Switch to mobile version. Augšup

Ekonomiskā vide - 03.04.2018
konkurētspēja | biznesa attīstība | eksports

Eksports palīdzēs apsteigt Lietuvu un Igauniju

Eksports palīdzēs apsteigt Lietuvu un Igauniju

2017. gada laikā SEB banka uzņēmumiem jaunos aizdevumos izsniedza 780 miljonus eiro. Kopš SEB banka strādā Latvijā, tas ir lielākais naudas apjoms, kādu esam izsnieguši uzņēmumiem. Taču būtu pārsteidzīgi no šī fakta vien secināt, ka Latvijas uzņēmumi ļoti aktīvi investē.

Kopbilde ir sarežģītāka, bet ļoti interesanta.

Piedāvāju dažus novērojumus – uzreiz piebildīšu, ka tie balstīti ne tikai objektīvos faktos, bet arī subjektīvos un intuitīvos spriedumos.

Attīstītāji ir uzbūvējuši Tallinu un Viļņu. Tagad ir kārta Rīgai

Rīga ir Baltijas valstu lielākā metropole ar visaugstāko potenciālu. To zina arī abu kaimiņvalstu uzņēmēji. Taču jauno mājokļu tirgus Tallinā un Viļņā ir krietni aktīvāks. Piemēram, Viļņā gada laikā tiek reģistrēti ap 4500 darījumi ar dzīvokļiem jaunajos projektos, Tallinā – ap 3000, kamēr Rīgā vien 1200. Rīgā ir vairāk iedzīvotāju nekā Viļņā vai Tallinā, un arī to pirktspēja ir līdzvērtīga. Tādēļ ir skaidrs, ka mājokļu tirgus Rīgā darbojas zem sava potenciāla.

Rīgas problēma ir tas, ka trūkst pieprasījumam atbilstoša piedāvājuma – it īpaši ekonomiskajā dzīvokļu segmentā. Tādēļ nav brīnums, ka igauņu kompānijas kā Merks un Hanner pašlaik Rīgā ceļ šim segmentam domātus daudzdzīvokļu namus. Arī mazāki attīstītāji strādā pie saviem projektiem.

Rietumvalstīs dzīvesvietas īrēšana ir konkurētspējīga alternatīva mājvietas iegādei. Īrēšanai ir savas priekšrocības, un arī investoriem ir interese par šo segmentu. Latvijā pagaidām tikai pašvaldības būvē īres namus. Lai to darītu arī attīstītāji, ir svarīgs priekšnoteikums: sakārtots un paredzams īres tirgus. Likumdevējam ir jāpieņem sabalansēts Dzīvojamo telpu īres likums, kas līdzsvaro īpašnieku un īrnieku tiesības, un rada pārliecību uzņēmējiem, ka šajā jomā ir vērts ieguldīt.

Arī komercīpašumu segmentā ir augsta aktivitāte. Kaimiņvalstu nekustamā īpašuma fondi kā Lords LB (Lietuva), Eften un Colonna (Igaunija) redzot, ka biroju telpas Rīgā var investoriem piedāvāt labāku atdevi kā biroji Tallinā vai Viļņā (vai citās Eiropas galvaspilsētās), turpina investēt ofisu ēkās. No otras puses, to ienesīgums pamazām krīt. Tas norāda uz to, ka investori sākuši uzskatīt Latviju par mazāk riskantu valsti.

Arī Latvijas uzņēmumi vairāk iegulda ārvalstīs

Priecājos redzēt, ka aizvien vairāk Latvijas uzņēmumu ambīcijas sniedzas pāri mūsu valsts robežām. Daži aktīvāk meklē biznesa iespējas ārpus Latvijas, vēloties nokļūt tuvāk saviem gala patērētājiem. Citi vēlas augt vairāk, nekā atļauj Latvijas tirgus potenciāls. Latvijas Finierim ir rūpnīcas Lietuvā un Igaunijā, Valmieras Stikla Šķiedrai – Lielbritānijā un ASV. Depo nesen atvēra savu veikalu Lietuvā. Draugiem.lv grupas pelnošākais uzņēmums ir ASV tirgū strādājošais Printful, bet cits Draugiem grupas uzņēmums Mapon nupat atvēris biroju Barselonā.

Jūtam, ka to uzņēmumu skaits, kas šobrīd aktīvi meklē iespējas ārzemēs iegādāties uzņēmumus vai paplašināt savu darbību ārvalstīs, ir lielāks nekā iepriekš.

Uzņēmumi ir finansiāli spēcīgi

Ir vēl divas interesantas tendences, kas apliecina uzņēmumu stabilitāti. Pirmkārt, lielie uzņēmumi pašlaik izmanto vien aptuveni 45% no mūsu piešķirto kredītlīniju apjoma. Otrkārt, redzam, ka projektiem ir raksturīga augsta paša pasūtītāja līdzdalība. Piemēram, 40% no aptuveni 177 miljonus eiro vērtā Rīgas Akropolis projekta iegulda pati kompānija. Vairs nav retums arī tādi darījumi, kur uzņēmumi paši finansē pat 50% no komercīpašumu iegādes vērtības vai cita īstenotā projekta.

Naudas pieejamība: piedāvājums pārsniedz pieprasījumu

Nosacījumus tirgū diktē klients. Jebkurš lielais uzņēmums Latvijā var rēķināties, ka par iespēju piešķirt aizdevumu cīnīsies vismaz 3-5 bankas. Izšķirošu nozīmi iegūst papildus servisa līmenis: bankas prasme strukturēt darījumus, lēmumu pieņemšanas ātrums, spēja iedziļināties klienta vajadzībās un atrast labāko risinājumu. Resursu cena nav vienīgais faktors, kas noteic bankas izvēli – liela nozīme ir attiecībām.

Arī korporatīvajā segmentā parādās alternatīvie finansēšanas veidi. Rīgā ir jau vairāki projekti, kur daudzdzīvokļu ēku attīstību finansē pūlis (crowdfunding). Citi uzņēmumi izvēlas obligāciju emisiju. Tas ir dārgāk, taču der riskantākām biznesa idejām vai finansēšanas avotu diversificēšanai.

Noteikti redzam daudz lielāku potenciālu uzņēmumiem piesaistīt līdzekļus attīstībai, izmantojot obligāciju emisijas. Tas uzņēmumam nozīmē arī pienākumu izpildīt investoru prasības par caurskatāmību, pārvaldības modeli, un citiem labās prakses standartiem.

Lielākais izaicinājums: darbaspēks. Taču tā ir veselīga problēma

Darbaspēka trūkums ir veselīga problēma, jo tā liek uzņēmējiem domāt par efektivitāti un ilgtspēju! Kā varam mainīt procesus, lai izdarītu vairāk ar esošo darbinieku skaitu? Kādas ir alternatīvas jaunu darbinieku pieņemšanai – varbūt automatizācija vai digitalizācija? Varbūt pilnīgi savādāks vai gudrāks process? Biznesa modeļa maiņa? Piemēram, SEB bankā jau šodien strādā roboti, kas ātri un efektīvi veic rutīnas darbus darījumu apstrādē. Nākamais – kā varam labāk noturēt esošos darbiniekus? Jādomā par darba devēja imidžu un reputāciju, un darbinieku motivēšanu. Tālāk: mums ir 600 tūkstoši pensionāru – vismaz daļa no tiem grib un var strādāt – izmantojam! Vēl ir vairāk nekā 400 tūkstoši ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju – cilvēki darba spējīgajā vecumā, kas pašlaik nestrādā – izmantojam! Gudra migrācija – tūliņ vidējais atalgojums valstī sasniegs 1000 eiro mēnesī. Igaunijas pieredze saka, ka tas ir slieksnis, kad iedzīvotājiem samazinās motivācija braukt prom un aizbraukušie aizvien vairāk sāk atgriezties. Tāpēc darbaspēka problēma ir veselīgs saspringums, kas tur uzņēmumus formā!

Secinājumi

Attīstībā un konkurētspējā ir jāiegulda. Pētījumi rāda, ka Latvijas uzņēmumi šajā jomā atpaliek no igauņu un lietuviešu līmeņa. Piemēram, mūsu dati rāda, ka šogad investīcijas savā biznesā plāno 36% Latvijas uzņēmumu, kamēr Igaunijā 42%, bet Lietuvā 46%. Vēl viens fakts: šogad tikai 8% Latvijas MVU šogad plāno īstenot kādas digitalizācijas aktivitātes, bet Igaunijā – 19% un Lietuvā 17%. Ja negribam atpalikt, uzņēmējiem ir jāiet uz priekšu, jāattīstās un jābūt ambicioziem eksportā. Man ir grūti nosaukt nozari, kurā inovācijas nav aktuālas, turklāt jārēķinās, ka arī Latvijas klienti kļūst aizvien prasīgāki. Uzņēmumi, kas nespēs būt pieejami tajos kanālos, kuriem priekšroku dod klienti, nevarēs būt konkurētspējīgi.

Ja par kreditēšanu – pašreizējais kreditēšanas temps uzņēmumu segmentā ir veselīgs un ilgtspējīgs. Iepriekšējā krīzē gūtās mācības nav aizmirstas.

Vai 2018. gadā izsniegsim vairāk aizdevumus nekā pagājušajā gadā? Neesmu pārliecināts. Ir daudz maza un vidēja apmēra darījumu, pie kuriem strādājam, bet lielo darījumu nav daudz.

Tuvākajos gados redzēsim vēl vairākus uzņēmumus, kas līdzīgi kā Latvijas Finieris vai Valmieras Stikla Šķiedra no Latvijas līderiem paceļas starptautiskā līmenī. Esmu optimists!

Ints Krasts,
SEB bankas valdes loceklis un korporatīvo klientu apkalpošanas biznesa vadītājs

Citi raksti par šo tēmu

Vairāk

Kontakti

S|E|B

Uzmanību! Jūsu pārlūkprogramma neatbilst SEB mājas lapas prasībām, lūdzu, atjaunojiet to vai izmantojiet citu ierīci lapas aplūkošanai.

Attention! Your web browser does not correspond to the requirements needed to visit SEB website. Please change web browser or device that you use for browsing the site.

Внимание! Ваш браузер не отвечает требованиям, необходимым для посещения сайта SEB. Просим поменять браузер или устройство, при помощи которого вы производите поиск в браузере.