Kopš 24. februāra esam spiesti dzīvot jaunajā realitātē, kad Eiropas gāzes tirgus ir saskāries ar nopietniem izaicinājumiem, jo vēsturiski Krievija bijusi viens no lielākajiem dabasgāzes piegādātājiem. Pēdējā gada laikā Krievijas gāzes piegādes Eiropai ir nepārtraukti samazinājušās, kā arī pastāv bažas par pilnīgu Krievijas gāzes piegāžu pārtraukšanu. Gāzes patēriņš Eiropā ir sezonāls un aukstajā ziemas periodā tas ir ievērojami lielāks nekā vasarā. Līdz ar to rodas jautājums, kas sagaidāms šoziem.
Lai gūtu izpratni par iespējamiem notikumiem ir nepieciešams apskatīt Eiropas dabasgāzes piegādes kanālus, infrastruktūru un patēriņa tendences.
Kā dabasgāze nonāk Eiropā?
Eiropai galvenokārt ir 5 dabasgāzes piegādes avoti – vietējā ražošana, gāzes cauruļvadi no Krievijas, Ziemeļāfrikas valstīm un Azerbaidžānas, kā arī sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) kuģu piegādes no dažādām pasaules daļām.
Eiropas ikgadējais gāzes patēriņš ir aptuveni 4800 teravatstundas (TWh).
Vēsturiski lielākais īpatsvars bijis vietējai ražošanai, kas veidojusi vairāk nekā 40% no kopējām piegādēm. Cauruļvada gāzes daļa no Krievijas ir bijusi ~35% un SDG daļa ~10 – 15%.
Salīdzinot ar 2019. gadu, Krievijas gāzes plūsmas apjoms ir samazinājies par vairāk nekā divām trešdaļām. Krievijas daļa, pamatojoties uz pašreizējiem apjomiem, ir samazinājusies līdz aptuveni 10% no kopējā Eiropas apjoma. Taču SDG īpatsvars ir krasi pieaudzis un ir ~30% no apjoma. Ir svarīgi, ka kopš februāra beigām SDG piegādes ir tuvu maksimālajai saņemšanas kapacitātei.
Krievijas cauruļvadu gāzes piegādes pārtraukšanas gadījumā ir jāmeklē risinājumi, kā gāzei ieplūst citādāk, nekā to paredzējusi esošā infrastruktūra.
Infrastruktūra un vajadzības
Eiropā ir reģioni, kur ir diezgan laba SDG uzglabāšanas spēja, piemēram, Spānija un Apvienota Karaliste. Taču minēto valstu infrastruktūra tika izmantota galvenokārt iekšzemes vajadzībām, nevis transportēšanai uz citām valstīm. Tādēļ Eiropas pārrobežu savienojumi ir vajā vieta un pašlaik ir reģioni, kur situācijā ir sarežģīta neeksistējošas infrastruktūras dēļ.
To nevar attiecināt uz Baltijas valstīm un Somiju, jo šobrīd pastāv liels piegādes kanāls – Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes terminālis ar gada jaudu 39 TWh.
Patēriņa tendences un gāzes rezerves
Dabasgāzei ir trīs galvenās patērētāju grupas: rūpniecība, enerģētika un privātais patērētājs.
Ļoti nozīmīga daļa gāzes tiek izmantota elektroenerģijas un siltumenerģijas ieguvei, jo to ir iespējams sadedzināt ar augstu efektivitāti.
Tas nozīmē, ka patēriņš dažādos gadalaikos ir atšķirīgs. Vasarā gāzes patēriņš Eiropā bijis vidēji 8 TWh diennaktī, savukārt ziemā tas ir 22 TWh diennaktī. Līdz ar to ~35% visa gada laikā patērētās gāzes ir tieši saistīti ar Eiropas vajadzībām ziemā.
Šoziem patiesā enerģijas patēriņa nepieciešamība lielā mērā būs atkarīga no tā, kāda būs gaisa temperatūra.
Aplūkojot 2022. gada pirmā pusgada gāzes patēriņa datus, redzams, ka patēriņš samazinājies vidēji par ~8%, salīdzinot ar 2017. – 2021. gada vidējo rādītāju.
Visvairāk patēriņa procentuālais kritums ir Baltijā (–16% Igaunijā, –33% Latvijā un –27% Lietuvā) un Ziemeļvalstīs (ap –50% Somijā un ap –36% apvienotajā Dānijas/Zviedrijas reģionā).
Tas skaidrojams ar maziem patēriņa apjomiem minētajos tirgos. Baltijas valstis un Somija veido aptuveni 1,4% no kopējā Eiropas patērēta dabasgāzes apjoma.
Kā redzams tabulā, lielajiem patērētajiem samazinājums procentuāli bija zemāks, vai pat bija vērojams pieaugums. Tikmēr Vācijas patēriņa kritums apjoma ziņā bija vislielākais, t.i. 32 TWh. Salīdzinājumam – visas Baltijas gada patēriņš ir bijis 67 TWh robežās.
Galvenais Eiropas gāzes rezervju infrastruktūras mērķis ir bufera loma un sezonalitātes izlīdzināšana. Līdz ar to esošās jaudas nav paredzētas ilgtermiņa piegāžu aizstāšanai. Šogad Eiropas Komisija ir izvirzījusi mērķi līdz 1. novembrim piepildīt 80% no uzglabāšanas ietilpības.
Aplūkojot vēsturiskos datus, var secināt, ka 80% krājumu līmenis ir sasniedzams mērķis. Tomēr gaidāmajā ziemā Eiropā ieplūstošais gāzes apjoms, iespējams, būs mazāks nekā ierasts. Tāpēc rezerves sāks izsīkt ātrāk nekā līdz šim.
Prognozes gaidāmajai ziemai
Gāzes un rezervju pieejamības prognozēšana nākamajai ziemai ir nepateicīgs uzdevums, jo ir daudz mainīgo. Tomēr galvenie faktori ir piegāžu apjoms no Krievijas un SDG uzglabāšanas kapacitāte.
Analītiķi prognozē , ka būs nepieciešams samazināt gāzes patēriņu par 14,7% salīdzinājumā ar 2017. – 2021. gada vidējo, gadījumā, ja piegādes no Krievijas tiks pilnībā pārtrauktas. Savukārt, ja Krievijas piegādes tiks pārtrauktas, bet tiks palielināta SDG un vietējā produkcija, gāzes patēriņu būs nepieciešams samazināt par 7%.
Ņemot vērā piegādes kanālu stāvokli, patēriņa tendences un rezerves, ir iespējams secināt, ka nākamā ziema dabasgāzes patērētajiem būs grūtāka nekā parasti. Gāzes piegāžu samazināšanās un globālā konkurence par SDG viennozīmīgi rada cenu spiedienu. Savukārt gāzes cenas būtiski ietekmē arī elektroenerģijas cenas, kas atstāj ievērojamu ietekmi uz cenu attīstību kopumā.
Neskatoties uz esošiem izaicinājumiem, Eiropas valstis būs spējīgas pārciest šo ziemu, ieviešot elektroenerģijas taupīšanas pasākumus un maksimizējot SDG piegādes. Tomēr daudziem iedzīvotājiem nāksies pārskatīt ikdienas tēriņus, jo komunālie maksājumi būs augstāki nekā ierasts.
Ilgtermiņā esoša situācija sekmēs atjaunojamo energoresursu izmantošanu un energoefektivitātes uzlabošanos, kas veicinās Eiropas reģiona ilgtspēju un mazinās atkarību no fosilajiem enerģijas avotiem.
