņa pieaugums var izraisīt arī pozitīvu spirāli investīcijās.

Stingra atveseļošanās veicinātu spēju atgriezties darba tirgū tiem, kuri pandēmijas laikā darbu zaudēja. Tas arī samazinās slogu valsts sektora finansēm.

Naftas cenu prognoze pieaug

Par 8 USD ir paaugstināta 2021. gada naftas cenu prognoze – līdz 67 USD par barelu (Brent). Tas nozīmē pieaugumu par 56%, salīdzinot ar 2020. gadu. Savukārt 2022. gadā vidējā cena samazināsies līdz 62 USD.

2021. gada cenu pieaugumu noteiks spēcīgāks globālais pieprasījums, kā arī ražošanas ierobežojumi. Pandēmijas laikā ir apturētas jaunas investīcijas, savukārt pārsteidzošā naftas ieguves valstu disciplīna ir veicinājusi krājumu līmeņa strauju kritumu.

Izejvielu cenas kopumā ir palielinājušās, un paredzams, ka tās turpinās kāpt. Globālās ražošanas traucējumi, kā arī spēcīgs pieprasījums no Ķīnas ir paaugstinājis pārtikas cenas.

Pusvadītāju deficīts un dārgie pārvadājumi

Spēcīgais pieprasījums ir veicinājis ievērojamu kravu pārvadājumu cenu pieaugumu starp Āziju un Rietumiem, kā arī par svarīgu problēmu ir kļuvis pusvadītāju trūkums.

Cenu pieaugums daudzām precēm var būt ilgstošāks. Iemesli ir ražošanas sarežģījumi kombinācijā ar lielu pieprasījumu pēc elektronikas.

Vēsturiski tomēr šāda veida cenu pieaugumam ir bijusi vāja korelācija ar patēriņa cenām, un paredzams, ka spiediens būs pārejošs, tāpat arī mājsaimniecības novirzīs patēriņu uz pakalpojumiem.

Patēriņa preču ražotāju cenas salīdzinājumā ar pērnā gada atbilstošo periodu joprojām ir tuvu nullei. Pieaugošs ieguldījums inflācijā būs ceļojumu un tūrisma cenu, kā arī īres komponentes pieaugumam. Tomēr tas diezin vai radīs ilgstošu inflācijas kāpumu.

Daudzas atbalsta programmas būs nepieciešams pagarināt, kā arī savlaicīgi jāizstrādā līdzsvarotas izejas stratēģija.

Dainis Gašpuitis
SEB bankas ekonomists

Uzkrājums rokas stiepiena attālumā!

Uzkrājiet automātiski ar katru karšu maksājumu.

 


Citi raksti par šo tēmu

Vairāk

Kontakti

  • +371 26668777
    +371 67779988

    Karšu un internetbankas bloķēšana

    24/7

    Citi jautājumi

    Privātpersonām

    Darbdienās 08.00 - 18.00

    Uzņēmumiem

    Darbdienās 08.30 - 18.00

S|E|B

Uzmanību! Jūsu pārlūkprogramma neatbilst SEB mājas lapas prasībām, lūdzu, atjaunojiet to vai izmantojiet citu ierīci lapas aplūkošanai.

Attention! Your web browser does not correspond to the requirements needed to visit SEB website. Please change web browser or device that you use for browsing the site.

Внимание! Ваш браузер не отвечает требованиям, необходимым для посещения сайта SEB. Просим поменять браузер или устройство, при помощи которого вы производите поиск в браузере.