Pēdējos gados bijuši vērojami izteikti labvēlīgi nosacījumi plašam cenu pieaugumam. Kovida pandēmijai un globālās preču plūsmas sarežģījumiem sekoja izaicinājumi enerģētikas sektorā, kam vēlāk pievienojās arī Krievijas sāktā kara radītās problēmas. Kādas inflācijas tendences gaidāmas turpmāk?
Enerģijas cenu kritums pastiprinās inflācijas samazināšanos
Aprīlī Latvijas patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,3%. Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija apģērbam un apaviem (+0,4%), pārtikai (+0,1%), alkoholam un tabakai (+0,1%), kā arī par mājokli (–0,2%). Gada inflācija saruka līdz 15,1%.
Cenu līmenis ir turpinājis celties, taču labā ziņa ir tā, ka inflācijas temps sarūk. Turpmākajos mēnešos inflācijas tempu kritums paātrināsies. To ietekmēs enerģijas cenu kritums un sezonālo faktoru ietekmes vājināšanās. Maijā inflācija noslīdēs līdz nedaudz virs 10%, bet jūnijā jau sadils līdz vienciparam.
Akūtākais jautājums mājsaimniecībām joprojām būs pārtikas cenas, kuru kāpums drīz sevi izsmels un atsevišķās grupās ir jāparadās arī cenu kritumam. Noteicoša ietekme būs jauno ražu veidojošajiem laikapstākļiem un enerģijas cenām rudenī.
Vājā globālās ekonomikas apetīte liek turēties zemām enerģijas cenām, un to izmaiņas gada otrajā pusē vēl piekoriģēs inflācijas samazināšanās tendenci. Aktuālākais jautājums ir, cik ilgi un cik daudz cenu pieauguma spiediena ir izveidojies gan globālajā, gan Latvijas ekonomikā un ar kādu inerci tas atspoguļosies pamatinflācijā (no inflācijas atskaita pārtikas un enerģijas cenu ietekmi). Tā varētu saglabāties augstāka nekā ierasts pēdējos gados un liks Eiropas Centrālajai bankai tālāk pastiprināt monetāro politiku. Tādejādi augstās inflācijas negatīvā ietekme uz iedzīvotāju pirktspēju turpinās izpausties.
Spēcīgs globālais cenu spiediens
Augošo inflāciju ASV un Eiropā sākumā noteica krasi augošās izejvielu cenas. Piemēram, pārtikas cenas Zviedrijā pieauga visstraujāk kopš 1950. gadiem. Lai gan enerģijas un atsevišķu izejvielu cenas ir samazinājušās, ražotāju un patēriņa cenas turpina kāpt. Pēdējo mēnešu laikā ir vērojamas pazīmes par ražotāju cenu kāpuma palēnināšanos, kas palēninās patēriņa preču inflāciju.
Pēdējos gados izveidojās izteikti labvēlīgi nosacījumi plašam cenu pieaugumam. Pandēmijas laikā un pēc tās cenas cēla piedāvājuma un pieprasījuma faktori. Piegāde saruka, jo tika ierobežota ražošana, ko pastiprināja traucējumi globālajās preču plūsmās. Arī ekspansīvā fiskālā un monetārā politika veicināja preču pieprasījumu. Ap 2021. gada vidu arvien saspringtāka kļuva situācija enerģētikā, īpaši attiecībā uz dabasgāzi un elektroenerģiju Eiropā. Uzņēmumi nonāca situācijā, kad pieauga praktiski visas izmaksu sastāvdaļas. Jau kopš 2021. gada sākuma uzņēmumi visai veiksmīgi sāka pārvirzīt izmaksas patērētājiem. Iepriekš to izdarīt bija daudz sarežģītāk. Izejvielu cenu pieaugums nostiprinājās un uzmeta inflāciju sen nebijušos augstumos.
ASV inflācija paātrinājās vispirms, bet atšķirība no Eiropas lomu nospēlēja nedaudz pārspīlēta lietotu automašīnu cenas ietekme. Lietoto auto cenas ASV pieauga ražošanas problēmu, pusvadītāju deficīta un pieprasījuma izmaiņu ietekmē. Vispārējais cenu kāpums ASV un eirozonā ir bijis aptuveni vienāds. Protams, ir bijušas atšķirības pandēmijas ierobežojumu ieviešanas un atcelšanas, kā arī īstenoto fiskālo un monetāro pasākumu ziņā. Bet lielākā daļa preču tiek tirgotas starptautiskajos tirgos, kas nodrošina to, ka cenu kāpuma galīgā ietekme ir diezgan līdzīga. Vairāki faktori liecina, ka inflācija turpinās kristies. Bet šā gada sākums pārsteidza ar sarukuma lēnīgumu. Eiropas uzņēmumiem ir paaugstinātas izmaksas enerģijas cenu dēļ. Procentu likmju pacelšana vājina pieprasījumu, jo mazina mājsaimniecību pirktspēju. Tas nomaina pandēmijas pozitīvo efektu, kad ekspansīvie palīdzības pasākumi veicināja pieprasījumu. Dažas izejvielu cenas ir samazinājušās, bet tās joprojām ir krietni virs pirmspandēmijas līmeņa. Gāzes un elektrības cenas ir kritušās, īpaši Eiropā. Situāciju atvieglo zemākas pārvadājumu likmes un labāk funkcionējoša globālā tirdzniecība.
Augstais cenu pieaugums 2022. gadā veido bāzes efektu, kas tagad mazina inflācijas tempu. Taču daudzu izejvielu cenas un citas izmaksas turpina celt patēriņa cenas un bremzē inflācijas samazināšanos. Pārtikas cenu dinamika parasti ir sekojusi citām precēm, bet tā kā pārtikas patēriņš var mazināties ierobežotā mērā, pārtikas cenām ir milzīga ietekme uz mājsaimniecības dzīves apstākļiem. Pasaulē pārtikas cenas sāka pieaugt 2020. gada beigās un karš Ukrainā to pastiprināja. Svarīgs vispārējs virzītājspēks ir bijis pieaugošās pārtikas ražošanas izmaksas. Cēlušās arī vairumtirdzniecības un izplatīšanas izmaksas. Piemēram, augstas enerģijas izmaksas sadārdzina saldēšanas iekārtu un transporta darbību.
Kaut enerģijas izmaksas un pārtikas izejvielu cenas ir samazinājušās, tās joprojām ir augstas un agrākie pieaugumi vēl nav pilnībā atspoguļojušies patēriņa cenās, īpaši Eiropā. Jautājums ir – ar kādu laika nobīdi īstenosies lejupslīde. Starppatēriņa preču cenas Vācijas ražotāju cenu indeksā sasniedza maksimumu pērn maijā, bet ražotāju patēriņa preču cenu līmenis joprojām pieaug, lai gan nedaudz lēnāk nekā pirms gada. Lielākā daļa Vācijas mazumtirgotāju joprojām sagaida gan pārtikas, gan citus patēriņa preču cenu kāpumu. Tomēr labā ziņa ir, ka ražotāju procentuālā daļa, kuri plāno palielināt cenas ir pietuvojies vēsturiski vidējam līmenim. Iespējams, ka ar 3-4 mēnešu nobīdi palēnināsies arī patēriņa preču cenu pieaugums. Skaidrības mazāk ir par pakalpojumiem, kurus ietekmē ne tikai preču, bet pieaugošās darbaspēka izmaksas. Algu pieaugums būs nozīmīgs inflācijas virzītājspēks. Lai arī algu pieaugums norims, 2024. gadā pamatinflācija eirozonā būs augstāka par 2%. Vairumā Eiropas valstu inflācija krīt galvenokārt enerģijas cenu lejupslīdes dēļ. Līdz ar globālo cenu normalizāciju, inflācijas tempi mazināsies. Bet tas nozīmē tikai to, ka augstie cenu līmeņi lēnāk, bet turpinās pieaugt.
Dainis Gašpuitis
SEB bankas ekonomists
