Pirmo reizi Ilgtspējas indeksa vēsturē SEB banka ir saņēmusi visaugstāko – Dimanta – kategoriju. Šis novērtējums sniedz augstu atzinību un kalpo kā apliecinājums ikdienas darbam ilgtspējas jomā. Uz ieguldīto darbu atskatās SEB bankas vadītāja Ieva Tetere, Ilgtspējas jomas vadītājs Viktors Toropovs, Lielo uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Jānis Ozoliņš, Nekustamā īpašuma apsaimniekošanas pārvaldes vadītājs Māris Višņevskis.
Kādas ir sajūtas, iegūstot Dimanta kategoriju? Šī ir pirmā reize, kad Latvijā kāds uzņēmums tiek novērtēts tik augstu, un SEB ir starp pirmajiem četriem, kas saņem šādu vērtējumu.
Ieva Tetere: Milzīgs gandarījums, ka esam tik augstu novērtēti un iekļaujamies pirmajā četriniekā. Ticu, ka mēs rīkojamies pēc būtības, nevis tikai tāpēc, ka tā vajag. Priecājos, ka ir novērtēts tas, ka esam spējuši iedot plašu skatu par visām jomām, ko darām. Katrs ir ieguldījis pamatīgu darbu, veltījis enerģiju un tas ir sadzirdēts.
Jānis Ozoliņš: Patīkami saņemt jautājumus no citiem uzņēmumiem – ko tas jūs tur īsti darāt, lai gūtu šādu sasniegumu? Uzstādot jaunu latiņu, liekam aizdomāties par ilgtspējas lietām biznesā arī citiem. Tas ir pozitīvs devums visiem, arī mums pašiem.
Kāpēc vispār ir svarīgi mērīt ilgtspēju?
Ieva Tetere: Tas iedod labu atskaites punktu. Ilgtspēja nav kāds viens projekts vai aktivitāšu līnija, – tā ir visaptveroša domāšana un rīcība, kas izriet no mūsu pārliecības par to, ka atstāsim labāku vidi nākamajām paaudzēm. Kad redzu, ka mums pašiem strādāt bankā ir patīkami, ka bankai pievienojas jauni kolēģi, – tas ir apliecinājums mūsu ieguldījumam darba vides jomā. Kad redzu mūsu rūpes par vidi, kurā mūsu bērniem būs labi dzīvot nākotnē, tad tas ir sniegums sociālajā jomā, tāpat laba pārvaldība valsts līmenī ir svarīgs solis, lai justos droši savā valstī. Katra joma ir būtiska, lai to mēram. Kopā virzāmies, lai būtu labi gan darbiniekiem, gan klientiem, gan tiem, kas strādās un dzīvos pēc mums.
Māris Višņevskis: Ilgtspējas mērīšana palīdz izvirzīt mērķus kvalitatīvam darbam gan ikdienā, gan domājot par nākotni. Tā, piemēram, jaunā biroja izvēlē mēs ņēmām vērā kritērijus, kuri ir svarīgi mūsu ikdienas labbūtībai un arī ietekmei uz vidi. Tas mūs motivē radīt kvalitatīvu iekšējo vidi, palīdz definēt mērķus būt labākiem.
Viktors Toropovs: Man šī bija pirmā reize, kad piedalījos Ilgtspējas indeksā un ļoti lepojos, ar to, ko ikdienā darām. Mērīšana ļauj īsā laikā koncentrētā veidā apkopot to, cik daudz ir izdarīts, un kas mums vēl trūkst. Sava veida iekšējais audits par to, ko mēs darām ilgtspējas jomā.
Jānis Ozoliņš: Ir tāds labs teiciens: “Tu nekontrolē to, ko nemēri.” Ar ilgtspēju ir tas pats. Salīdzinājumam varētu teikt, ka līdzīgi kā skolā centralizētajā eksāmenā, arī te ir sava veida eksaminatori, kuri saliek “atzīmes” un ļauj saprast, kur atrodamies ilgtspējas jomā.
Darīts tiek ļoti daudz. Jautājums, cik daudz par to zinām un runājam ikdienā ar kolēģiem bankā?
Jānis Ozoliņš: Biznesā jautājumus klientiem parasti uzdodam mēs, taču, kad pašiem jāstāsta par sevi, dažkārt savus veikumu uztveram par kaut ko pašsaprotamu, visiem zināmu. Taču tā nav. Piemēram, klientiem ir jautājumi par sociālajām aktivitātēm, – ko un kā mēs atbalstām, kam palīdzam, kā mēram darbinieku apmierinātību, ko darām ar darbinieku sniegto viedokli? Klientu jautājumi ir kā spogulis – viņi grib zināt, ko mēs darām, lai gūtu idejas, ko var pielāgot un aizgūt saviem uzņēmumiem. Mazāk vides, bet vairāk sociālajā un biznesa pārvaldības jomā.
Viktors Toropovs: Mums ir daudz labu piemēru, ko būtu vērts pastāstīt, kā valsts mērogā cenšamies uzlabot lietas, kas dos būtisku efektu ilgtermiņā un jau tagad varam teikt, ka, pateicoties mūsu neatlaidībai un saturīgai sadarbībai šajos jautājumos ar citiem finanšu nozares kolēģiem, esam panākuši skaidru virzību konkrētās jomās valsts mērogā. Man prieks, ka tieši banku nozare ir tā, kas iesaista arī citas nozares diskusijā par ilgtspējas jautājumiem, ieliekot tos dažādu jomu dienas kārtībā.
Ko jūs gribētu īpaši izcelt ilgtspējas kontekstā?
Viktors Toropovs: Runājot par uzņēmumiem, svarīgs moments ir ilgtspējas stratēģija, – vai uzņēmumam ir izstrādāta ilgtspējas stratēģija un nozīmēti konkrēti atbildīgie? Mums tāda stratēģija ir, uz to balstās visas aktivitātes, ko minam kā piemērus arī Ilgtspējas indeksā. Stratēģija noteikti palīdz mums ikdienā rīkoties daudz jēgpilnāk.
Ieva Tetere: Piekrītu Viktoram par stratēģiju. Ja mēs mēģinātu apkopot visus pasākumus, intervijas, diskusijas, iniciatīvas, ko darām publiskajā telpā, mēs redzētu, ka pamatā runājam par savām vērtībām. Un viss, ko darām, ir balstīts mūsu stratēģijā. Ja mēs paskatītos SEB sociālajos kontos LinkedIn, Facebook vai Instagram, – tur ir redzami gandrīz visi mūsu labie darbi ilgtspējas jomā.
Jānis Ozoliņš: Gribu pieminēt biznesam raksturīgo konkurences aspektu. Ilgtspējas tēmā šī robeža starp konkurējošiem uzņēmumiem ir jānojauc. Būtībā katram tirgus dalībniekam, kurš paveic kaut ko labu ilgtspējas jomā, ir pozitīvs pienesums visai nozarei un arī ekonomikai kopumā, jo tā kļūst zinošāka gan mūsu sabiedrība, gan uzņēmēji, kas savukārt ilgtermiņā ir ieguvums arī mums pašiem.
Viktors Toropovs: Būtībā ilgtspēja ir tik plaša tēma, ka viennozīmīgi mēs uz ilgtspēju skatāmies kā kopdarbu starp bankām, kas vērsts uz sadarbību nevis konkurenci.
