Switch to mobile version. Augšup

Ekonomiskā vide - 17.07.2020
koronavīruss | attīstības prognozes | ekonomika

Covid-19 pret ekonomiku: vai zemākais punkts ir garām?

Covid-19 pret ekonomiku: vai zemākais punkts ir garām? Foto: AbsolutVision, Unsplash

Šī gada otrā puse ir sākusies ar nepārtrauktu svārstīšanos starp augošo optimismu biržās un negatīvajiem Covid-19 efektiem, ko rada jauni uzliesmojumi. Arvien vairāk centrālo banku pārstāvju norāda, ka zemākais punkts ekonomikā ir garām. Taču joprojām esam tālu no galvassāpēm brīvas vides.

Makro jomā parādās pozitīvas ziņas, jo īpaši pieaugošie iepirkumu vadītāju indeksi un dati par ASV darba tirgu. Arvien vairāk centrālo banku pārstāvju norāda, ka zemākais punkts ekonomikā ir garām.

Faktiski jūlijā globālā atveseļošanās notiek jau ceturto mēnesi un galvenais jautājums ir atveseļošanās temps un noturība. Centrālās bankas pat nav sākušas domāt par procentu likmju paaugstināšanu. Tas ir pievilcīgi, bet vēl ir tālu no galvassāpēm brīvas vides.

Atveseļošanās mainīgie tempi

S&P 500 otrajā ceturksnī pieauga par gandrīz 20%, kas ir lielākais ceturkšņa pieaugums kopš 1998. gada. Tajā pašā laikā panākumi vīrusa izplatības ierobežošanā ASV nav redzami un vēl kādu laiku varētu izpalikt, ja netiks turpināta sociālā distancēšanās un varas iestādes neveicinās izplatīšanos. Pēdējā laika uzplaiksnījumi to tikai apstiprina.

Ģimenes komplekts

Iepriecini savējos ar ikdienas bankas pakalpojumiem visai ģimenei par vienu fiksētu mēneša maksu.

Darba vietu pieaugums ASV par 4,8 miljoniem jūnijā apliecina, ka sākotnējā ekonomikas atveseļošanās ir notikusi daudz ātrāk, nekā gaidīts. Tomēr nodarbinātība joprojām ir par 9,6% zemāka nekā februārī. Vīrusa izplatībai atkal paātrinoties, atveseļošanās būs daudz svārstīgāka un darba vietu pieaugums lēnāks.

Tikmēr Eiropas Savienībā krīzes plāna īstenošana virzās lēni, ko bremzē tā dēvētais "taupīgais četrinieks", kurā ietilpst Zviedrija, Dānija, Nīderlande un Austrija, kas vēlas finansējuma piešķiršanu nevis grantu, bet aizdevumu veidā, un uzstāj, ka atbalsts būtu jāsaista ar reformām.

Noskaņojums uzlabojas

Vīruss joprojām ir galvenais īstermiņa drauds ekonomikai un daudzviet pagaidu ienākumu aizsardzības shēmu izbeigšanās, ja tās netiek pagarinātas, var radīt bažas par patērētāju noskaņojumu un tēriņiem, kas apgrūtinās atgūšanās spējas.

SEB lietotne – Jūsu krāšanas mērķu sasniegšanai

Ne tikai ikdienas finanses un pārskaitījumi, bet arī dažādi risinājumi ērtai un automātiskai krāšanai.

Arī ASV un Ķīnas spriedze turpina pieaugt, kas esošo situāciju tikai sarežģī. Tā kā valstis turpināja atvieglot ekonomikas darbību visā pasaulē, nav pārsteigums, ka noskaņojums pasaulē strauji atgūstas.

Jūnijā uzņēmējdarbības konfidences rādītāji Latvijā, salīdzinot ar maiju, uzlabojās, kaut arī joprojām ir negatīvi. Respektīvi, ekonomikas sentimenta rādītājs bija 83,7, kas ir par 4,8 punktiem vairāk nekā maijā. Tuvākajos mēnešos tas vēl uzlabosies, gan vietējo, gan ārējo faktoru ietekmē. Uz vasaras beigām atgūšanās varētu sākt buksēt, ja ar vīrusa ierobežošanu pasaulē un Latvijā neveiksies kā cerēts.

Kā mainīsies paradumi

Šobrīd svarīgi ir vērtēt to, vai un ko vīruss būs mainījis. Jo ilgāk tiks praktizēta sociālā distancēšanās un citi pasākumi, jo uzvedības izmaiņas būs paliekošākas.Tas ietver prasības, lai darba vietā vienlaikus ir mazāk darbinieku, bet krogos un atpūtas pasākumos – klientu.  Gaidāma arī lielāka piesardzība, domājot par ceļošanu uz ārzemēm.

Koronavīruss izmaiņas paātrinās, nevis būtiski mainīs veidu, kā strādājam, atpūšamies un izklaidējamies. Jo ātrāk ieviestie pasākumi tiks atcelti, jo izmaiņas būs īslaicīgākas.

Pašreizējie risinājumi nav piemēroti un ērti, jo uzņēmumiem ir komerciāls stimuls piesaistīt vairāk darbinieku un klientu birojos.

Vēsture rāda, ka pēc pandēmijām, mēriem un teroristu uzbrukumiem, cilvēki salīdzinoši ātri atgriežas pie savas iepriekšējās uzvedības.

Vai paliksim bez piemājas veikaliem?

Uzvedības izmaiņas, kas būs pastāvīgas, jau ir saskatāmas – iepirkšanās internetā, skaidras naudas lietošanas mazināšanās, plašāka tehnoloģiju izmantošana, kā arī darbs no mājām. Tas varētu samazināt izmaksas, palielināt produktivitāti un rentabilitāti.

Apsvērumi ir par to, ka daudzviet pasaulē var mainīties pieprasījums pēc komercīpašumiem. Pilsētas centros var mazināties vajadzība pēc tādām ērtībām kā mazie veikali, ķīmiskās tīrītavas, sporta zāles. Var rukt arī interese par īpašumiem lielajās pilsētās vai to tuvumā, bet pieaugt reģionos vai laukos.

Domāju, ka līdzīgas, bet mazāk izteiktas tendences būs vērojamas arī Latvijā. Šobrīd ir liels izaicinājums novērtēt paliekošās izmaiņas un savlaicīgi tās izmantot izaugsmei.

Latvija ir veiksmīgi novadījusi līdzšinējo krīzes posmu. Taču vīruss pasaulē turpina plosīties un jauni vīrusa uzplaiksnījumi šeit ir tikai laika jautājums.

Izšķirošs būs to  mērogs, ko tiešāk varēsim novērtēt rudenī. Ar vīrusa negatīvo ietekmi nāksies sadzīvot vēl pietiekami ilgi. Tikmēr arvien biežāk pasaulē sevi piesaka dabas kataklizmas. Tiešā veidā tas Latviju varētu skart maz, bet netiešā ietekme pārskatāmā nākotnē varētu kļūt arvien jūtamāka.

Dainis Gašpuitis
SEB bankas ekonomists

Jums nekur nav jādodas – pārvaldiet finanses internetā

 


  • Ekonomiskā vide - 14.07.2020

    Video blogs: svarīgākais ekonomikā šonedēļ

    Video blogs: svarīgākais ekonomikā šonedēļ

    SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis savā video blogā apkopo svarīgāko par notikumiem Latvijas un pasaules ekonomikā. Šī sadaļa ar aktuālākajiem apskatiem tiek papildināta katru nedēļu.

    Lasīt vairāk

  • Ekonomiskā vide - 11.06.2020

    Cik ātri Latvijas ekonomika atveseļosies no Covid-19

    Cik ātri Latvijas ekonomika atveseļosies no Covid-19

    Lielākās grūtības saprast, kā attīstīsies tautsaimniecība vīrusa Covid-19 izplatības dēļ, rada apstāklis, ka nevienam nav nekādas skaidrības, cik ilgi šis vīruss vēl būs aktuāls, intervijā žurnālam “iFinanses” norāda SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

    Lasīt vairāk


Citi raksti par šo tēmu

Vairāk

Kontakti

  • +371 26668777
    +371 67779988

    Karšu un internetbankas bloķēšana

    24/7

    Citi jautājumi

    Privātpersonām

    Darbdienās 08.00 - 21.00
    Brīvdienās 10.00 - 18.00

    Uzņēmumiem

    Darbdienās 08.30 - 18.00

S|E|B

Uzmanību! Jūsu pārlūkprogramma neatbilst SEB mājas lapas prasībām, lūdzu, atjaunojiet to vai izmantojiet citu ierīci lapas aplūkošanai.

Attention! Your web browser does not correspond to the requirements needed to visit SEB website. Please change web browser or device that you use for browsing the site.

Внимание! Ваш браузер не отвечает требованиям, необходимым для посещения сайта SEB. Просим поменять браузер или устройство, при помощи которого вы производите поиск в браузере.