Tehnoloģisko inovāciju straujais temps mūsdienās līdzi nes izmaiņas mūsu digitālās ikdienas ieradumos un drošībā. Tiem izsekot un pielāgoties kļūst arvien grūtāk, turklāt tehnoloģiju izstrādātājiem ne vienmēr izdodas proaktīvi pasargāt gala lietotājus. Personīgos datus un informāciju par jūsu aktivitāšu vēsturi, kas sniedz plašu ieskatu jūsu digitālajā ikdienā un ieradumos, vienlaikus vēlas iegūt ne tikai digitālo platformu izstrādātāji, bet arīdzan kibernoziedznieki, lai veiktu uzbrukumus, šantažētu un psiholoģiski manipulētu ar jums.
Apskatīsim visbiežāk sastopamos kiberdrošības riskus, kā arī apkoposim ieteikumus, kā šos draudus mazināt. Tomēr jāpatur prātā, ka tendences regulāri mainās. Tādēļ aicinām jūs aktīvi sekot līdzi jaunumiem par digitālo vidi un drošību.
Paroles drošība un datu dublēšana
Gandrīz katram cilvēkam mūsdienās ir vairums dažādu kontu, kuros autorizācijai nepieciešamas paroles. Apskatīsim, kā paroles padarīt drošākas.
Pamata drošības ieteikumi paroles izveidošanai – vienkopus izmantojiet lielos un mazos burtus, skaitļus, kā arī simbolus. Lai vieglāk atcerētos šāda veida paroles, rakstu zīmes var sarindot kādā specifiskā frāzē, piemēram, Op@sum5 (oposums) vai Skr!ver1 (Skrīveri).
Viena no alternatīvām – izmantot drošu paroļu pārvaldnieku (piemēram, Keepass, bitwarden vai lastpass). Kad iespējams, iesakām izmantot arī divu faktoru autentifikāciju jeb lietotni, kas nodrošina uz laiku balstītas vienreizējas paroles, piemēram, Authy vai Google autentifikatoru.
Kā papildu iespēja pastāv fiziskā drošības atslēga. Tā ir šifrēta programmatūra, kas visbiežāk tiek glabāta zibatmiņās. Ievietojot to ierīcē un papildus ievadot savas paroles, tiek atšifrēti uz ierīces esošie dati un sniegta piekļuve tiem. Šāds risinājums noder gadījumos, ja ir bažas par to, ka ierīci varētu nozagt vai kāds mēģinās tai piekļūt attālināti.
Vai jūs spētu uzveikt kibernoziedznieku?
Noteikti jāizvairās no savu paroļu izpaušanas citiem. Pat ne draugiem, paziņām vai ģimenes locekļiem. Tas ir gluži kā atdot citiem savas mājas atslēgas un ļaut apskatīt visu savu virtuālo darbību vēsturi. Sliktākajā gadījumā citi var pat tiešsaistē uzdoties par jums.
Šo iemeslu dēļ nevajadzētu saglabāt lietotājvārdus un paroles vietnēs vai koplietojamās viedierīcēs. Paroles nevajadzētu arī glabāt pierakstītas uz papīra lapas. Beidzot darbu, vienmēr jāizrakstās no personīgajiem lietotāja kontiem ikvienā ierīcē.
Lai aizsargātu datus, tos var regulāri dublēt ārējā cietajā diskā vai digitālajā mākonī. Šādi gadījumos, ja fiziskā ierīce, proti – dators, cietais disks – tiek neatgriezeniski bojāta vai nozagta, svarīgākie dokumenti u.c. faili, vienmēr papildus glabāsies drošā vietā.
Lietotņu atļaujas – vai atļaut ēdiena piegādātājam izmantot jūsu kameru?
Neatkarīgi no veidierīces operētājsistēmas, kad savā ierīcē pievienojam jaunu lietotni, tiek pieprasīts tai piešķirt dažādas atļaujas. Taču jāatceras, ka tas ir viens no vektoriem un uzbrukumiem iespējamai datu zādzībai.
Lai lietotnes izstrādātājs piekļūtu ar lietotni nesaistītai informācijai ierīcē, tiek pieprasīta piekļuve, piemēram, ierīces atrašanās vietai, kontaktiem, kontaktpersonu datiem, Bluetooth, NFC. Ja lietotne ir paredzēta, piemēram, ēdiena pasūtīšanai, tad šādas informācijas pieprasīšanai nav loģiska pamatojuma.
Tādēļ būtiski apsvērt katras lietotnes drošumu un to, vai vēlaties tām dot atļauju piekļūt dažādiem datiem, kas ļauj trešajām pusēm ievākt informāciju par jūsu atrašanās vietu, kontaktpersonām un citām ikdienā izmantotajām lietotnēm.
Lietotņu piekļuves atļaujas varat apskatīt un rediģēt operētājsistēmas iestatījumos. Tas attiecas kā uz veidierīču operētājsistēmām – Android, iOS, tā arī uz datoru operētājsistēmām Windows u.c.
Daudziem Windows operētājsistēmas lietotājiem nemaz nav zināms par iespēju pārvaldīt privātuma iestatījumus šajā operētājsistēmā. Neatslēdzot piekļuvi personīgajiem datiem, operētājsistēmā standarta režīmā ir piekļuve jūsu ierīces mikrofonam, atrašanās vietai, kamerai, lietotāju kontiem, e–pastiem, ar veidierīcēm sinhronizētajiem kontaktiem, kalendāram, zvaniem, ziņām u.c.
Drošība un emocijas videospēlēs
Videospēles konsolēs, datoros un mobilajos tālruņos paver durvis virknei potenciālu draudu. Tāpēc jāņem vērā gan iepriekš minētie padomi par paroļu drošību, gan jāpārliecinās par to, ka lejupielādējat spēles no likumīgām vietnēm, lai nenāktos kļūdas pēc lejupielādēt ļaunprātīgu programmatūru.
Jāpiesargājas arī pašās videospēlēs. Cilvēki tajās mēdz uzvesties pārlieku draudzīgi vai uzdoties par paziņām, aicinot apmeklēt kādu interneta vietni un solot piepelnīties vai gūt cita veida labumus. Tādēļ jāizvairās no personīgās informācijas izpaušanas videospēļu čatos, tādējādi samazinot iespēju sasaistīt savu digitālo personību ar reālo.
Emocionāli pārdzīvojumi un konflikti videospēlēs var pamudināt atsevišķus indivīdus šos konfliktus pārnest arī reālajā vidē. Ja tiek saņemti personīgi draudi, it sevišķi gadījumos, kad nevēlama persona ieguvusi datus par jūsu dzīvesvietu vai privāto dzīvi, un ir pamatots iemesls uztraukties par savu drošību, nekavējoties sazinieties ar policiju.
Tāpēc aicinām izvairīties un neiesaistīties tiešsaistes konfliktos, kā arī citu personu rīcību virtuālajā vidē neuztvert personīgi.
Viltus lietotnes un bīstamais kafejnīcas WiFi
Drošākais veids, kā aizsargāt viedtālruni, ir vienmēr zināt tā atrašanās vietu. Tas izdarāms gan ar Google kontu sinhronizāciju, sniedzot atļaujas datiem par ierīces atrašanās vietu, gan arī fiziska veida risinājumiem, piemēram, AirTag. Iestatiet arī paroli un pārliecinieties, ka varat to noņemt gadījumā, ja paroli aizmirstat.
Liela uzmanība jāpievērš lietotnēm. Kibernoziedznieki nereti veido ļaunprātīgu programmatūru, uzdodot to par populārām lietotnēm, lai ievilinātu cilvēkus tās lejupielādēt. Iekrītot šajās lamatās, var tikt nozagta jūsu personīgā informācija un maksājumu dati.
Ja šaubāties par lietotnes autentiskumu, vienmēr izmantojiet oficiālā lietotnes izstrādātāja norādītās saites lietotnes lejuplādēšanai.
Atslēdziet Bluetooth savās ierīcēs, kad neizmantojat šo savienojuma veidu. Jo īpaši ieteicams uzmanīties sabiedriskās vietās, jo Bluetooth ir kā atvērts ceļš jūsu ierīces uzlaušanai visiem tuvākajā apkārtnē.
Izvairieties arī no atvērtiem publiskajiem WiFi tīkliem, piemēram, kafejnīcās vai sabiedriskajā transportā. Šiem tīkliem var viegli piekļūt hakeri. Turklāt nereti zagļi izveido paši savus publiskos WiFi tīklus. Pieslēdzoties tiem, krāpniekiem ir redzama jūsu datu plūsma un darbības tiešsaistē.
Ja nepieciešams lietot publiskos tīklus, apsveriet iespēju izmantot virtuālo privāto tīklu (VPN), kas šifrē visu ierīces pārraidīto informāciju.
Ar datora kameras aizlīmēšanu vien nebūs līdzēts
Datoru drošībai jāpieiet proaktīvi. Katrs ir dzirdējis ieteikums par kameras aizklāšanu vai aizlīmēšanu, bet diemžēl – ja kādam ir iespēja piekļūt jūsu kamerai, tad noteikti ir arī piekļuve jūsu failiem un pat informācijai par to, kurus klaviatūras taustiņus spiežat.
Datora lietošanai tīklā ieteicams lietot drošu, nokonfigurētu pārlūkprogrammu, kā arī iestatīt spraudņus, kas pasargā no ziņošanas par jūsu aktivitāšu vēsturi. Populārākā izvēle pārlūkprogrammai šajā gadījumā ir Mozilla Firefox, kombinācijā ar tādiem spraudņiem kā Privacy Badger vai Adblock Plus.
Neatveriet e–pastus no nepazīstamām personām. Lai pārbaudītu sūtītāja e–pasta adresi, novietojot peles kursoru virs tā, lai pārliecinātos, vai kāds nemēģina atdarināt zināmas personas e–pastu.
Kategoriski nevajadzētu lejuplādēt e–pasta vēstuļu pielikumus, kurus dotajā brīdī negaidāt un neesat plānojuši saņemt. Ja vēstulē ir iekļautas saites, uzbīdot tām virsū kursoru, var pārbaudīt vai nokopēt un pārlūkprogrammā ielīmēt saites adresi, lai pārliecinātos, ka saite neved uz krāpniecisku vietni. Piemēram, vietņu adreses krāpnieki bieži cenšas atdarināt ar viegli sajaucamiem simboliem: “.com” vietā varētu būt “.con” vai “facebook.com” vietā ir “face.book.com” vai tamlīdzīgi.
Sociālo mediju drošība un digitālās pēdas
Lietojot sociālo mediju platformas, jāizvairās no draudzības uzaicinājumiem un sarunām ar nepazīstamiem cilvēkiem.
Ieteicams arī aizsargāt privātumu un samazināt digitāli atstātās pēdas, ko turpmākie potenciālie kolēģi un darba devēji varētu atrast. Šādos gadījumos jāliedz draugiem sociālajos medijos publicēt apkaunojošus attēlus ar jums vai jebkāda cita veida apšaubāmu materiālu.
Sekojiet līdzi aktuālajai informācijai kibernoziegumiem un tiešsaistes stalkeriem. Ierobežojiet to, cik daudz jūs atklājat par savām ikdienas gaitām, ieradumiem vai ceļojumiem. Ja kādreiz tiešsaistē rodas situācija, kas liek justies neērti vai apdraudētam, nekavējoties pārtrauciet saziņu ar šo personu un brīdiniet ģimenes locekļus, aizbildņus vai drošības iestādes.
