Switch to mobile version. Augšup

Ekonomiskā vide - 14.04.2020
attīstības prognozes | koronavīruss

Koronavīrusa sitiens liek inflācijai pikēt lejup

Koronavīrusa sitiens liek inflācijai pikēt lejup

Koronavīruss devis triecienu globālajai ekonomikai – pieprasījuma mazināšanās vai pat pilnīga pazušana kombinācijā ar augošo bezdarbu liek daudzu preču un pakalpojumu cenām pikēt lejup. Lai gan Latvijā varam justies relatīvi droši, jo pārtiku spējam saražot paši, globālās situācijas detonācijas gadījumā sekas tomēr nāksies izjust.

Martā inflācijas līmenis pieauga par 0,3%. Lielāko ietekmi veidoja cenu kāpums sezonālajām precēm – apģērbam un apaviem, kā arī inerce bija cenu pieaugumam ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem. Neliels pienesums bija arī alkoholam, tabakas izstrādājumiem un pārtikai. Savukārt būtiskākais kritums bija vērojams degvielai. Rezultātā gada inflācija noplaka līdz 1,4%.

Pie apvāršņa parādās deflācija

Vīrusa sitiens pa globālo ekonomiku ir nogāzis inflācijas gaidas viscaur pasaulē. Pie tik straujas ekonomikas atdzišanas un bezdarba pieauguma, pieprasījums pēc pakalpojumiem un precēm turpinās lejupslīdi. Un apstākļos, kad globāli inflācijas tempi ir tik zemi, pie apvāršņa parādījušies deflācijas draudi.

Tuvākajos mēnešos Latvijas cenu līmeņa izmaiņu vektoru uz leju lieks naftas cenu kritums. Tāpat jau aprīlī ir gaidāms siltumenerģijas tarifa samazinājums.

Daudzām precēm un pakalpojumiem vājā, vietām neesošā pieprasījuma ietekmē cenas pikēs lejup.

Tā kā tirdzniecība daudzos segmentos ir paralizēta, arī cenu izmaiņas vēl kādu laiku var vēl neuzrādīties, bet kļūs pamanāmas līdz ar ierobežojumu noņemšanu. Tad, lai uzrunātu un iekustinātu patērētājus, kā arī atbrīvotos no preču krājumiem, daudzviet nāksies rīkot milzu izpārdošanas.

Piecgades lielākais pārtikas cenu kritums

Grūti nosakāms virziens ir pārtikas cenām. Šobrīd globālās ekonomikas lejupslīde izraisa lielāko pārtikas cenu kritumu kopš 2015. gada, jo sarūk pieprasījums visam, sākot no piena produktiem un beidzot ar cukuru.

Darbaspēka ierobežojumi lauksaimniecībā kombinācijā ar sliktiem laikapstākļiem var radīt riskus daudzu pārtikas preču iztrūkumam un cenu kāpumam uz rudens pusi.

Tas var būt pat neskatoties uz to, ka formāli pārtikas krājumi pasaulē ir pietiekami, lai no šādiem scenārijiem izvairītos. Bet, līdzīgi kā šobrīd ar medicīnas ekipējumu, valstis var uzsākt tirdzniecības ierobežojumus un sargāt krājumus, kas atsevišķos reģionos var palielināt bada, politiskās nestabilitātes un arī bēgļu krīzes draudus. Tas pastiprinās protekcionisma atbalstu daudzās sabiedrībās.

Latvija šajā kontekstā ir relatīvi labās pozīcijās, jo pārtiku ražojam paši. Bet tā vai citādi globālās plūsmas būs jūtamas. Pagaidām gan tie ir krasi scenāriji, bet situācija var ātri mainīties, jo vīruss būs ļoti novājinājis globālo ekonomiku, īpaši nabadzīgākās valstis ar lielu iedzīvotāju skaitu, bet ikviens negaidīts notikums var būt situāciju detonējošs. Tādēļ tuvākajos mēnešos inflācija Latvijā strauji dils, un atsevišķos mēnešos iespējama deflācija. Šī gada inflācijas prognoze ir samazināta līdz 0,3%.

Dainis Gašpuitis
SEB bankas ekonomists

Jums nekur nav jādodas – pārvaldiet finanses internetā

 


Citi raksti par šo tēmu

Vairāk

Kontakti

  • +371 26668777
    +371 67779988

    Karšu un internetbankas bloķēšana

    24/7

    Citi jautājumi

    Privātpersonām

    Darbdienās 08.00 - 21.00
    Brīvdienās 10.00 - 18.00

    Uzņēmumiem

    Darbdienās 08.30 - 18.00

S|E|B

Uzmanību! Jūsu pārlūkprogramma neatbilst SEB mājas lapas prasībām, lūdzu, atjaunojiet to vai izmantojiet citu ierīci lapas aplūkošanai.

Attention! Your web browser does not correspond to the requirements needed to visit SEB website. Please change web browser or device that you use for browsing the site.

Внимание! Ваш браузер не отвечает требованиям, необходимым для посещения сайта SEB. Просим поменять браузер или устройство, при помощи которого вы производите поиск в браузере.