Inflācija atkārto scenāriju, ko piedzīvojām pēc globālās finanšu krīzes – pēc krituma seko sparīgs cenu atlēciens. Augšupeja turpināsies arī turpmākajos mēnešos, mājsaimniecībām visvairāk to izjūtos kā pārtikas, mājokļa un transporta izmaksu pieaugumu.
Augustā sezonālā ietekme uz cenu izmaiņām bija mazāka, nekā ierasti. Tā joprojām atspoguļojās pārtikas cenu kritumā, bet apģērbiem un apaviem cenas pieauga. Savukārt vispārliecinošākais kāpums bija maksai par mājokli, kas būtiski pavilka cenu līmeni.
Gada inflācija augustā jau sasniedza 3,7%. Uz pērnā gada fona vispārliecinošākais kāpums bija maksai par mājokli, transporta un pārtikas cenu pieaugumam, kas veidoja lauvas tiesu jeb 2,8% no kopējā kāpuma.
Turpmākie mēneši – nepatīkami
Šobrīd visai paredzami inflācija turpina sekot scenārijam, ko piedzīvojām pēc globālās finanšu krīzes, kad pēc krituma cenu seko kāpums ar sparīgu atlēcienu. Šoreiz to pastiprina sarežģījumi piegādes ķēdēs un izteikta laikapstākļu ietekme uz enerģijas un pārtikas cenām.
Tādēļ tuvākajos mēnešos inflācija turpinās prognozētu augšupeju. Mājsaimniecības to vistiešāk izjutīs kā pārtikas, mājokļa un transporta izmaksu pieaugumu. Šī grupa veido 55% no patēriņa groza, tādēļ arī būs visai nepatīkama.
Aktuālākais jautājums ir – cik ilgi pastiprināts inflācijas kāpums turpināsies? Izšķiroša nozīme būs sekojošiem faktoriem: laikapstākļiem, vīrusa ietekmei, kā arī ekonomiskajai aktivitātei un atbalsta pasākumu mērogiem.
Ja būs auksta ziema, lielāks enerģijas patēriņš kopsolī ar cenu kāpumu radīs nopietnu stresu mājsaimniecību budžetam. Spēcīgais algu pieaugums uzturēs izmaksu spiedienu, kas tiešāk atspoguļosies pakalpojumos.
Enerģijas un izejvielu cenu pieaugums, kā arī sarežģījumi piegādēs šobrīd ir nozīmīgi faktori ražotāju cenu kāpumam. Šis iemesls noteikti izsprauksies arī līdz veikalu plauktiem, tomēr pagaidām ietekme vērtējama kā ierobežota. Tomēr, jo ilgāk šādi apstākļi ievilksies, jo lielāka veidosies ietekme uz gala cenām.
Kad situācija stabilizēsies?
Vienkāršoti vērtējot, jo ātrāk apstākļi saistībā ar Covid-19 normalizēsies un dzīve ieies ierastajās sliedēs, jo ātrāk cenu izmaiņas stabilizēsies. Saruks spiediens uz preču pieprasījumu un cenām un pilnvērtīgi atsāks funkcionēt piegādes ķēdes.
Labvēlīgāki laikapstākļi mazinās saspīlējumu pārtikas cenās un normalizēs enerģijas patēriņu. Mūsu prognozes joprojām paredz pārejošu pastiprinātas inflācijas posmu. Tomēr tas vēl ir priekšā un vēl paspēs paplucināt iedzīvotāju pirktspēju. Tas noteikti iespaidos patērētāju noskaņojumu, kā dēļ patēriņa aktivitāte var sabremzēties.
Taču negatīvās puses atspējos darba tirgus atdzīvošanās un tālāks algu kāpums, kas apsteidz inflāciju. Bet ne visi to izbaudīs. Tādēļ atsevišķām sabiedrības grupām valsts vai pašvaldību atbalsts, lai pārdzīvotu šo ciklu, varētu būt nepieciešams.
Gada beigās inflācija jau pārsniegs 4% un 2022. gada 2. ceturksnī tai būtu jāsāk pierimt. Lieki teikt, ka, ņemot vērā inflāciju ietekmējošo faktoru daudzumu, tās turpmāko gaitu apvij liela nenoteiktība.
