Switch to mobile version. Augšup

Ekonomiskā vide - 21.09.2020
ekonomika | uzņēmējdarbība

Kārlis Danēvičs: agrīnais kapitālisms ir beidzies

Kārlis Danēvičs: agrīnais kapitālisms ir beidzies SEB bankas valdes loceklis Kārlis Danēvičs

Agrīnais kapitālisms ir beidzies, un 1990. gados izplatītās metodes šodien vairs nav pieņemamas, diskusijā “Atbilstības kultūra – ilgtspējīgas attīstības pamats” uzsvēra SEB bankas valdes loceklis Kārlis Danēvičs.

Finanšu nozares asociācijas Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs K. Danēvičs norādīja, ka runāt par ilgtspējīgas sadarbības priekšnoteikumiem viņu motivē patriotisms un mīlestība pret Latvijas valsti. “Man brīžiem sāp, kad daļa uzņēmēju tērē laiku neproduktīvās diskusijās par to, kas un kāpēc ir mainījies, nevis domājot par biznesa idejām, kā pelnīt vairāk, kā attīstīt produktus un preces,” uzsvēra K. Danēvičs.

“Ļoti skaidra ziņa ir, ka agrīnais kapitālisms ir beidzies. Lietas, kas bija “OK” 1990. gados, arī pirms 10 un varbūt 5 gadiem, tas ir beidzies. No bankām sagaida nesaindētu vidi, kurā dzīvos mūsu bērni,” teica SEB bankas valdes loceklis, piebilstot, ka sabiedrība līdzīgas prasības izvirza arī citiem uzņēmumiem un ražotājiem. Sabiedrība sagaida, ka finanšu nozares spēlētāji neļaus “saindēt” valsti ar ēnu ekonomiku, korupciju un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

Pārmaiņas ir neizbēgamas

Lai gan šī tēma pasaulē nav jauna, Latvija dēļ vēsturiskām kļūdām un neatbilstībām vien salīdzinoši nesen sākusi enerģiski pieķerties AML (noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas) direktīvas ieviešanai. “Tāpēc, lai gan pārmaiņas notiek visur un ir neizbēgamas, kādam tās var šķist par strauju,” paskaidroja K. Danēvičs.

Ja privātpersonai vai juridiskai personai ir nauda, kurai nevajadzētu pie tās atrasties, tad darbības un naudas iegūšanas veidus vajadzētu mainīt. Vienmēr jāspēj pierādīt, no kurienes nauda ir izcēlusies – jāsaprot gan pašam, gan jāspēj paskaidrot darījumus citiem.

“Manuprāt, nav pārāk daudz prasīts. Es saprotu, ka šie jautājumi no bankām ir kaitinoši, saprotu, ka var likties – ko viņi lien man dvēselē. Bet tas nav nekas personīgs, tas tiešām ir par to, ko sabiedrība sagaida no finanšu sektora,” uzsvēra K. Danēvičs.

Arī nodokļu nemaksāšana un kukuļošana ir predikatīvi noziegumi, kas var izraisīt tālāku noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas ķēdi. “Manā pieredzē ir stāsti no uzņēmējiem, ka banka iejaucas biznesa modelī. Manuprāt, ja to izstāstītu uz ielas, jebkuram būtu saprotami, ka varbūt tomēr kaut kas nav bijis sabiedrības interesēs,” teica SEB bankas valdes loceklis. Piemēram, uzņēmējs no respektabla piegādātāja par 100 dolāriem iegādājas preci, bet pārdod to slimnīcai Latvijā jau par 300 dolāriem. Bruto peļņu uzņēmums tālāk izņem skaidrā naudā, pārskaita konsultantiem, juristiem, izmanto šķietamiem mārketinga pasākumiem un tamlīdzīgām darbībām.

Krusttēva piemērs

K. Danēvičs agrīnā kapitālisma paralēles saredz režisora Frensisa Forda Kopolas filmās “Krusttēvs”. Ja pirmā filma vēsta par dona Vito Korleones ģimenes nelikumīgo biznesu, tad otrajā filmā ģimene sāk veidot legālus biznesus, bet trešajā – jau ziedo baznīcai un funkcionē kā cienījama sabiedrības locekle.

“Ja redzat visas trīs filmas, tad trešajā sērijā var saprast, kāpēc Krusttēvs tiek tirpināts un sabiedrībā līdz galam netiek pieņemts. Ja atrauti skatītos tikai trešo sēriju, tad liekas – cienījams cilvēks, ziedo baznīcai, tiekas ar pāvestu, nav taču nekas slikts noticis. Taču jāsaprot, ka naudas atmazgāšanā ir trīs etapi,” pamato K. Danēvičs.

Pirmais etaps – izdarīju kaut ko sliktu, un pie manis nonāca nauda, kurai pie manis nevajadzētu atrasties. Otrais etaps – pludinu šo naudu biznesā vai paralēli nodarbojos ar biznesu. Trešais etaps – naudu esmu integrējis, un vēlos, lai visi mani uzskata par godīgu sabiedrības locekli.

Cits piemērs no ASV filmām ir brīdis, kad cilvēks tiesas priekšā tur roku uz Bībeles, zvērot teikt patiesību, pilnu patiesību un tikai patiesību. Uzsvars jāliek uz pilnu patiesību, kas nozīmē būt atklātam un neslēpt vēsturiskās kļūdas. “Manā pieredzē bieži problēmas rodas, jo uzņēmumi nobīstas no bankas, algo juristus. Dažreiz godīgi un labi uzņēmēji nonāk problēmās ar finanšu iestādi, jo juristi vai konsultanti ir devuši jocīgus padomus. Labākais padoms ir saprast savus darījumus un pastāstīt bankai par saviem darījumiem. Nevajag juristu, lai to spētu izdarīt,” paskaidroja K. Danēvičs.

Banka nav skolotājs, uzņēmējs nav skolēns

“Uzņēmuma nākotne pieder uzņēmējam. Banka nav skolotājs, bet uzņēmējs nav skolēns. Liekas, ka skolā jāiet dēļ mammas, tēva un skolotājas. Bet pieaugušo dzīvē tā nevajadzētu būt, jo uzņēmuma nākotne pieder pašam uzņēmējam, kuram jāsaprot, ka vides un sabiedrības prasības ir mainījušās. Tāpēc jāmainās līdzi, pirmkārt, dēļ sevis paša,” klāstīja K. Danēvičs.

Daļa Latvijas lielo uzņēmumu pat algo atsevišķu darbinieku, kurš nodarbojas ar atbilžu sniegšanu bankām. Līdzīgi kā pārtikas ražotāji atalgo pārtikas drošības tehnologus.

Finanšu nozares vienkāršs uzstādījums – nesaprotami darījumi nav “ok”. Piemēram, bankai nav iespēju saprast pusmiljona kriptovalūtu izcelsmi. Tāpēc šādos gadījumos bankas ievēro piesardzīgu nostāju.

Jāatceras, ka banka nav tiesa, un neliek nevienu cietumā – katram jāspēj parādīt, kāpēc viņa kabatā ir 100 eiro, nevis bankai jāmēģina pierādīt, ka šie 100 eiro ir nelikumīgi iegūti.

Praksē lielu lomu spēlē arī raksturs, vērtības un reputācija. K. Danēvičs salīdzināja 15 Latvijas bankas ar meitenēm lauku diskotēkā. “Visas 15 meitenes ir palikušas gudrākas, ieguvušas augstāko izglītību. Tad ierodas viens ciema puisis, kuram ir apšaubāma reputācija. Viņš uzlūdz uz deju pirmo meiteni, bet viņa atsaka. Uzlūdz otru, bet viņa atsaka. Uzlūdz trešo – atkal atsaka. Kas notiek beigās? Viņš ir zils no dusmām uz visām 15 meitenēm. Bet, ja visas 15 atsakās dejot, varbūt ir kas tāds, ko tu pats vari mainīt,” rezumēja K. Danēvičs. “Nebūsim lauku diskotēkas līmenī, mainīsimies līdzi laikam.”

Pilns Finanšu nozares asociācijas, Ārvalstu investoru padomes (FICIL), Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, kā arī nozaru ekspertu un valsts pārvaldes pārstāvju organizētās diskusijas “Atbilstības kultūra – ilgtspējīgas attīstības pamats” ieraksts:

Vai Tu uzveiktu kibernoziedznieku?

Izspēlē kiberkvestu un pārliecinies, ka proti pasargāt savas finanses

  • Ekonomiskā vide - 19.08.2020

    Kārlis Danēvičs: Ārstu algas nenāk no kosmosa vai ezotērikas

    Kārlis Danēvičs: Ārstu algas nenāk no kosmosa vai ezotērikas

    Nesen sociālajos medijos izsaucu gan nedaudz redzamu, bet pamatā neredzamu diskusiju vētru, aizstāvot apzinīgāku nodokļu maksāšanu. Uz to mani pamudināja visapkārt esošais negatīvisms, ka viss ir slikti: ārstu algas mazas, finanšu sektors, kuru pārstāvu – policejisks un prasa naudas izcelsmi un ienākumu / izdevumu pamatotību kontos, pie kam nodokļu likmes plānots pārskatīt un palielināt, savukārt atbalsts uzņēmējiem varētu būt vēl lielāks.

    Lasīt vairāk

  • Ekonomiskā vide - 27.10.2020

    Video blogs: svarīgākais ekonomikā šonedēļ

    Video blogs: svarīgākais ekonomikā šonedēļ

    SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis savā video blogā apkopo svarīgāko par notikumiem Latvijas un pasaules ekonomikā. Šī sadaļa ar aktuālākajiem apskatiem tiek papildināta katru nedēļu.

    Lasīt vairāk


Citi raksti par šo tēmu

Vairāk

Kontakti

  • +371 26668777
    +371 67779988

    Karšu un internetbankas bloķēšana

    24/7

    Citi jautājumi

    Privātpersonām

    Darbdienās 08.00 - 20.00

    Uzņēmumiem

    Darbdienās 08.30 - 18.00

S|E|B

Uzmanību! Jūsu pārlūkprogramma neatbilst SEB mājas lapas prasībām, lūdzu, atjaunojiet to vai izmantojiet citu ierīci lapas aplūkošanai.

Attention! Your web browser does not correspond to the requirements needed to visit SEB website. Please change web browser or device that you use for browsing the site.

Внимание! Ваш браузер не отвечает требованиям, необходимым для посещения сайта SEB. Просим поменять браузер или устройство, при помощи которого вы производите поиск в браузере.