Latvijas autoparks joprojām ir viens no vecākajiem Eiropas Savienībā (ES) – privātpersonām pieder vidēji 15,5 gadus veci spēkrati, kamēr Eiropas vidējais rādītājs ir 12,5 gadi, liecina Eiropas Autoražotāju Asociācijas (ACEA) dati. Turklāt, lai gan elektroauto un hibrīda modeļu skaits Latvijas autoparkā pamazām pieaug, joprojām vērojama izteikta dīzeļdzinēju dominance. Vai šī tendence varētu mainīties?
Kāds ir Latvijas autoparks?
Laikā no 2020. līdz 2025. gadam autoparka apjoms Latvijā ir audzis par 8,4%. Proti, no 726 964 līdz 788 075 transportlīdzekļiem. Lielākā daļa Latvijas autoparka sastāv no dīzeļdegvielas automobiļiem (66% no kopējā apjoma), kam seko benzīna automobiļi (27,9%), liecina SEB līzinga dati. Elektroauto un hibrīda modeļu skaits autoparkā joprojām ir zems (elektroauto ap 1,2%), taču šo transportlīdzekļu skaits pamazām pieaug.
Vidējais auto vecums ir 15,5 gadi, liecina ACEA dati. Latvijas autoparks joprojām ir viens no vecākajiem Eiropas Savienībā, kur vidējais automašīnas vecums ir 12,5 gadi.
Eiropas Savienības autoparkā hibrīdauto veido 35,3% tirgus, kļūstot par pircēju populārāko izvēli. Savukārt benzīna un dīzeļa auto kopējā tirgus daļa saruka līdz 38,3%, salīdzinot ar 48,3% tajā pašā periodā 2024. gadā.
Vairums (64%) no Latvijā importētajiem transportlīdzekļiem ir iepriekš lietoti. Taču lietotu importēto transportlīdzekļu īpatsvars samazinās, jo 2020. gadā 75% no importētajiem auto bija lietoti. Tikmēr interese par jauniem spēkratiem piecu gadu laikā pieaugusi gan privātpersonu segmentā (no 14% līdz 21%), gan uzņēmumu segmentā (no 53% līdz 57%).
Izmaiņas patērētāju uzvedībā arī veicinājušas vidējā pirmoreiz reģistrētā auto vecuma samazināšanos no 8 gadiem 2020.gadā līdz 7,4 gadiem 2025.gadā. Neskatoties uz atjaunošanās tendenci, pavecāki auto (virs 12 gadiem) joprojām veido ievērojamu daļu – 33,5% no autoparka.
Nianses privātpersonu un uzņēmumu segmentos
Latvijas uzņēmumu segmentā transportlīdzekļi ir salīdzinoši jaunāki – to vidējais vecums ir 6,8 gadi.
Ar dīzeļdegvielu darbināmi spēkrati ir populārāki privātpersonu segmentā, kur tie veido 68% no kopējā autoparka. Tikmēr uzņēmumu vidū šādu automašīnu īpatsvars ir samazinājies no 63% 2020. gadā līdz 52% 2025. gadā.
Ar benzīnu darbināmi automobiļi pēdējo piecu gadu laikā kļuvuši populārāki uzņēmumu segmentā, kur to īpatsvars pieaudzis no 34% līdz 40%. Privātpersonu segmentā benzīna automobiļu īpatsvars samazinājies no 31% līdz 27%.
Cik populāri ir elektroauto un hibrīdi?
Privātpersonu segmentā 2020. gadā elektroauto veidoja 0,03% no tirgus. 2025. gadā elektroauto skaits pieaudzis līdz 0,72%. Tikmēr uzņēmumu segmentā vērojams ļoti straujš elektroauto pieaugums – no 0,62% 2020. gadā līdz 5,12% 2025. gadā.
Pateicoties plašākam modeļu klāstam un valsts atbalstam, pēdējo gadu laikā populārāki kļuvuši hibrīdauto – pirmās reģistrācijās jau sasniedz 7,3%. Pirmās reģistrācijās elektroauto īpatsvars palielinājās no 0,2% 2020. gadā līdz 5,2% 2025. gadā.
Neskatoties uz elektroauto pieaugumu abos segmentos, iepaliekam Eiropas Savienības autoparkam, kur akumulatora elektroauto šobrīd veido 15,3% no tirgus.
Zaļais līzings
Kāds atbalsts pieejams auto iegādei?
Emisijas kvotu izsolīšanas instruments (EKII) ir Latvijas Republikas valsts budžeta programma. EKII mērķis ir mazināt klimata pārmaiņas un nodrošināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, ļaujot pircējiem izmantot valsts atbalstu auto iegādē:
- Jauns elektroauto – 4500 eiro
- Lietots elektroauto – 3350 eiro
- Jauns plug-in hibrīdauto – 4500 eiro
- Papildu 2000 eiro par vecā transportlīdzekļa norakstīšanu
Īpaši atbalsta nosacījumi pieejami ģimenēm, kurās aug vismaz trīs bērni. Iegādājoties jaunu piecvietīgu elektroauto vai hibrīdauto, valsts atbalstu iespējams saņemt 6750 eiro apmērā, bet lietotam elektroauto – 5000 eiro apmērā. Iegādājoties septiņvietīgu jaunu elektro vai hibrīdauto, valsts atbalsts var sasniegt pat 9000 eiro. Tikmēr lietota septiņvietīga elektroauto iegādei atbalsts pieejams 6750 eiro apmērā.
Kā klimata mērķi ietekmēs tirgu?
Virzība prom no naftas produktu izmantošanas uz dabai draudzīgākām alternatīvām Eiropas Savienībā ir prioritāte, tāpēc par savām izvēlēm jau drīz būs jādomā arī tiem autovadītājiem, kuri pagaidām par alternatīvām savam benzīna vai dīzeļa dzinēja auto nav interesējušies. Par dabai draudzīgākajiem spēkratiem uzskatāmi elektromobiļi un hibrīdauto, tāpēc rodas jautājums – kādas ir šo automobiļu priekšrocības un trūkumi?
ES mērķis kļūt klimatneitrālai līdz 2050. gadam nav mainījies. Lai šo mērķi sasniegtu, ES ir pielemts no 2035. gada noteikt, ka jauniem auto un vieglajiem komercauto jābūt bezizmešu. Ņemot vērā paredzamo auto 15 gadu dzīvesciklu, attiecīgi 2050. gadā vairums auto uz ceļiem būtu bezizmešu.
Zemu un īpaši zemu emisiju auto – kāda atšķirība?
Par īpaši zemu emisiju transportlīdzekli uzskatāms tāds auto, kura maksimālās izpūtēja emisijas ir mazākas nekā 50 CO2 g/km. Šajā kategorijā ietilpst tikai ārēji uzlādējami hibrīdauto, savukārt elektroauto šis rādītājs ir 0.
Salīdzinājumam — par zemu emisiju auto šobrīd tiek uzskatīti tie spēkrati, kuru izmeši nepārsniedz 95 CO2 g/km, bet absolūtais vairums Latvijas autobraucēju pārvietojas ar auto, kas ietilpst augstu izmešu kategorijā, CO2 izmešiem pārsniedzot 130 g/km.
Lai jau pirms 2035. gada veicinātu pāreju uz bezizmešu transportu, jau šobrīd ES valstīs videi draudzīgiem transportlīdzekļiem tiek piedāvātas nodokļu atlaides, un vairumā valstu tiek piedāvātas atbalsta programmas transporta iegādei un infrastruktūras uzstādīšanā.
