Vērtējot inflācijas aspektus, varam prognozēt, ka pārtikas cenām drīzumā jāsāk stabilizēties. Produktiem arvien biežāk redzēsim atlaides, kam vajadzētu sekot arī paliekošam cenu samazinājumam. Taču nevajadzētu cerēt, ka cenas atgriezīsies 2021. gada līmenī.
2023. gada janvārī vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,5%.
Cenu līmeņa pieaugumu mēneša laikā visvairāk ietekmēja pārtikas sadārdzināšanās (+0,3%), kam seko dažādas preces un pakalpojumi (+0,1%), veselības aprūpe (+0,1%), mājokļa iekārtas (+0,1%), kā arī ar atpūtu un kultūru saistītas preces un pakalpojumi (+0,1%).
Sezonas izpārdošanas ietekmē saruka apģērba un apavu cenas (–0,2%), kā arī maksa par mājokli (–0,1%), ko noteica elektroenerģijas cenu kritums.
Signāli kļūst labvēlīgi
Janvārī gada inflācija palēcās līdz 21,5% no decembra 20,8% atzīmes. Gada laikā lielāko ietekmi joprojām veido mājokļa izmaksu, pārtikas un degvielas cenu kāpums. Pēc šī janvāra palēciena inflācijas tempi samērā strauji kritīsies, un otrajā ceturksnī tā varētu jau iekļauties viencipara līmenī.
Inflācijas signāli kļuvuši labvēlīgi, īpaši īstermiņā. Globālās inflācijas tempi sarūk, ko veicina gan piegāžu ķēžu, gan transportēšanas izmaksu, gan izejvielu stabilizēšanās pirmspandēmijas līmenī. Negaidīti veiksmīgi mums attīstās arī enerģijas cenas. Tas nozīmē, ka tuvākajā laikā to kritumam ir jāsāk atspoguļoties tarifos, kā arī jābremzē cenu pieaugums citās grupās.
Tuvākajos mēnešos daudzās grupās cenu kāpums vēl saglabās inerci, ko iekustināja izmaksu pieaugums iepriekšējā gada laikā. Drīzumā ir jāstabilizējas pārtikas cenu pieaugumam. Arvien lielākam skaitam produktu parādīsies atlaides, pirms piedzīvosim arī izteiktāku cenu samazinājumu. Taču skaidrs, ka vairākumam produktu cenas 2021. gada līmeņos neatgriezīsies.
Maksātspēja saglabāsies izaicinoša
Turpmākās inflācijas tendences joprojām būs atkarīgas no enerģijas cenu dinamikas, kas var būt pietiekami svārstīgas. Lai arī tāds stress, kāds bija vērojams pērnā gada vasaras beigās nav gaidāms, gan naftas, gan gāzes cenu kāpums no pašreizējiem līmeņiem ir ar augstu iespējamību. Un, pat, ja tas tik un tā nozīmēs atsevišķu komunālo tarifu kritumu, nav zināms cik liels tas būs un kāds atbalsts no valsts puses nākamajā sezonā ir gaidāms.
Rezultātā pie aukstākiem laikapstākļiem gada beigās komunālie maksājumi lielai daļai iedzīvotāju var turpināt būtiski iegrožot pirktspēju. Pat, ja gada beigās vidējās algas pieaugums jau apsteigs inflāciju, daudzām sabiedrības grupām situācija ar maksātspēju joprojām saglabāsies izaicinoša.
Kad ECB mazinās likmes?
Eiropas Centrālā banka (ECB) ir kļuvusi agresīva savos plānos apkarot inflāciju. ECB paaugstinās noguldījumu likmi vēl par 50 bāzes punktiem martā. Pēc pēdējā 25 bāzes punktu pieauguma maijā noguldījumu likme sasniegs maksimumu, proti, 3,25%.
2024. gada vidū ECB varētu sākt likmes mazināt, depozīta likmei sasniedzot 2,50%.
Turpmāk centrālās bankas arvien vairāk koncentrēsies uz pamatinflāciju (neietver pārtikas un enerģijas cenas). Iespējams, ka tās kritums var būt lēnīgs, kas nozīmētu augstāku likmju ilgāku palikšanu.
Ražotāju cenas joprojām pieaug salīdzinoši strauji un mazumtirgotāji daudzviet turpina ziņot par cenu kāpuma plāniem. Tas liecina, ka zināms inflācijas spiediens joprojām pastāv.
Dainis Gašpuitis
SEB bankas ekonomists
