Latvija un eirozona saskaras ar sen nepieredzētu inflācijas lēcienu, kas rada izaicinājumus gan patērētājiem, gan politikas veidotājiem. Vai inflācijas augstākais punkts jau ir sasniegts? Un kad cenas varētu sākt samazināties?
Novembrī inflācijas kāpiens Latvijā sasniedza sen nepieredzētu līmeni: 7,5%.
Noteicošā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām bija trim grupām – ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, transportam un pārtikai, kas veidoja 6,19 procentpunktus no kopējā pieauguma.
Arī pārējās grupās tika novērots kāpums, taču uz šo trīs grupu fona tas ir salīdzinoši maznozīmīgs, kaut šādos apstākļos jebkurš papildu pieaugums pastiprina negatīvo ietekmi uz pirktspēju.
Uzmanības centrā – enerģija
Visu eirozonu ir sasniegusi rekordaugsta inflācija, kas nav pieredzēta kopš eiro ieviešanas. Enerģijas cenas ir visu uzmanības centrā, jo cenas rudens laikā ir burtiski uzšāvušās debesīs.
Ir grūti prognozēt precīzi, cik lielā mērā enerģijas sadārdzināšanās tiks pārlikta uz patērētāju pleciem. Jo ilgāk tās turēsies sakāpinātas, jo lielāks slogs uz patērētājiem tiks pārlikts. Valdību mēģinājumi ierobežot cenas un atvieglot mājsaimniecību slogu liecina, ka galīgais ieguldījums inflācijā varētu būt mazāks, nekā uzrāda faktiskās cenas.
Eiropas Centrālā banka norāda, ka novembrī novērota piesardzīga piegādes termiņu samazināšanās precēm un citiem materiāliem. Ja tas turpināsies, atgriešanās normālā stāvoklī ļaus cenu spiedienam mazināties.
Attiecībā uz enerģijas cenām būtiskākais faktors būs laikapstākļi un ģeopolitika, kas ietekmēs gāzes cenu Eiropā. Augstajām dabasgāzes cenām ir tieša ietekme arī uz naftas cenām, kas vajadzības gadījumā tiek izmantota kā alternatīva. Tā kā saistība starp naftu un dabasgāzi šogad ir neparasti spēcīga, auksti laikapstākļi var būt nopietns iemesls straujam naftas cenas kāpumam.
Tādejādi potenciālais atslābums, visdrīzāk, var sekot marta beigās, aprīļa sākumā. Perspektīvā gāzes cenas var saglabāties paaugstinātas un normalizēties pakāpeniski – tuvāko trīs gadu laikā, neizslēdzot arī krasas svārstības abos virzienos īstermiņā.
Apkarot vai ļaut ieskrieties?
Negaidīti augstā inflācija kļūst par arvien lielāku izaicinājumu politikas veidotājiem, jo rada jaunus riskus ekonomikas atveseļošanās gaitai. Pārlieku agresīva inflācijas apkarošana var būt kaitīga ekonomikai, bet, ļaujot tai ieskrieties, to būs grūti atkal ielikt rāmjos.
Tādēļ Starptautiskais Valūtas fonds nepārprotami ir norādījis ASV Federālajai rezervju sistēmai (Fed) vairāk pievērsties inflācijas riskiem, kā ari mudinājis paātrināt aktīvu iegādes samazināšanu un pārcelt pirmo likmju paaugstināšanu.
Neskatoties uz to, ka paaugstinātas inflācijas riski ir auguši un licis mazāk lietot apzīmējumu “pārejoša”, kopējais skatījums tomēr saglabājas – nākamā gada laikā inflācija atkal pagriezīsies pretējā virzienā.
Omicron izplatība, visticamāk, aizkavēs situācijas normalizēšanos, attiecīgi radot lejupvērstu risku nodarbinātībai un ekonomiskajai aktivitātei, uzturot piegādes traucējumus. Svarīgs faktors ir Ķīna un tās agresīvās Covid-19 ierobežojumu politikas dēļ, jo pat neliela saslimstība tiek iegrožota ar stingru lokdaunu. Tādejādi spēcīgais pieprasījums pēc precēm uzturēs inflācijas spiedienu.
Augstajai inflācijai, visdrīzāk, Latvijā neizdosies panākt vidējās pirktspējas krišanos. Tomēr pieaugs to darbinieku skaits, kam algu kāpums nespēs nokompensēt cenu kāpumu. Īpaši grūti klāsies tiem, kam ienākumi ir zemi vai paliks nemainīgi.
Lai arī inflācijas kāpums ir sen nepieredzēts, tās augstākais punkts nav aiz kalniem. Šķiet, ka tā savas virsotnes varētu sasniegt nākamā gada sākumā, kad tai būtu jāpavēršas pretējā virzienā.
