Switch to mobile version. Augšup

Ekonomiskā vide - 18.04.2019
valsts budžets | IKP | plānošana

Labākais laiks, lai panāktu bezdeficīta budžetu

Labākais laiks, lai panāktu bezdeficīta budžetu Dainis Gašpuitis

Valdība pērn ir noslēgusi budžetu ar iztrūkumu 295.4 miljonu eiro jeb 1% apmērā no IKP. No vienas puses, 1% nav nekas ārkārtējs – ekonomika aug un, ieslistot ES fondu apgūšanai, ļauj mazināt parāda attiecību pret IKP. No otras puses, mēs nespējam "savilkt galus" apstākļos, kad ekonomika atrodas labā izaugsmes fāzē.

Nevedas arī pieteiktās reformas veselības nozarē, kuru dēļ tika palielināts deficīts. Un kur nu vēl daudzas citas vajadzības! Situācija pagaidām ir stabila, un parāda mērogs nav dramatisks. Taču riski ir nākotnē. Krīzes apstākļos tie ļoti ātri akumulēsies un var kļūt par nopietnu slogu valsts budžetam un sabiedrībai. Ir saprotami argumenti un daudzās nepieciešamības. Kaimiņiem  gan neiet vieglāk, tomēr tie ir spējuši panākt vēlamo.

Veiksmīgās izaugsmes rezultātā valsts parāds ir sarucis no 40% līdz 35.9% no IKP.

Igaunijas budžeta deficīts pērn bija 0.5% no IKP. Valsts parāds Igaunijā ir starp zemākajiem ES – vien 8% no IKP, un šo gadu igauņi plāno noslēgt budžetu ar 0.5% pārpalikumu apmērā. Tajā pašā laikā lietuvieši pērno gadu spēja noslēgt ar 0.7% pārpalikumu un samazināt valsts parādu par 1.3 miljardiem eiro jeb no 39.4% līdz 34.2%. Šogad Lietuva izvirzījusi mērķi sasniegt 0.4% budžeta pārpalikumu. Lai arī zviedri ir citās pozīcijās, sabiedrības gaidas pēc valsts pakalpojumu kvalitātes uzlabojumiem ir tikpat milzīgas. Tur šogad tiek plānots 0.33% pārpalikums no IKP. Zviedrijas valdības parāds ir noslīdējis zem 35% jeb zemākajam līmenim pēdējo 40 gadu laikā.

Labie izaugsmes gadi paskries ātri, un pienāks arī sarežģīts periods, kad gribēsies ”paņemt patēriņa kredītu”, lai izdzīvotu līdz labākiem laikiem.

Bet ko darīt, ja nosacījumi pasaulē mainīsies un līdz ar tiem mainīsies skatījums uz mums kā uz potenciālo aizņēmēju? Tad var nākties savilkt jostas ciešāk nekā gribētos. Tādēļ samērīgai, bet tomēr aktīvākai virzībai uz bezdeficīta budžetu tuvākajos gados ir jākļūst par vienu no valdības prioritātēm. Spiediens uz budžetu turpmākajos gados būs milzīgs – nepieciešamība palielināt algas, uzlabot infrastruktūru būs primārie izaicinājumi. Taču tas jāveic kopsolī ar neērtajām, bet nepieciešamajām strukturālajām reformām.

Dainis Gašpuitis,
SEB bankas ekonomists

  • Ekonomiskā vide - 04.03.2019

    Algas šogad sasniegs jaunas virsotnes

    Algas šogad sasniegs jaunas virsotnes

    2018. gadā bruto darba samaksa pārsniegusi zīmīgo 1000, sasniedzot 1004 eiro. Gada laikā tā kāpusi par 8,4% jeb 78 eiro. Turklāt pieaugums bijis vērojams visās jomās. Gada laikā pieaugusi arī neto alga – gada nogalē iedzīvotāji vidēji “uz rokas” saņēma jau 714 eiro. Kādu līmeni algas sasniegs šogad?

    Lasīt vairāk

  • Ekonomiskā vide - 24.01.2019

    Vai briest krīze un kad tā būs? Versija nr. X

    Vai briest krīze un kad tā būs? Versija nr. X

    Jautājumi par to, vai gaidāma krīze, tāpat kā padomi, kā rīkoties tās gadījumā, pasaules masu medijos parādās arvien biežāk. Izaugsmes tempiem palēninoties un izaicinošo ģeopolitisko notikumu klāstam paplašinoties, saasinās uzņēmēju un patērētāju uztvere un pieplok pacilātais noskaņojums.

    Lasīt vairāk


Citi raksti par šo tēmu

Vairāk

Kontakti

S|E|B

Uzmanību! Jūsu pārlūkprogramma neatbilst SEB mājas lapas prasībām, lūdzu, atjaunojiet to vai izmantojiet citu ierīci lapas aplūkošanai.

Attention! Your web browser does not correspond to the requirements needed to visit SEB website. Please change web browser or device that you use for browsing the site.

Внимание! Ваш браузер не отвечает требованиям, необходимым для посещения сайта SEB. Просим поменять браузер или устройство, при помощи которого вы производите поиск в браузере.