Šī gada pirmos deviņus mēnešus Latvijas ekonomika noslēdza ar izaugsmi, kuru uz priekšu dzina labvēlīgi epidemioloģiskie un ekonomiskie apstākļi. Taču jaunais kovida variants, enerģijas cenu kāpums un inflācija līdzšinējo tempu varētu piebremzēt.
2021. gada 3. ceturksnī Latvijas ekonomika ir palielinājusies par 5,1%, bet pirmo trīs ceturkšņu laikā par kopumā 5,2%.
Inflācija uzglūn izaugsmei
3. ceturksnī mājsaimniecību patēriņš pieauga par 9%. Iespaidīgo izaugsmi uz priekšu dzina labvēlīgie epidemioloģiskie un ekonomiskie apstākļi – nodarbinātības un algu pieaugums. Taču tuvākā pusgada laikā patēriņu slāpēs paaugstinātā inflācija un vājāks noskaņojums.
Labvēlīgi aktivitāti ietekmēja arī valdības tēriņi, kas kāpa par 4,4%. Patīkami ir redzēt arī investīciju kāpumu (+6%). Neskatoties uz labvēlīgo finansiālo stāvokli un spēcīgo pieprasījumu, uzņēmumi investīciju plānos attiecībā uz nākamo gadu atrodas nogaidošās pozīcijās.
Iemesli – piesardzība attiecībā uz neprognozējamo kovida izplatību, bažas par pieprasījuma noturību un cenu kāpums, jo īpaši būvniecībā. Taču tuvākajos gados lielu pienesumu aktivitātē nodrošinās Eiropas Savienības fondu ieplūde.
Labvēlīgi apstākļi audzēja arī eksporta apjomus (4,4%), īpaši pakalpojumos. Taču attiecībā uz nākamo gadu gan SEB bankas, gan, piemēram, Starptautiskā Valūtas fonda prognozes sola lēnāku starptautiskās tirdzniecības pieaugumu.
Ko varam sagaidīt turpmāk?
Bloomberg ekonomikas pārsteiguma rādītājs ASV rudens laikā ir palielinājies virs nulles, pārtraucot ilgstošo negatīvo pārsteigumu tendenci. Tas ir pretstatā Eiropai, kur līdzīgs indekss paliek zem nulles. Tas ir – jaunākie dati izrādās vājāki, nekā gaidīts.
Eirozonas PMI indekss novembrī pieauga līdz 55.8, salīdzinot ar 54.2 oktobrī, jo pieauga gan pakalpojumu, gan ražošanas aktivitāte, norādot uz labu izaugsmi. Tomēr gaidas par turpmāko biznesa aktivitāti samazinājās līdz zemākajam līmenim kopš janvāra, un 4. ceturkšņa PMI vidējais rādītājs ir zemāks nekā 3. ceturksnī.
Problēmu klāsts netrūkst – eirozonas izaugsmi apgrūtina piegādes problēmas, ar pandēmiju saistītie traucējumi un enerģijas sadārdzināšanās. Gada sākumā situācija šo aspektu dēļ var būt visai kritiska, īpaši, ja laikapstākļi būs nelabvēlīgi. Taču par spīti sarežģījumiem izaugsme turpināsies.
Jaunais koronavīrusa variants Omicron ir radījis viļņošanos. Vairākas valstis jau ir apturējušas gaisa transportu ar Āfrikas dienvidiem, cenšoties novērst vīrusa izplatību. Taču tas jau ir konstatēts Eiropā, bet tā vai citādi starptautiskā pasažieru kustība būs ierobežota, liekot ciest arī tūrisma nozarei. Pagaidām pietrūkst informācijas par Omicron dabu, lai izvērtētu tā ietekmi uz ekonomiku un koriģētu prognozes.
Pašmāju izaicinājumi
Latvijas ekonomikas izaugsme gada pēdējā ceturksnī sabremzēsies un, visticamāk, pazemināti apgriezieni noturēsies līdz pavasarim, kad sāks sarukt infekcijas riski. Tam par pamatu būs ierobežojumu saglabāšana. Patēriņš būs apgrūtināts, ko ietekmēs vājāks mājsaimniecību noskaņojums un augsto enerģijas rēķinu ietekme uz to pirktspēju.
Liels balsts būs apstrādes rūpniecības un eksporta izaugsme. Joprojām spēkā esošie stimuli un Eiropas Savienības fondi stabilizēs risku ietekmi un izaugsme nākamgad būs gana strauja. Būvniecība izvirzīsies par vienu no izaugsmei kritiskajām nozarēm.
Ekonomika jau ir izgājusi pielāgošanās ciklus, kad veidojas jauni un nostiprinās esošie ekonomiskās darbības kanāli, kuri nav pakļauti vīrusa izplatībai. Arī darba tirgū situācija pakāpeniski uzlabosies un transformēsies.
IKP prognoze šim gadam ir 4,5% un 5% 2022. gadam. Tomēr riski nākamā gada izaugsmei ir drīzāk lejupvērsti, tas ir, aktivitātes pieaugums var izrādīties zemāks.
Arī Latvijas ekonomika saskarsies ar paaugstinātas inflācijas riskiem un izaicinājumiem, kuru tālāko virzību noteiks globālās tendences. Vīrusa klātbūtne ar dažādiem paveidiem turpinās ietekmēt ekonomikas cikliskumu. Sfēras, kuras jau ir vīrusa skartas, atgūsies vēl pakāpeniskāk. Medicīnas un farmācijas nozares ir mobilizētas, lai ātri reaģētu uz izmaiņām situācijā.
Lielākais izaicinājums ir tikt galā ar sabiedrības spēju pielāgoties (darba tirgus, prasmes, sociālā vide utt.) un turpmākā vakcinācijas politika. Tas var būt tuvākā laika lielākais šķērslis. Jo šķiet, ka gan dažādo variantu, gan izmaiņu imunitātes noturībā dēļ, vakcināciju var nākties veikt regulāri, kas nozīmē, ka šo procesu organizācijai būs milzīga ietekme uz ekonomiku.
Nākotnē preču noietu bremzēs atjaunota pāreja no precēm uz pakalpojumiem, kas var arī nedaudz mazināt cenu spiedienu uz precēm.
